Portāls saņēmis lasītāja vēstuli, kurā tas pauž bažas par to, kā izlietoti līdzekļi, kas bija paredzēti Svētās Trīsvienības katedrāles rekonstrukcijai.

”Tika ziņots, ka 2017.gadā tiks ieguldīts miljons eiro tās restaurēšanai. Un tad viss kaut kā pavisam noklusa. Vai atkal būs miljons aizgājis pa kabatām?” raksta lasītājs. 

Arī portāls 2017.gada sākumā, atsaucoties uz Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonda vadītājas Kristīnes Liepas teikto, ziņoja, ka Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles torņa un fasādes restaurācijā 2017.gadā paredzēts ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro.

K.Liepa skaidroja, ka projekta idejas īstenošanai paredzēts finansējums no ERAF viena miljona eiro apmērā: ”2016.gada 20.decembra sēdē valdība apstiprināja projektu iesniedzēju un sadarbības partneru sarakstu, kas varēs pretendēt uz ERAF atbalstu nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai.”

Pēc viņas teiktā projekta laikā tiktu atjaunota katedrāles un torņa fasāde, restaurēti logi un durvis, restaurētas akmens detaļas, novērsti draudi apmeklētāju drošībai, apturēta arhitektūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību bojāeja, notiktu torņa pielāgošana publiskiem apmeklējumiem.

Ar paveikto nepietiek

Kristīne Liepa, lūgta atbildēt uz lasītāja uzdotajiem jautājumiem, vispirms atbild īsi:

”Īsā atbilde: tas miljons vēl nav apstiprināts, kur nu vēl nonācis kādā kabatā! Bet pozitīvi ir tas, ka sabiedrība nav vienaldzīga un lasītāji interesējas par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanas nepieciešamību!”

”Lai veiktu nākamo nozīmīgo soli pie Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles atjaunošanas – fasādes un torņa fasādes restaurācija, tai skaitā logu un durvju atjaunošana – ir veikti vairāki nozīmīgi priekšdarbi. Dievnama fasādes atjaunošanas projektēšanas darbs tika uzsākts jau 2014.gadā, 2016.gadā projekts tika aktualizēts.”

2016.gadā projekta idejas pieteikumu apstiprināja ar Ministru kabineta rīkojumu priekšatlases kārtā, ERAF finansējumam no specifiskā atbalsta mērķa ”Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

2017.gada vasarā tika noslēgts sadarbības līgums starp Liepājas Sv.Trīsvienības evaņģēliski luterisko draudzi un Liepājas pilsētas pašvaldību: ”Jo šajā Eiropas Fondu plānošanas periodā finansējums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai privātīpašniekiem, kāda ir arī baznīca, nav pieejams. Līdz ar to ne Liepājas Sv.Trīsvienības draudze, ne arī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds, paši nevar būt projekta iesniedzēji nevienā no ES fondu atbalsta programmām.”

”Esam ļoti priecīgi un pateicīgi, ka Liepājas pilsētas pašvaldība ir bijusi ļoti atbalstoša un pretimnākoša, noslēdzot sadarbības līgumu ar draudzi 2017.gada vasarā. Tādējādi kā sadarbības partneri šajā projektā, to skaitā vēl arī trīs tuvākās pašvaldības – Grobiņa, Nīca un Pāvilosta – kopīgi sagatavojot projekta pieteikumu ”Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”,” viņa turpina.

2017.gada oktobrī projektu iesniedza vērtēšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), taču finansējums vēl nav apstiprināts: ”2018.gada janvārī projekts apstiprināts ar nosacījumiem un 16.februārī iesniegts izskatīšanai pēc apstiprināšanas ar nosacījumiem. Pagājušajā nedēļā tika saņemta ziņa par atkārtotu precizējumu nepieciešamību. Līdz ar to process ir ieildzis. Šobrīd strādājam un gatavojam otrreizējos labojumus, sadarbībā ar vadošo partneri Liepājas pilsētas pašvaldību. Ticam un ceram pozitīvu gala apstiprinājumu par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai.”

Ziedojumi sedz vien 15%

Projektā paredzētajiem darbiem plānots 1 miljons eiro no ERAF, kas ir 85% no kopējā finansējuma. Savukārt pašu finansējums, jeb atjaunošanas fondā savāktie ziedojumi ir 176 470,00 eiro, kas ir 15% no kopējām attiecināmajām izmaksām, skaidro Kristīne Liepa.

”Lai precizētu izmaksas un projekta pieteikumu varētu iesniegt pēc iespējas augstākā gatavības pakāpē, 2017.gadā notika arī iepirkumu procedūras būvdarbiem un būvuzraudzībai,” viņa turpina: ”Par būvdarbu veicēju izvēloties SIA ”UPTK”, būvniecības izmaksas kopā ar PVN ir 1 107 228,13 eiro.

Par būvuzraudzības veicēju izvēloties SIA ”Akords U”, būvuzraudzības izmaksas kopā ar PVN ir 23 232,00 eiro. Tuvākajā laikā gatavojamies parakstīt līgumus ar darbu veicējiem.”

 ____________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.