“Zvans – tā ir svēta lieta,” sacīja Neivakenas vecticībnieku draudzes priekšsēdētāja Antoņida Širokaja.

Piektdien viņa ar palīgiem bija atbraukusi pēc akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” meistaru izlietā zvana, lai to vestu uz Jaunpagastu Talsu rajonā mazajai baznīciņai, kura trīsdesmit gadu bija pamesta, bet kuru tagad atjauno ar draudzes locekļu un ziedotāju spēkiem. Liepājā lietais zvans pavasarī, kad būs atjaunots baznīcas tornis, nomainīs vienkāršu sliedes gabalu, kas pašlaik kalpo zvana vietā.

Zvanu baznīcai “Liepājas metalurgs” izgatavojis par pašizmaksu pēc uzņēmuma valdes lēmuma. Pirms vairākiem gadiem lietuves cehā strādājis zvaniķis, ar kura palīdzību izstrādāts tāda zvana modelis, kurš spētu pildīt zvana pienākumus, pastāstīja uzņēmuma Mārketinga daļas realizācijas aģents Pēteris Zommers. Katru gadu rūpnīcā pēc pasūtījuma izlej apmēram desmit zvanu, un tagad Liepājā radītie zvani skan gan baznīcās, gan kapličās dažādās vietās Latvijā. Neivakenas draudzei izliets lielais zvans – 140 kilogramu smags tērauda skandinātājs.

“Mēs esam ļoti pateicīgi “Liepājas metalurgam”, palīdzība, kā šajā gadījumā, ar zvanu, izsaka ļoti daudz – ka cilvēki ir ticīgi, nav vienaldzīgi pret garīgajām vērtībām,” sacīja liepājnieks Igors Mulikevičs, kurš palīdzējis Neivakenas draudzei saņemt šo zvanu. Kurzemē ir tikai divas vecticībnieku baznīcas – Liepājā un Jaunpagastā. Neivakenas baznīcai vēl vajag ļoti lielu atbalstu, lai to atjaunotu pavisam.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds” 

“Tas, ka baznīca iegūst jaunu zvanu, nozīmē, ka cilvēki to sadzirdēs un dievnamā atgriezīsies,” saka Igors Mulikevičs.