Liene Kupiča: Pēc viņu stāstītā, pieticis ar vienu šādu gadījuma sakaru, lai paliktu stāvoklī
Esmu dokumentālo realitātes šovu skatītāja. Zinu, zinu – tādi raidījumi bieži pastāv, lai celtu reitingus uz citu dzīvju rēķina. Taču no tām mēs varam mācīties. Ja arī neko neiemācamies, tad tās vismaz raisa pārdomas.
liepajniekiem.lv
Realitātes šovos var pārliecināties, cik dzīve ir godīga vai netaisna pret raidījuma varoņiem vai pret katru no mums. Vēl kādam tas ir atklājums, kādā pasaulē mēs dzīvojam, un ļauj priecāties par to, kā mums iet un cik materiāli un garīgi esam nodrošināti pret dzīves sitieniem, kā paši esam tiekušies uz augšu un domājuši, kā nenokļūt šādā statusā.
Raidījuma dalībnieki, kuri, spriežot pēc viņu vaļsirdīgajiem stāstiem, dvēselē ir sirsnīgi un patiesi cilvēki, tikai kādā dzīves momentā nav saņēmuši atbalstu, apskāvienu, atzinību, uzmundrinājumu vai, vajadzības gadījumā, rājienu.
Vairākos šovos, kur māca dzīvot no jauna un atrast pareizo dzīves virzienu, pamanīju vairākas kopīgas nianses. Proti, dalībnieki paši ir negribēti un novārtā pamesti bērni, arī daudzas sievietes stāsta, kā dabūjušas vienu vai vairākus bērnus no vienas nakts attiecībām. Visbiežāk kompānijās, reibumā.
Pēc viņu stāstītā, pieticis ar vienu šādu gadījuma sakaru, lai paliktu stāvoklī. Mēnešiem to neatceras un, ja atceras, nav zinājušas un sapratušas, ka viņām jau sen sākusies grūtniecība!
Turpinājums – lielā daļā gadījumu piedzimušie bērni nav vajadzīgi vai tiek atņemti. Un tad sirds iesmeldzas par tiem daudzajiem pāriem, kuri sapņo par savas savienības turpinājumu pēc iespējas ātrāk. Viņi mēģina jau ilgi, pat gadiem, bet mazulis kā nepiesakās, tā nepiesakās. Savukārt citos gadījumos pieticis tikai ar vienu reizi, pat notrāpot pareizajās dienās.
Vēl prātā palikuši stāsti par to, kā šovu dalībnieki sagandējuši veselību vai izskatu. Nekontrolējama pīpēšana un dzeršana ir sīkas nianses viņu stāstos.
Piemēram,
zobi zaudēti un atlikušie sabojājušies, jo vajadzējis atrast ko ņiprāku, no kā gūt kaifu, citam – vienkārši pritonā izsisti kautiņos ar agresīvu otro pusi vai kompānijas biedru
vai nolauzti, neskaitāmas reizes reibumā krītot un atsitoties pret asfaltu, betona grīdu vai stenderi. Un es te uztraucos, ka man viena zoba plombas nomaiņa izmaksā virs 200 eiro!
Vienai sievietei diezgan daudz rētu uz sejas. Izrādās, no pārmērīgas vielu lietošanas audos radusies puve, viņa bojātās vietas piegriezusi. Un tik daudz sieviešu pārdzīvo par vaigiem un plakstiņiem, kas nokarājušies, un pārdzīvo, ja piemetusies nedziedināma ādas slimība, izmisumā aizdomājoties pat par iespēju veikt kosmētiskās procedūras.
Protams, viena no mācībām manis uzrakstītajā būtu – negandējiet savu veselību un lietojiet tā, lai saprastu, ko darāt. Taču otra lieta, ko mācīties – mums jāmēģina ieraudzīt tas, ko neredzam, jo neiedziļināmies vai negribam redzēt.
Jāsaprot, ka, paejot vienaldzīgi garām, nepievēršot uzmanību, neziņojot attiecīgajiem dienestiem vai neiesaistoties palīdzības sniegšanā citiem, tas līdzcilvēku liktenim var izrādīties izšķirīgi.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.