Piemiņas pasākumā uzrunu teiks Liepājas pilsētas domes pārstāvis, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Mācību centra komandiera vietniece komandleitnante Ingūna Pelīte, Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Pasākumu vadīs Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noskaņu rūpēsies Jūras spēku orķestra grupa, orķestra priekšnieks kapteiņleitnants Uldis Locenieks, un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora “Intis” dalībnieki, vadītāja un diriģente Ilze Valce.

Ar svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidos goda aleju, gājienā nesīs Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus, kā arī, solidarizējoties ar ukraiņiem, Ukrainas karogu.

Pasākumā aicināti piedalīsies nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un visi interesenti.

Savukārt 7. martā pulksten 15 Liepājas okupācijas muzejā, K. Ukstiņa ielā 7/9 viesosies Zemessardzes 44.kājnieku bataljona zemessargi, lai tiktos ar jauniešiem pasākumā “Es – Latvijas karavīrs”.

Pasākuma galvenais mērķis ir iepazīstināt jauniešus ar dienestu Zemessardzē.

Pasākumā skolēniem būs iespēja uzzināt, kā un kādēļ kļūt par zemessargu, par ieguvumiem un izaugsmes iespējām Zemessardzes dienestā.

Zemessardzes 44. kājnieku bataljona karavīri iepazīstinās jauniešus ar ekipējumu un ieročiem, pastāstīs par karavīru un zemessargu dienesta pienākumiem, specialitātēm un apmācības procesu.

Pulkvedis Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē.

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919. gada 6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.

Pulkveža Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā.

1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Kalpaka piemiņas vieta.