Ļoti slikti te ir

Apkārtējo māju iedzīvotāji jau sen runā par to, ka šai krustojumā vajag luksoforu, lai smago automobiļu vadītājiem nebūtu jāveic riskanti manevri, ķerot mirkļus, kad izgriezties uz galvenā ceļa.

Lai arī abpus krustojumam ir ierīkotas gājēju pārejas, vietējie uz zebru nepaļaujoties, īpaši rīta stundās, kad autovadītāji steidz uz centru un pie pārejas piebremzējot vien retais. Cilvēki arī novērojuši, ka paši gājēji pārdroši metas pāri tur, kur taisnāk, to darot pat māmiņas ar bērnu ratiņiem.

”Kravas automobiļa vadītājam, iespējams, ir grūti saskatīt velosipēdistu vai skūteristu sev blakus, jo mašīna ir augsta,” pieļauj kāda sieviete. ”Ļoti slikti te ir,” atzīst Piltenes ielas iedzīvotājs Ādolfs Jankovskis, kurš šeit regulāri dodas pastaigā ar suni.

”Redziet, tur brauc laukā kravas mašīna! Šoferis neredz šo pusi, viņš sēž otrā. Ja te kāds iet vai brauc ar divriteni, jo tur ir veloceļš, viņš ir vadītāja aklajā zonā. Un tad ir zem mašīnas.”

Šāda bēda esot jebkuram T veida krustojumam.

Luksofors, viņaprāt, līdzētu, taču seniors arī apzinās, ka tas bremzēs satiksmi O. Kalpaka ielā un mašīnas sastāsies garā rindā. Ā. Jankovskis saka, ka policija te biežāk varētu padežurēt, lai autovadītāji laistu gājējus pa pāreju.

Tāpat pa Piltenes ielu ”dragā ar 80”, neievērojot zīmi ”Dzīvojamā zona”. ”No mājas uz ielu ved kāpnītes, tās ir starp krūmiem. Gājējs automašīnu neredz, šoferis cilvēku neredz. Man brīžiem bail, ka te kādu sašķaidīs,” satraucas iedzīvotājs.

Smagā transporta plūsma uz ostu un no tās ir palielinājusies, un proporcionāli aug sadursmju riski, atzīst Komunālās pārvaldes Ielu infrastruktūras daļas vadītājs Mārtiņš Jākobsons. ”Ar augošo transporta dinamiku krustojums neatbilst visām prasībām,” viņš norāda.

Pagājušajā gadā pabeigts O. Kalpaka ielas pārbūves projekts, kurš paredz luksoforus šajā krustojumā. Regulējamā krustojumā vajadzētu samazināties transporta plūsmas ātrumam un rastos pārkļūšanas iespējas gājējiem, velosipēdistiem.

Pārbūvi vajag, nauda jāmeklē

Ar prāmju satiksmes pieaugumu pilsēta lepojas ne pirmo gadu, tad kāpēc šis risinājums ir tikai projektā un mēģina noķert Liepājas ostas attīstību?

M. Jākobsons iebilst – tā gluži neesot, ka tikai pēc pirmā bojāgājušā meklēti risinājumi, projekts bijis uzsākts pirms tam.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš pauž, ka ielas pārbūve prasīs lielas summas un tai visdrīzāk būs jāmeklē ES fondu finansējums.

”Nevaru pateikt, vai nākošgad būs nauda. Izbūvēšanai arī būs nepieciešams laiks, jo pārbūve notiks visā garumā līdz pat Flotes ielai,” viņš atzīmē.

M. Jākobsons piebilst, ka nopietnu pārbūvi O. Kalpaka ielai ļoti vajag, jo gājēju ceļi ir sašaurināti, tiem ir slikts segums. Te nepieciešamas autostāvvietas, tāpat jāierīko veloceliņš, jo O. Kalpaka iela pašlaik ir vieta, kur trūkst Liepājas veloceļu savienojuma.

Pašvaldībai esot cerība rast finansējumu visam projektam. Bīstamais krustojums ir viens objekta gals, jo līdz Brīvostas ielai viss ir sakārtots.

