Valsts prezidenta Egila Levita novēlējums Lielās talkas dienā ikvienam ievērot piesardzību Liepājā ņemts vērā tik rūpīgi, ka pilsētā talciniekus gaišā dienā ar uguni nevar atrast. Portāls liepajniekiem.lv, sestdienas rītā izbraucot Karostu, Ziemeļu priekšpilsētu, Jaunliepāju un daļu Ezerkrasta nesastapa nevienu, kas uzkoptu savu sētu vai publiskas vietas.

Jau iepriekš uz dalību talkā bija aicinājusi biedrība ”Mēs Bernātiem”. ”Sapucēsim Bernātus!” – šāds plakāts novietots pie stāvlaukuma blakus kafejnīcai ”Bernātu Dzintariņš”. Tur arī var paņemt talkas maisus un noskaidrot, kur pēc tam tos atstāt jau pielasītus. ”Tā ir ģimenes tradīcija jau vairākus gadus,” saka bernātniece Inga Plāciņa, kura kopā ar dēlu Lenartu uzlasa papīrus gar ceļu uz jūru. Cilvēku, kas atpūtai izvēlas tieši Bernātus, pašlaik esot vairāk nekā agrāk. ”Kā kuru brīdi,” viņa vērtē piegružošanu. ”Ir brīdis, kad nav, un tad atkal uzrodas. Mēs paši vienkārši ejam pastaigās ar maisu, ne tikai talkas dienā”.

Noklusinājis zāliena pļāvēja dzinēju, Raivis Plāciņš pastāsta, ka paši bernātnieki jau trešo gadu uzkopj un uztur kārtībā laukumu pie autobusa pieturas, kur ierīkota arī skaista puķu dobe. ”Mēs uzturam šeit, ”Dzintariņa” saimnieki – savu pusi, tā mēs kopā darbojamies. Gribējām kaut ko pasākt pagājušajā nedēļas nogalē, bet zālīte vēl nebija tā izaugusi,” viņš saka. Pa to laiku Jānis Otaņķis cītīgi staigā ar trimeri un appļauj zāli gar apmalēm.

Cik talcinieku Bernātos rosās, biedrības ”Mēs Bernātiem” vadītāja Diāna Ansule nezinot pateikt: ”Vienkopus neorganizējamies, katrs iet pa savu maršrutiņu. Citi nāk no baltās kāpas puses uz Bernātiem. Daži, kas šodien netiek, jau pāris dienas iepriekš no manis paņēma maisus. Galvenais, lai nelīst, šorīt jau mazdrusciņ uzlija, bet tik var pieciest.” Viņai prieks par Plāciņu ģimeni, kas regulāri noravē un apčubina laukumiņu un puķu dobi.

Cilvēki, kuri vienmēr aiz sevis savāc, esot arī lielākie talkotāji, novērojusi Diāna. ”Tie, kuri gružo, arī gružos, tos nevar izmācīt,” viņa domā. Centrālā teritorija Bernātos esot diezgan tīra, taču saistībā ar pandēmiju cilvēki esot iemanījušies pastaigās iet vēl tālāk. ”Redzējām, ka ir maisiņš ar gružiem atstāts,” piebilst Gunita Šime, ”piknikots un turpat mežā arī atstāts, nevis iznests mazu gabaliņu ārā un izmests.” Abas sievietes nūjojot arvien redz izmestas alus bundžas, pudeles un citas drazas. Pēc beidzamās vētras kāpas esot pilnas ar atkritumiem, tik daudz to nekad neesot bijis.

Daudzas personas vai organizācijas, kas bija iecerējušas kopīgi talkot un ievietojušas informāciju Lielās talkas mājas lapā, savus nodomus mainījušas piesardzības dēļ, lai nepulcinātu cilvēkus, jo ārkārtējā situācija joprojām spēkā. Tā Liepājas Jauniešu māja bija plānojusi sakopt teritoriju 14. novembra bulvārī, kas ir iecienīta vieta suņu staidzinātājiem, taču nolēma šobrīd talku nerīkot, pastāsta izglītības metodiķe Ieva Cipriķe.