Kategorijā “Gudra resursu pārvaldība”, kur Liepāja izvirzījās vadībā ar 802 punktiem, vērtēja, kā Latvijas pašvaldības izmanto enerģiju, materiālus, ūdeni un transporta resursus, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, atkritumu rašanās novēršanu un materiālu atkārtotu izmantošanu.

Liepājas augsto vērtējumu veido plašs risinājumu kopums – biomasas izmantošana siltumapgādē, saules paneļi un elektroauto, otrreizējo materiālu izmantošana, ilgmūžīgi iepirkumi, depozīta glāžu sistēma un vides izglītības iniciatīva “Nepērc lieku, nāc ar savu!”.

Tikmēr Aprites ekonomikas indeksa kategorijā “Prasmīga saimniekošana” līdera pozīcijā izvirzījusies Rīgas pašvaldība, savukārt kategorijās “Uzņēmējdarbības un ekonomikas transformācija” un “Sabiedrības iesaiste” – Valmieras novada pašvaldība.

Kopējā Aprites ekonomikas indeksā Liepāja ieguva 654 punktus, sasniedza sesto augstāko rezultātu un iekļuva līderu grupā.

“Liepājas rezultāts apliecina, ka gudra resursu pārvaldība nav tikai mazāks enerģijas vai materiālu patēriņš.

Sistēmiska pārmaiņa sākas tad, kad enerģētikas, mobilitātes, iepirkumu un materiālu atkārtotas izmantošanas risinājumi papildina cits citu un kļūst par pašvaldības ikdienas saimniekošanas daļu. Liepājas piemērs parāda, ka visnoturīgāko rezultātu rada nevis viens izcils projekts, bet vairāku savstarpēji saistītu risinājumu kopums,” skaidro Aprites ekonomikas indeksa vadošā pētniece, profesore Dr. oec. Dzintra Atstāja.

Savukārt Liepājas pašvaldības vadība rezultātu uztver kā pašvaldības un iedzīvotāju kopīgu sasniegumu un vēl vienu soli ceļā uz Liepāju kā klimatneitrālu viedpilsētu.