Varētu te sākt un tad virzīties uz Flotes ielas pusi. ”Ja virsmērķis būs mazliet jāsamazina, tad, lai nebūtu jāgaida gadu desmiti, šo krustojumu varētu izdalīt no projekta un realizēt atsevišķi,” saka M. Jākobsons.

Tomēr – ko darīt, līdz sāksies ielas posma būvdarbi?

”Būsim godīgi, ātru risinājumu lielai problēmai parasti nav,” skaidro M. Jākobsons.

D. Jēriņš sola domes Transporta infrastruktūras komisijā kopā ar Valsts policijas pārstāvi iegūt vairāk informācijas par traģiskā negadījuma apstākļiem, lai mēģinātu arī meklēt risinājumus.

Pirmais negadījums pirms gada bijis neveiksmīgu sakritību kopums, toreiz nebija vainojama krustojuma konfigurācija. ”Diagonāli ejot pāri ielai, gājēju piekabe aizķēra. Ātruma ierobežojums neko nebūtu līdzējis,” uzsver M. Jākobsons.

Viņš arī norāda, ka gājējiem nebūtu pats krustojums jāizmanto ielas šķērsošanai, ja blakus ir drošas iespējas.

Drošība pār ērtībām

Regulāri satiksmes negadījumi ir tipiski noslogotajam satiksmes mezglam M. Ķempes, Ventas un Ganību ielas krustojumā.

Ganību iela ir tranzīta iela, pa kuru brauc smagais transports. Nav atsevišķas luksofora sekcijas, lai mašīnas droši veiktu kreisos pagriezienus, turklāt vienmēr jāatceras, ka pie zaļā signāla priekšroka ir tramvajam. Lielāku plūsmu krustojumā radījis labi apmeklētais lielveikals ”Lidl”.

Esot ieceres uzlabojumiem luksoforu signālplāniem šai vietā, pastāsta M. Jākobsons. ”Lielie, sarežģītie daudzu virzienu luksoforu objekti ir saslēgti, tāpēc, izdalot kādam virzienam priekšrocību un tā uzlabojot drošību, jārēķinās, ka rodas neērtības kādam citam virzienam. Jo laiks, kurā jāiziet visam luksofora ciklam, ir viens.

Bīstamākais, ko esam identificējuši, ir tas, ka, no Klaipēdas puses braucot uz Ventas ielu, vienlaikus ir aizsegts skats tiem, kuri brauc uz Klaipēdu. Šo virzienu varētu izdalīt,” viņš pieļauj.

Satiksmes plānotāji cenšoties ”tik ekskluzīvi nenodalīt, ka brauc tikai tramvajs, jo tai pašā laikā var izbraukt mašīnas no Ķempes ielas, virzieni nekonfliktē. Konfliktē virziens, kur kāds nogriežas, bet cits brauc taisni. Līdz šā gada beigām atradīsim kādu risinājumu, šajā gadījumā – uz ērtību rēķina.

Sadarbībā ar ”Latvijas valsts ceļiem” mums ir uzstādījums nodrošināt tranzīta ielās noteiktu ātrumu, bet jebkurā gadījumā starp satiksmes ērtību un drošību mēs izvēlamies drošību,” uzsver Komunālās pārvaldes pārstāvis.

Lai netriektos durvīs

Veikali piesaista milzīgu satiksmes plūsmu, tieši tā noticis arī pie jaunatvērtā Ezermalas ielas veikala ”Lidl”. Krustojums izbūvēts saskaņā ar projektu, bet pirmās divas dienas pēc lielveikala atvēršanas parādījušas konfliktu, kuru projektēšanas gaitā nebija iespējams līdz galam identificēt, stāsta M. Jākobsons.

Trauksmi cēluši autoskolu instruktori.

”Problēmas būtība: liela gājēju plūsma, kas iet no ”Promo” puses uz ”Lidl”. Tie, kas izgriežas pa kreisi no ”Depo” puses, ir spiesti gaidīt, lai gājēji tiktu pāri, un tai brīdī kāds brauc taisni. Tam, kurš laiž gājējus, taisni braucošais principā ir durvīs,” viņš uzzīmē situāciju.

