Portāla fotoarhīvā atrastie Egona Zīverta kadri atklāj notikumus no studentu dzīves – koncertus, pasākumus, zibakcijas, ballītes. Izteiksmīgas liecības ar aizgājušo laiku noskaņu.

Augstskolā notika ne tikai lekcijas, bet arī modes skates, teātra uzvedumi un citi studentu rīkoti pasākumi. ”Priekšplānā ir Juris Grintāls. Mēs tajā laikā darbojāmies Studentu padomē un organizējām visus iespējamos pasākumus,” atceras Gunārs Kalniņš (no labās), kurš tobrīd studējis iestādes un uzņēmuma vadību.

Liela daļa notikumu risinājās augstskolas foajē.

”Viss, kas notika ar studijām un apkārt tām, bija lieliski. Piedzīvojumu un notikumu kaudzes katru dienu!” ar patiku atceras Gunārs. Viņš bijis aktīvs arī kā skolēns – mācoties Liepājas 5. vidusskolā, darbojies Skolēnu padomē, līdz ar to vienkārši turpinājis tāds būt arī studenta kārtā.

Pazīstamais grupas ”Lustīgais blumīzers” dalībnieks Mārtiņš Bergmanis (aizmugurē pie sintezatora) savulaik studējis Liepājā. Viņš spriež, ka attēls varētu būt uzņemts ap 2000. gadu.

”Tā ir augstskolas balle. Jāteic, ka tajā laikā augstskolā bija ļoti labas balles. Šī ir viena no tām,” viņš nostalģiski vērtē.

Augstskolas lielajā zālē muzicējis ne reizi vien. Uz skatuves Mārtiņam līdzās ir Aivars Sproģis.

”Tiesa, šis sastāvs pēc augstskolas beidzās. Grupa turpina darboties un pa šo laiku ir ļoti augusi, bet sadarbība ar Aivaru toreiz noslēdzās,” viņš piebilst. M. Bergmanis Liepājā studēja pedagoģiju – apguva pirmsskolas un pamatskolas skolotāja, kā arī kordiriģenta izglītību.

Foto fiksēts 1998. vai 1999. gada martā Frankofonijas dienā, pastāsta Inga Bliska (otrā rindā otrā no kreisās). ”Esam programmas ”Latviešu valodas, literatūras un franču valodas skolotājs” 2. un 1. kurss.

1. kursu, desmit frančus, uzņēma 1997. gada septembrī, bijām pirmie, šeit esam tikai daļa – Baiba Briujē (Zālīte), Kristīne Zabe, Ilona Janukoviča, Gita Elksnīte…

Centrā ir stažiere no Francijas Selīna.” I. Bliska atceras, ka studiju laikā bijis ļoti daudz franču valodas nodarbību, nedēļā – 12, līdz ar to ”nemaz nevarējām valodu neiemācīties”.

”Franču valoda man iepatikās uzreiz,” viņa saka. Tagad I. Bliska māca franču valodu Liepājas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem.

”Neko daudz neatceros! Manuprāt, tas bija ”Zemes dienai” veltīts pasākums, kur studenti veidoja kaut kādas improvizācijas par tēmu – pasaules saglabāšana,” spriež Andris Liniņš (vidū).

Varētu būt ap 1997., 1998. gadu. Andris studējis sākumskolas pamatskolas programmā. ”Studiju gadi bija interesanti – dziedāju korī ”Intis”, spēlēju grupā ”Vietu nav”, kā arī folkloras grupā ”Baļķi” un vēl dažādās aktivitātēs.

Biju viens no aktīvajiem studentiem, lekcijas pat palika otrā plānā. Biju spiests paņemt akadēmisko gadu, bet pēc tam saņēmos.”

Pēc augstskolas absolvēšanas Andris atgriezies savā dzimtajā pusē, sācis strādāt skolā Limbažos un vēl joprojām ir turpat: ”Pildu sociālā pedagoga darbu, vadu ģitārspēles pulciņu un audzinu klasi.”

Katru gadu tiekas ar kursabiedriem salidojumā.

Vēl vienā vēstures mirklī notverts A. Liniņš. Viņam blakus – dzejniece, dziesminiece, režisore un pasākumu vadītāja Maija Kalniņa.

”Man šķiet, tā bija ikdiena. Es nezinu, vai fotogrāfijā piefiksēts kāds konkrēts pasākums vai notikums, bet tā varēja notikt arī pirmdienā,” smaidot attēlu komentē Maija.

Viņa neslēpj, ka

studiju laikā patikusi tieši dzīve ārpus lekcijām.

”Es neko neesmu pabeigusi, vienmēr esmu Aizputes vidusskolas absolvente. Bet studēt bija forši!” viņa saka. Tolaik M. Kalniņa studēja baltu filoloģiju.

Folkloras draugu kopa ”Baļķi” 2000. vai 2001. gadā, svinot Mārtiņdienu. Muzicē (no kreisās) Solveiga Kūlaine (Pētersone), Andris Liniņš, Barbara Dauvarte un Kristīne Kapiņa (Eglīte).

”Tolaik jau augstskola bija studentu pilna,” teic Solveiga. ”Sākumskolas skolotāju programmā vien tika uzņemti ap 100 studentu vienā kursā pa četrām grupām kopā.

Šajā programmā studēju arī es. Papildus ieguvu arī mūzikas skolotāja un konsultanta psiholoģijā kvalifikāciju.

Kur tad vēl visas pārējās studiju programmas, kurās studentu bija kā biezs – latviešu filologos, svešvalodniekos, matemātiķos, datoriķos, mūziķos, sociālajā pedagoģijā u.c. Studenti šeit sapulcējās no visām Latvijas malām.”

Viena no tradīcijām bija pirmo kursu studentu uzņemšana īsto studentu kārtā – Fukšu diena.

Kā lasāms portāla slejās, līdz pat pēdējam brīdim pirmkursnieki nezināja, kas viņus gaida, kādus pārbaudījumus viņiem sagatavojuši jau pieredzējušie studiju biedri.

Vienīgi viņi zināja, ka jābūt gataviem gan uz jautājumiem atbildēt, gan priekšnesumus rādīt. Pār visu Fukšu dienu virsvadību uzņēmās studentu pašpārvalde, tā ka arī pasniedzēji te maz ko varēja glābt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.