Ejot pa Bāriņu, A. Pumpura, Stendera un Kungu ielu, redzam gan sastatņu iekļautas atjaunojamas ēkas, gan skaisti sakoptus īpašumus, gan atbaidošus graustus. Maršrutā pa šīm ielām ir redzama ļoti liela dažādība, saka J. Zviedrāns.

Viņaprāt, neesot ideālu māju, visur ir kļūdiņas, kuras profesionālis ieraudzīs.

“Kas labs, to restaurē, ko nevar, to izgatavo no jauna,” – tāda būtu laba prakse, atjaunojot vēsturiskus namus.

Liepājas uzplaukums bija 17. un 18. gadsimtā, kad būvētas lielākā daļa vēsturiskā centra ēku. Šeit ir runa par centru, kas veidojās pēc kanāla izrakšanas un Līvas upes daļējas aizbēršanas un kurā bija bija divas galvenās ielas – Lielā un Kungu.

Stendera, A. Pumpura ielu apbūvi veidoja cilvēki, kuri tolaik gribēja apmesties nedaudz nostāk no centra, kur nebija tik liels apdzīvotības blīvums un varēja ierīkot dārzus.

A. Pumpura ielā 16 atrodas savrupnams, celts ap 1870.–80. gadiem. 18. gadsimta māja tur ir iekšā – cokola daļā un paku kokos, kā tos Kurzemē sauc.

Neviena māja nepazūd bez pēdām, jaunajā mājā ir daļas no iepriekšējās. Jūgendstila mājās, piemēram, var atrast baroka gleznojumus.

Liepāja ir pilna ar brīnumiem, uzsver J. Zviedrāns. “Šeit koka dzegas augšējais profils – tam vajadzēja iziet cauri arī pa frontona dzegu. Kopējais iespaids ir, bet nav viss līdz galam.

Cilvēks, ejot garām, nezina, kas māju būvējis un kas restaurējis, bet viņš nolasa šo informāciju, ja spēj to izdarīt. Tas nav dārgāk vai lētāk, bet izpratnes jautājums,” kļūdas uzsver būvpētnieks.

Šeit ir liecība arī Liepājas 80. gadu mānijai izgatavot no jauna vēsturiskās durvis. Izskatās vecas, bet patiesībā ir no 90. gadu sākuma, un bieži tās nevar atšķirt.

Māja A. Pumpura ielā 5 ir savesta kārtībā, bet jautājums – kā. Skaisti ir relatīvs jēdziens, norāda J. Zviedrāns, bet pilsētvidē jābūt kopējai koncepcijai.

“Šobrīd jūs redzat jaunu māju, kas krāsota ar sintētiskām krāsām, tai ir jumts ar plastmasas pārklājumu. Pielikts gadskaitlis 1703. Kā lai es redzu šī gada māju? Tur bija ar mākoņiem apgleznoti siju griesti, hallē bija melni koka siju griesti ar sarkanām nošļauptajām malām. Visu šo Liepājas identitāti izmeta laukā.

Eiropas tradīcijā pieņemts, ka vecai mājai ir jāizskatās vecai, tā jāatjauno ar materiāliem, kādus tolaik lietoja,” viņš pauž.

Stendera iela 11 ir grausts. Kungu iela 16 – tas pats. “Ja netiec galā, pārdod citam par saprātīgu cenu!” uzskata J. Zviedrāns.

Neizpratni viņam rada būvdarbi baroka mājā Stendera ielā 13A, jo fasāžu renovācijas laikā nojauca jumtu, zelmeņus, visus pārsegumus, nokala starpdzegas, pacēla fasādes, mainot ēkas proporcijas.

Trekno gadu bēdīgais auglis A. Pumpura ielā 9. 18. gadsimta pirmajā pusē būvēta milzīga mūra māja ar platiem logiem.

Arī viena no retajām, kur ir apmesti griesti, nevis prasti koka griesti kā lauku mājās. Šai mājai bija saglabājies skaists jumts – slīpā jumta krēsls, vienīgā šāda konstrukcija Liepājā.

Izstrādāja projektu, kurā tika paredzēts visu nojaukt un uzbūvēt no jauna, tas tika saskaņots, un māju iznīcināja. Naudas aptrūkās, māja pārvērtās drupās.

J. Zviedrāns cer, ka māja kādreiz atgriezīsies Liepājas pilsētvidē.

Pretī tai koka māja, ļoti necila, bet 1. stāvs ir 18. gadsimta, tā bijusi kārtīga Liepājas māja ar diviem dzīvokļiem.

Otrais stāvs celts 20. gadsimta sākumā. Liepājā esot daudz māju, kurām apakša ir stipri vecāka – no 17., 18. vai 19. gadsimta, bet otrais stāvs ir jaunāks.

Ēka Bāriņu ielā 21 būvēta 18. gadsimta vidū. To atjaunojot, pirmoreiz Liepājā tik lielā apjomā uzgāja ar mākoņiem un kolonnām apgleznotus baļķus.

Gleznojumi ir saglabājušies, jo tika atlikti savā vietā jaunajā mājā. Pēc J. Zviedrāna teiktā, šis ir pirmais šāda veida paraugs Latvijā, kad māju rekonstruē un atliek vietā baļķu sienas, nevis nojauc un uztaisa jaunu no gāzbetona un apsit ar dēlīšiem.

Šī ir viena no retajām vietām, kur saglabājusies Liepājas vizītkarte – 18. gadsimtā pie galvenās ieejas stādīja divus kokus, parasti tās bija liepas.

Blakus, Bāriņu 21A, jūgendstila koka mūra māja. Arī esot labs piemērs, kā ar minimāliem līdzekļiem saprātīgi uzlabot Liepājas identitāti.

Kungu ielā katrs otrais nams celts 17. gadsimtā un daudzkārt pārbūvēts. Kungu 16 – celtne briesmīga, nodzīvota. Izcila vieta ceļā uz Interjera muzeju, te būtu vieta veikaliņiem.

Arhitektam būtu jāspēj nolasīt zīmes no grausta, lai zinātu, ko tas stāsta. Pēc viduča redzams, kādai šai ēkai jābūt. Te ir viens retajiem rokoko stila logiem, kas pilsētā saglabājies, pagalmā ir vēl divi.

Daudzi jautā, kāpēc Hoijeres kundzes viesu nams ir sarkans ar melnām detaļām?

18. gadsimta pirmajā pusē Liepāja bija sarkani melna. Mūra mājas bija baltas, varēja būt rozā, bet koka namus krāsoja sarkanus. Sarkanais liepājniekiem bija mīļš.

Atjaunotajai ēkai ir klasiskas Liepājas jumta izbūves, kādas te nav bijušas, taču bija raksturīgas un netraucē, atzīst J. Zviedrāns.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.