Durbes ezerā ir sastopamas 14 zivju sugas, un tas ir iemīļota
ligzdošanas vieta neskaitāmām putnu sugām. Durbes
ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas “NATURA
2000” aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. “Šeit migrācijas laikā koncentrējas ļoti liels caurceļojošo
zosu un peldpīļu skaits, kā arī ligzdošanas sezonas laikā konstatēts augstākais
zināmais griežu blīvums Dienvidkurzemē,” norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Tomēr kopā ar zivīm, putniem un citām dzīvajām radībām pie ezera dzīvo arī
cilvēki. Ko dzīve līdzās dabas liegumam prasa no iedzīvotājiem?

Regulāri izpļauj ezeru 

Kā rit dzīve pie
ezera? Ko tas prasa un ko dod? “Es domāju, ka grūtības tas nekādas
nerada,” atbild Indulis Puķe, kurš pie Durbes ezera iekārtojis kempingu
“Vīnrozes”. Cilvēkiem patīk atpūsties pie ūdens, tāpēc viesu viņam
netrūkstot, atzīst durbenieks. Bet uz jautājumu, vai sarežģījumus nerada līdzās
esošais dabas liegums “Durbes ezera pļavas”, I. Puķe atbild, ka
viņam piederošais īpašums neatrodas tieši dabas lieguma teritorijā. “Liegums
ir drusku tālāk,” viņš paskaidro.

“Daudzi
tagad saka, ka tas liegums ir kļūda,” atzīst durbenieks. Ar ezera
apsaimniekošanu saistītos jautājumus būtu iespējams sakārtot arī bez lieguma,
viņš uzskata. “Normāli, viss ir kārtībā,” uzņēmējs atbild uz
jautājumu par ezera apsaimniekošanu. Pati ezera teritorija pieder pašvaldībai,
bet lielākā daļa zemju tam blakus – privātpersonām. “Tur, kur ir cilvēki,
tur apsaimnieko, bet tur, kur nav, tur viss ir aizaudzis,” par ezera
apkārtni saka durbenieks.

Protams, ezers gadu gaitā mainās, un
līdzīgi kā Liepājas ezeram arī Durbes ezeram ir tendence aizaugt. “Tas aizaug,
bet mēs esam iegādājušies niedru pļāvēju, regulāri izpļaujam,” paskaidro
I. Puķe. Viena no lielākajām problēmām, kas raksturīga ezeram līdzās
esošajai teritorijai, ir tas, ka aizaug speciāli izveidotie ūdens pievadkanāli,
kas ved uz ezeru, tāpēc tie regulāri jāizpļauj, skaidro uzņēmējs. Taču tā
neesot neatrisināma problēma. “Viss notiek!” par dzīvi pie ezera saka
I. Puķe.

Interese par
Durbes ezeru cilvēkiem ir liela, viņš novērojis. “Bet lielākā problēma ar
šo ezeru ir tā, ka no jūnija tas kļūst ļoti duļķains, veidojas bieza sapropeļa
kārta,” skaidro durbenieks. Un, tā kā ezers nebūt nav dziļš, no jūnija
līdz pat aptuveni oktobrim Durbes ezerā makšķerēt iespējams tikai no krasta,
norāda uzņēmējs. “Tad līdakas vairs nevar ķert,” viņš piebilst.

Cilvēki ar dabu sadzīvo

“Līdz šim daba ar cilvēku vienmēr ir
sadzīvojusi, nevajadzēja veikt nekādas īpašas darbības, nebija nekādas
problēmas. Bet Latvija jau ir izdarīga Eiropas priekšā – kur vajadzēs kādus
ierobežojumus, tur vienmēr ies pa priekšu,” skarbs savā vērtējumā ir
durbenieks Edgars Jakubauskis. Viņš pats savulaik, būdams zemes īpašnieks,
bijis iesaistīts dabas lieguma “Durbes ezera pļavas” dabas
aizsardzības plāna uzraudzīšanā.

Pirms pieciem gadiem E. Jakubauskis
kopā ar draugu līdzās Durbes ezeram izveidoja viesu māju kompleksu “Durbes
atvari”. “Tad vēl nebija īstas skaidrības,” viņš atbild,
vaicāts, vai jau tolaik teritorija ap ezeru bija apstiprināta par dabas liegumu.
“Patiesībā, man šķiet, joprojām vēl nav līdz galam apstiprināta,”
viņš piebilst.

Dzīvošana un
saimnieciskā darbība līdzās dabas liegumam, protams, paredz dažādus
ierobežojumus, atzīst E. Jakubauskis. “Pārāk aktīva atpūta tur nevar
būt, ezerā nevar braukt ar laivām, kurām ir lielas jaudas motori, tikai otrā
pusē, kur lieguma nav,” skaidro uzņēmējs. Tāpat neesot iespējams veidot
publisko peldētavu, jo tādā gadījumā ezera teritorijā varētu uzturēties pārāk
daudz cilvēku. “Visiem putniem un kāpuriem tas traucēs,” ironiski piebilst
Durbes novada iedzīvotājs. Bet, vaicāts, vai, viņaprāt, ir sakārtota ezera
apsaimniekošana, E. Jakubauskis atbild: “Apsaimniekošana tur ir tāda
nosacīta.”

Aicina sabiedrību
iesaistīties

Lai palielinātu iedzīvotāju iesaisti ezeru
apsaimniekošanā Kurzemes Plānošanas reģions izstrādājis “Sabiedriskās
ezeru izpētes programmu”, ziņo Plānošanas reģiona projektu vadītāja Ieva
Briede. Sabiedrības
iesaistīšanās šajā programmā ir brīvprātīga, balstīta uz rūpēm par apkārtējo
vidi un vēlmi to saglabāt un aizsargāt.

“Vai
zināt, kādi augi un dzīvnieki sastopami jūsu ezerā? Vai esat domājuši, kā ezeru
un tā krastus izmantoja agrāk un kā to izmantojam šodien? Vai zināt, ko varam
kopīgi darīt, lai uzlabotu ezera kvalitāti? Šo un citu informāciju mēs kopīgiem
spēkiem varēsim savākt, ja iesaistīsieties aktivitātēs!” uzver programmas
veidotāji. Domājot par ezeru nākotni un to ilgtspējīgu izmantošanu, pēc
Kurzemes Plānošanas reģiona pasūtījuma Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas 2007.–2013.  gadiem
līdzfinansētā projektā “Pārrobežu sadarbība ilgtspējīgai ezeru apsaimniekošanai
Kurzemē un Lietuvā” ir izstrādāta “Sabiedriskā ezeru izpētes programma”.
To veido četras apakšprogrammas – ezeru un to piekrastes daļas izmantošana agrāk
un tagad, ezeru ūdensaugi un aizaugums ar tiem, krastu aizauguma novērtējums,
kā arī ezeru ūdensdzīvnieki.

Pirmās apakšprogrammas ietvaros ezera pašreizējo stāvokli raksturojošo
informāciju paredzēts salīdzināt ar vēsturisko informāciju. Lai to izdarītu,
muzejos un ģimenes albumos iedzīvotāji aicināti meklēt senas fotogrāfijas,
kurās redzam, kā ezers un tā apkārtne ir izskatījusies agrāk, no tā paša skatu
punkta ezeru fotografēt un iegūtos attēlus salīdzināt ar vēsturiskajiem,
skaidro I. Briede. Pārējo apakšprogrammu realizācijas gaitā tiks savākta
informācija par ezeru aizaugumu un to krastu stāvokli šobrīd. Izvēlētā ezeru
apsekojuma laikā iegūto informāciju “Sabiedriskās ezeru izpētes programmas”dalībnieki
var ievadīt interneta vietnē. Tādējādi par atradumiem ir iespējams pastāstīt
citiem vai arī iepazīties ar citu programmas dalībnieku veikumu. Savukārt
konkrētās pašvaldības darbinieki un teritorijas attīstītāji šo informāciju var
izmantot, izstrādājot dažāda līmeņa plānošanas dokumentus. Bet Kurzemes
Plānošanas reģions kopā ar tā pieaicinātajiem ekspertiem nodrošinās metodisko
materiālu izstrādi, dalībnieku praktisko apmācību, mājaslapas izveidi un ar to
saistīto datu bāzu uzturēšanu. 

Uzziņai:

/ Dabas liegums “Durbes ezera pļavas”
izveidots 2004. gadā reto un īpaši aizsargājamo putnu un augu sugu, kā arī
biotopu aizsardzībai. Liegumā ir iekļauta daļa putniem nozīmīgas vietas “Durbes
ezers”. Lieguma platība ir 596 hektāri, tas aptver arī Durbes ezera
akvatorijas ziemeļaustrumu daļu – Vecpils līkumu. Liegums iekļauts Eiropas
Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Administratīvi liegums atrodas Liepājas reģiona Durbes novadā, Dunalkas un
Vecpils pagastā.

/ Durbes ezerā un tā apkārtnes pļavās ir
notikušas daudzas ar cilvēka darbību saistītas pārmaiņas. Šo procesu dēļ daļa
pļavu mūsdienās ir aizaugusi ar krūmiem, citās lakstaugu sega ir pārāk augsta
un blīva, kādēļ tās vairs nav tik piemērotas putniem, savukārt ezera krasta
tiešā tuvumā esošās mitrās pļavas sākušas aizaugt ar niedrēm.

/ Lāņupes ietekas rajons ir pārpurvojies, un
pašlaik tur izveidojies zemais purvs. Mežu liegumā nav daudz. Vērtīgākā ir
neliela ozolu audze – mikroliegums, kurā uzturas liela zivju gārņu kolonija, un
nokaltusi applūdušu bērzu audze, kas ir piemērota dzīvesvieta daudzu sugu
kukaiņiem un bagātīga barošanās vieta dzeņiem. Samērā lielu platību liegumā
aizņem krūmi aizaugušās lauksaimniecības zemēs.

/ Plaši sastopami aizsargājami biotopi liegumā
ir sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas, mazākās platībās
izplatīti vairāki citi aizsargājamo pļavu biotopi. Liegumā konstatētas 279 augu
sugas, to skaitā četras Eiropas nozīmes aizsargājamo augu sugas. Augu sugu
skaits samērā neliels, taču mitrajās pļavās aug īpaši šādiem apstākļiem
pielāgojušies retāki augi.

/ Galvenais dabas lieguma teritorijas
izmantošanas veids saskaņā ar likumdošanu ir dabas aizsardzība. Lielākā daļa
dabas lieguma teritorijas atrodas privātīpašumā, pārējā – pašvaldību īpašumā.
Saskaņā ar lieguma dabas aizsardzības plānu un pašvaldību teritorijas
plānojumiem dabas liegumā ir iespējama lauksaimnieciskā darbība. Dabas lieguma
teritorijā nav atļauta būvniecība.

Avots: www.lob.lv