Piektdiena, 27. novembris Lauris, Norberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājā atrasti unikāli rokraksti

Liepājā atrasti unikāli rokraksti
11.01.2007 19:39

0

Atslēgvārdi

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā, skapī, kurā glabājās vecās notis, tika apzināti unikāli rokraksti – mūzikas pieraksti, kas attiecas uz 18.gadsimta beigām. Tas, ka Svētās Trīsvienības baznīcā atrodas Kurzemes kantorāta bibliotēka, bija zināms jau pasen. Taču to, ka tur būs tik unikāli rokraksti, negaidīja arī tās apzinātāji – mācītājs un ērģeļmeistars Jānis Kalniņš un diriģents, klavesīnists, Rīgas Senās mūzikas centra direktors Māris Kupčs. Kā pastāstīja Jānis Kalniņš, pats ievērojamākais atradums ir pirmā latviešu valodā sarakstītā kantāte.

To 1786.gadā komponējis Johans Ādams Hillers, kurš bija hercoga Pētera Bīrona goda kapelmeistars. Kantātes nosaukums – “Tā simtā dziesma” (“Gavilējiet Tam Kungam, visa zeme…”). Vai pats Hillers ir bijis Liepājā, nav zināms, bet gadu viņš kalpojis hercoga galmā Jelgavā.

Lielāko daļu nošu sagādājis kantors (baznīcas kora diriģents un ērģelnieks) Perle, kolekcija veidota apmēram no 1780. līdz 1790.gadam. Starp manuskriptiem ir Drēzdenes kapelmeistara Homiliusa darbi. Uz viena no tiem ir pat uzraksts “Šis gabals pie mums Drēzdenē vēl nav gājis”. Jānis Kalniņš uzskata, ka starp manuskriptiem vismaz četri ir vienīgie eksemplāri. Nozīmīgi ir arī Drēzdenes kapelmeistara Doles un Marburgas kantora Rolles manuskripti. Kolekcijā ir Mocarta “Rekviēma” pirmpublicējums, Perlogēzes “Stabat Mater” un Johana Kristiana Baha klaviersonāšu rokraksti. Lielākā daļa no tiem ir kaligrāfiskā rakstā, tā tajos tālajos gados notis pārrakstīja speciāli nošu pārrakstītāji.

Kolekcijas vērtību pašlaik pat grūti aptvert. Jānis Kalniņš to nosauca ne tikai par Latvijas un Baltijas, bet visas Eiropas ūnikumu. Ļoti saviļņojoši bijis skatīt paša kantora Perles kompozīcijas. Tas nozīmē, ka te, Liepājā, jau 18.gadsimta beigās ir rakstīta riktīga mūzika un ka te bijusi ārkārtīgi attīstīta mūzikas dzīve, saka Jānis Kalniņš. Bibliotēkā ir kantātes katrai gada svētdienai, dažai pat vairākas. Pēc rokrakstiem var spriest arī par mūzikas dzīves praksi, kādi instrumenti izmantoti, kā transponētas partijas. Uz vienas no lapiņām ir pat ērģeļu skaņošanas shēma.

Jānis Kalniņš un Māris Kupčs ir izveidojuši atradumu sarakstu. Tagad tie jāpēta, jāsistematizē, jānodrošina šo unikālo vērtību pareiza glabāšana. Laika zobs dažu rokrakstu ir pabojājis, kara laikā skapī ticis mitrums, dažu lapiņu bojājuši kukaiņi. Taču tie ir tik labā stāvoklī, lai ar tiem varētu strādāt mūzikas vēsturnieki un zinātnieki.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz