Nebijuši plūdi Grīzupes ielā. Vai rekonstrukcijā pirms pāris gadiem viss izdarīts, kā nākas?
Grīzupes ielas plūdus, kādi pirmdien un otrdien vērojami krustojumos ar Slimnīcas ielu un ar Kapsēdes ielu Komunālās pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis izskaidro ar milzīgajiem nokrišņiem – ”mūsu pusē nolijusi jau vairāk nekā mēneša norma, grunts ir piesātināta, zeme vairs ūdeņus nespēj uzsūkt”.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
J. Neimani ”Kurzemes Vārds” satiek pie lielajiem ūdeņiem.
Autobusa pietura pie pagrieziena uz Slimnīcas ielu ir pavisam ūdenī, šoferis autobusu aptur metrus desmit pirms pieturas, lai cilvēkiem nav jāizkāpj tieši dīķī. Lielākā daļa mašīnu tam brauc cauri uzmanīgi – tik plašu ūdeņu šeit, uz nesen rekonstruētās Grīzupes ielas brauktuves nemēdz būt.
Vēl lielāks ūdensklajums ir nākamajā krustojumā, kur ceļa vienā pusē viss mežs stāv ūdenī un šis ūdens skalojas pat vairāk nekā pusē ielas platuma. Turpretī otrpus ceļam, jūras pusē, ir grāvis, un tas ne tuvu nav pilns, un tajā pusē arī nav nekādu palu mežā.
Tieši šajā vietā SIA ”Kurzemes Būvserviss” darbinieki jau otrdienas agrā rītā mēģinājuši mazināt ūdens daudzumu uz ceļa, cenšoties attīrīt vietu, kur ūdenim jāieplūst caurtekā zem ceļa, lai aiztecētu prom pa grāvi otrpus ielai. Darbs nav devis gaidīto rezultātu.
Dažas stundas vēlāk, pēc pulksten 11, uzņēmuma darbinieki atgriezās un sāka sūknēt ārā ūdeni no kolektora pie Kapsēdes ielas, lai atslogotu lietus ūdeņu kolektu pie Slimnīcas ielas krustojuma. Tam būtu jāpalīdz novērst applūdumu pie Grīzupes un Slimnīcas ielas krustojuma un autobusa pieturas – skaidro J. Neimanis.
”Kurzemes būvserviss” mēģinās arī vēlreiz ar kausu parakties pie caurteces caurules – varbūt tai kaut kas priekšā aizsprostojies.
J. Neimanis pieļauj, ka šī caurteka tomēr varbūt izbūvēta ar pārāk šauru diametru, un, iespējams, nākotnē tas jālabo. Tomēr gan J. Neimanis, gan vēlāk pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš skaidro, ka caurteku diametrus un kolektorus projektē, ņemot vērā vidējos nokrišņu rādītājus.
Pašreizējais nokrišņu daudzums ir ārkārtējs, uzskata D. Jēriņš, un uzsver, ka applūdušas ir visas zemās vietas, arī Tosmares ezers pa ilgiem laikiem piepildījies ar ūdeni, un arī lietus ūdeņu kolektors ir pilns.
”Grīzupes ielas galā kolektora sūkņu stacija strādā ar pilnu jaudu. Visiem šiem ūdeņiem ir jāaiztek uz jūru, cita ceļa nav. Galvenais, lai Cietokšņa kanāla izteka jūrā būtu vaļā – un pirmdien bija vaļā, tam visu laiku jāseko līdzi, lai ūdens varētu aiziet. Bet arī jūrā pašlaik ir augsts ūdens līmenis,” stāsta D. Jēriņš, pievēršot uzmanību tam, ka, piemēram, 7. februārī Durbes upē bijis ūdens līmeņa ”pīķis” – slapjas ir visas malas.
Bez tam no Grobiņas mežiem visas grāvju sistēmas ūdeņi plūst uz Liepājas pusi. ”Nedomāju, ka situācija varētu vēl nenormāli pasliktināties. Prognozes rāda, ka turpmākajās dienās vairs tik stipru lietu nebūs.”
Ezeri Grīzupes ielā šoziem bijuši vairākkārt, bet ne tik lieli. Agrāk tādu plūdu te nekad nav bijis, teica J. Neimanis. Katrā ziņā ne viņš, ne D. Jēriņš šajos palos nevaino pirms pāris gadiem veikto ielas rekonstrukciju.
