Un tas nav attiecināms vien uz šo vecuma posmu vai tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un dažādām dzīves situācijām, un problēmu risināšanu.

Salīdzināšanas dēļ neesmu īpaši mammojusies ar sava bērna vienaudžu mammām līdz tādam brīdim: ”Mans jau staigā, tavs vēl pat nesēž? Mans jau runā trīs vārdus teikumā, tavs tik bēbīšu valodā vervelē…”

Protams, dalīties pieredzē ir labi, taču citos sēt uztraukumu man šķiet nevajadzīgi un pilnīgi muļķīgi. Šī mērīšanās un mērīšana var iedzīt psiholoģiskās traumās, pat ja šos cilvēkus pēc šādu vārdu izteikšanas izvēlēsies vairs nesatikt vai kontaktēties arvien retāk.

Taču ļoti daudzi speciālisti ar to grēko. ”Tad kaut kas nav labi, sen jau vajadzēja to darīt!” šādi jau telefonsarunā, mēģinot sarunāt pirmo vizīti, mēdz nobiedēt par bērnu lietu guru dēvēti speciālisti.

Arī pati esmu kļuvusi gudrāka. Meklējot mierinājumu sarežģītā situācijā, grāmatnīcā nejauši atradu grāmatu par šo tēmu, netīšām uzšķīru lappusi, kurā bija maģiskais teikums:

”Ja kaut kas no nosauktā nenotiek, kā aprakstīts grāmatā, tad neuztraucieties, jo katrs attīstās individuāli!”

Kad ar savu gūto mierinājumu padalījos sociālajos tīklos, mana laba paziņa dūla Ilze Veske, kura ikdienā strādā ar bērniem un ģimenēm, sniedz atbalstu māmiņām, toreiz manu ierakstu komentēja: ”Ar šādu teikumu būtu jāsāk visas grāmatas.”

Arī vērtēšanas sistēma vismaz sākumskolā mainījusies, kas ierobežo iespēju salīdzināt bērnu spējas pēc atzīmēm, jo visi bērni nebūs matemātiķi un visi nebūs literāti. Taču ir dzīves situācijas, kurās nācies pacīnīties, lai aizstāvētu savu pārliecību arī tad, ja nenotiek, kā labpatiktos citiem.

”Mēs patiešām nezinām, kā un ko darīt. Mums šāda situācija kā jums ir pirmo reizi,” dodoties konsultēties par sasāpējušu problēmu, man atzina speciāliste kādā valsts iestādē.

Likumos un grāmatās aprakstīts un sacīts viens, bet situācijas var izvērsties dažādas un neiekļauties nosauktajos atsevišķi izdalītajos gadījumos. Bet risinājums, pavisam viegls, var būt meklējams pašā likuma saknē, pašā pamatā, un lieta atrisināta, bet var gadīties, ka nav, kas likumā nostiprināto spēj atpazīt reālajā dzīvē.

”Visiem pienāk pieredzē pirmā reize, katrs gadījums ir kā pirmā reize. Nav divu vienādu gadījumu, problēma ir, ka tos samet vienā katlā, vērtē kā vienādus un mēģina risināt vienādi,” sacīja mana uzticības persona, kura man devusi daudz dzīves gudrību un spēku, ticību, ka spēju iziet caur uguni un ūdeni, lai pastāvētu par taisnīgumu, un izsijāt speciālistus, kurus tiešām var saukt par profesionāliem, kas nepārkāpj ētiku un iedziļinās katrā situācijā kā unikālā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.