Sevišķi tumsā rodoties nepatīkamas situācijas. Ticis pieņemts ātrs risinājums, kā šo drošības problēmu novērst, atļaujot izbraukt tikai pa labi vai pa kreisi uz Parka ielu.

”Redzam, ka cilvēki turpina braukt taisni, un aicinām to nedarīt. Tālāk skatīsimies, vai var kaut ko labāk, neesam nolikuši, ka šis ir galīgais risinājums,” pauž M. Jākobsons.

Projektēšanas laikā tiek modelētas plūsmas, taču nevarot paredzēt, kā veidosies braukšanas paradumi, jāpaiet kādam laikam, lai tie stabilizētos.

Tā kā lielveikals jauns, ne visi pircēji izpētījuši apkaimi, tāpēc izbraukšanai pa labi viņš iesaka pa veikala aizmuguri netraucēti doties uz Parka ielu, tā atslogojot regulējamo krustojumu.

Naiva cerība, ka visi ievēros noteikumus

Viesturs Krūmiņliepa, transporta infrastruktūras plānotājs

Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā nav mērķtiecīgas programmas satiksmes drošības uzlabošanai. Ja kādi drošības uzlabojumi notiek, tad vai nu ielas pilnas rekonstrukcijas laikā, vai arī tie ir ātrie mazie uzlabojumi satiksmes drošībai.

Latvijā diezgan daudzos gadījumos arī valda tāda diezgan naiva cerība, ka gājēji un autobraucēji ievēros visus satiksmes noteikumus un tiešām darīs tā, kā gribējis projektētājs vai pasūtītājs gribējis uzprojektēt.

Arī Liepājā, O. Kalpaka ielā, kur pārbūvēja gājēju pārejas, salikti žogi, lai gājēji nešķērsotu ielu neatļautā vietā. Taču žogā ir pārrāvums, jo tur ir iebrauktuve.

Cilvēki vienkārši pa taisno iet pāri iekšā iebrauktuvē. Jebkurš žogs ir tik vājš, cik vājākais posms.

Bieži vien, lai ielai kaut ko sataisītu kārtīgi, tas maksā pietiekami dārgi, jo ir sarežģīti. Varbūt transporta pieturas ir jāpārvieto, tad rodas jautājums par kokiem, tas viss maksā naudu un ir problēma.

Regulējams krustojums un luksofors daudzos gadījumos ir drošības garants. Protams, mūsdienās arī bieži ierīko apļus tieši drošības aspekta dēļ.

Kopumā par Liepāju man ir prieks, ka pašvaldībai ir nauda infrastruktūras izbūvei un pārbūvei, atšķirībā no Rīgas, kur vispār nav, izņemot ES projektus.

Liepāja strādā pie gājēju pāreju uzlabojumiem, arī par to man prieks.

Reizēm krīt acīs kaut kas ačgārns. Latvijā dažreiz par gājēju trajektorijām nepadomā, tad veidojas amizantas situācijas.

Piemēram, pie Tramvaja tilta abās pusēs. Ziemeļu pusē ir ledushalle un sabiedriskā transporta pietura, bet cilvēkiem nav iespēju pa tiešo tikt pāri ielai, viņiem jāiet vai nu pa četrām pārejām dienvidu virzienā vai uz Esperanto ielu, uz ziemeļu pusi. Saprotams, ka viņi vienkārši iet pāri.

Biju arī aizrakstījis vēstuli pašvaldībai par O. Kalpaka un Flotes ielas krustojuma dīvaino luksofora regulējumu. Labais pagrieziens uz Flotes ielu bija atļauts tajā pašā laikā, kad gājējiem pāri O. Kalpaka ielai atļauta kustība.

Ja taisnajā joslā stāv autobuss vai kravas mašīna, autobraucējam, kas dodas pa labi, nav nekādu indikāciju, ka tur varētu būt gājējs. To Liepājā sakārtoja.

