Teiks – visus mūžus, paaudžu paaudzēs audzēti un ēsti kartupeļi, tagad jau skolās bērnus izlaiž –, kad it kā vecāku iedomas dēļ mazulim šķīvī ieraudzīs kaut ko citu, nevis, piemēram, rīsus, piena produktus, olas, zivis vai kādu no miltu produktiem, kas ir vieni no izplatītākajiem un zināmākajiem alerģiju un nepanesību izraisītājiem.

Mana draudzene, kas dzimusi vēl padomju laikos un audzināta pēc veco laiku uzskatiem, bija ļoti nobijusies, vai pret viņu un viņas bērnu pirmsskolas izglītības iestādē netiks vērstas sankcijas, ka viņas bērns ar ārsta rekomendāciju nedrīkst ēst rīsus, jo mazulim no tiem rodas aizcietējumi.

Bet, protams, nē, es viņu mierināju, jo kas gan var būt svarīgāks – taču bērna veselība! Izrunājāmies, ka ir taču uzskaitīta vesela virkne alergēnu – tātad tas nav nekas ārkārtējs.

Lai gan jāatzīst – vēl 90. gadu beigās un 21. gadsimta sākumā tas bija viens no izsmiešanas un apcelšanas tematiem skolās:

“Hā, hā! Tev alerģija no ziepēm, tev alerģija no zobupastas – tad jau tu esi netīrs! Ā, un no bulciņām tev alerģija, kāpēc tu no riekstiem klepo? Kāpēc tu neēd to šokolādes-kakao saldo ar pienu? Ak, cik garšīga zivtiņas kotlete! Ak, tev būs slikti, tev pumpas izmetīsies? Ej nu ej…”

Šīs ir tikai dažas no frāzēm, ko kādreiz nācies dzirdēt un piedzīvot skolu ēdamzālēs 90. gados. Īpaši ēst visu, ko dod, mācīja vecāka gadagājuma cilvēki, kuri bija gājuši cauri grūtiem laikiem, dēvētiem par bada gadiem.

Tad nu, lūk, es šobrīd, būdams pieaudzis cilvēks, mainu ēdienkarti. Varbūt šķistu neparasti, bet pazīstu vēl daudzus pieaugušus cilvēkus, kuri pat pusmūžā atklāj, ka kādai veselības vai pašsajūtas problēmai par iemeslu ir pārtikas alerģija vai nepanesība.

Nezinu, kurā brīdī man tas sākās, taču

gadiem novēroju, ka pēc maltītēm burtiskā nozīmē mocījos ar nepanesamām vēdera sāpēm, nelabumiem, smaguma sajūtu, kas ievilkās pat vairāku dienu garumā.

Protams, no tā cieš dzīves kvalitāte.

Nevarēju saprast, no kā un kā tas būs, ja es meklēšu iemeslu pārtikā, – fū, kāda es slikta, citiem taču vispār nav ko ēst! Tieši šogad uzķēru patieso vainu, un man izrādījās taisnība.

Tas notika pēc maltītēm, kurās ēsti dažādos veidos pagatavoti mani un ģimenes tik ļoti iemīļotie kartupeļi.

Vēl nesen domāju, kā tas ir, ka jāiztiek bez kāda no pamata produktiem, taču nule kā apritējusi nedēļa, kopš ar ģimenes ārsta konsultāciju un ziņu esmu šo produktu pilnībā izslēgusi no ēdienkartes, un jūtos labāk.

Lasot pētījumus, jāteic, ka laikam mūsdienās ar šo arvien pieaugošo tendenci jāsamierinās. Tā ir izvēle, bet ne jau kā modes lieta, bet gan veselības labā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.