Uzziņai

Satiksmes organizācijas uzlabojumi pilsētā

Liedaga, Ventas un Klaipēdas ielas krustojumā novembrī pārstrādāts luksoforu signālplāns. Vadītājiem, kas izbrauc no Liedaga ielas, vairs nav jāsastopas ar to, ka kāds no Ventas ielas vienlaikus iebrauc krustojumā. Braucējiem no Ventas ielas vairs nav dalīta signāla fāze, ir viens zaļais signāls, un var braukt abos virzienos.

Drāšu, Parka un Brīvības ielas krustojumā mašīnām, kas brauc no Drāšu ielas, ieviesta atsevišķa zaļā fāze un nav jārēķinās, ka tai pašā laikā kāds no Parka ielas vēlas griezties pa kreisi uz centru.

Vēl šogad Jaunā tilta un Jaunās ostmalas krustojumā koriģēs luksoforu, lai tiem, kas nogriežas no tilta uz Jauno ostmalu, būtu izdalīta fāze, kad Parka ielas satiksme tiek apstādināta. Šādi tiks atslogots Parka un Tirgus ielas krustojums, kuru pašlaik daudzi izmanto nokļūšanai Jaunliepājā, jo no tilta netiek nost.

Nākamgad varētu sākt darbu kopš savas ”dzimšanas” izslēgtais luksofors Parka ielā, kur būvē veikalu ”Kurši”. Izbrauktuve reiz bija domāta ”Liepājas metalurga” vajadzībām, nu pildīs citu funkciju, jo šai vietā top veikalu kvartāls, kas radīs pieprasījumu pieslēgt šo krustojumu.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vai ielās ir droši?

Lilita Krūma – māmiņa:

– Teikšu, ka nē, jo daudzi autovadītāji brauc ātri un vispār neskatās. Cik neesmu stāvējusi ar bērna ratiem pie gājēju pārejas, bet šoferi brauc un neapstājas. Tas ir slikti. Es esmu ļoti uzmanīga un pāri ielai sāku iet tikai tad, kad automašīna apstājas. Esot uz ielas, jūtos droša nevis par 100, bet tikai par 40 procentiem.

Irina Šengelija – vada teātra kolektīvu:

– Kādu laiku dzīvoju Londonā, un tagad, salīdzinot Liepāju ar Londonu, šeit man viss šķiet droši un ļoti labā kārtībā. Dzīvojot lielpilsētā, ir traki. Tur uz ielas nedrīkst atslābināties ne mirkli, jo satiksme ļoti intensīva. Liepājā bijuši nepatīkami brīži, kad jādala trotuārs ar ātri braucošiem skrejriteņiem.

Māra Vingre – uzņēmēja:

– Man nav sliktas pieredzes. Pati braucu ar automašīnu un skatos uz ceļa zīmēm. Ikdienā viss pierasts un zināms, kur un kā braukt. Taču ir krustojumi, kuros, manuprāt, pie luksoforiem vajadzētu uzlikt papildu norādes par labo pagriezienu. Vēl ir krustojumi ar luksoforiem, kur ļoti īss laiks, lai veiktu kreiso pagriezienu. Gribētos, lai šoferi vēl biežāk respektētu cits citu un būtu pieklājīgi.

Juris Rudzītis – liepājnieks:

– Mana pieredze liecina, ka daudzi autovadītāji tomēr brauc pārāk agresīvi. Piemēram, gājēju pāreja Ūliha ielā, kas blakus Vītolu ielai. Esmu tur stāvējis un ilgi gaidījis, kamēr kāds braucējs izdomā tomēr apstāties, it sevišķi no rītiem. Daudzi ielu stūri tiešām slikti pārredzami, jo automašīnas stāv pie paša krustojuma. Pavisam lēni jāripo uz priekšu, lai kāds neiebrauc sānos.

Līga Feldmane – strādā:

– Es jūtos droši. Pati esmu gan kājāmgājēja, gan autobraucēja, tāpēc zinu, kur un kam jāpievērš uzmanība. Man kā automašīnas vadītājai visbiežāk problēmas rada tas, ka nevaru pārskatīt krustojumu, jo visur ielas malās stāv transporta līdzekļi, kas aizsedz skatu uz ielu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.