Liepāja meklē strūklaku uzturētāju, bet jaunu ūdens objektu tuvākajos gados nebūs
Liepājas pašvaldība izsludinājusi atklātu konkursu par pilsētas strūklaku uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu 2026. un 2027. gadā, lasāms Elektronisko iepirkumu vietnē.
"Kurzemes Vārds"
Spriežot pēc minētajiem objektiem, jaunu strūklaku Liepājā tuvāko divu gadu laikā nebūs.
Paredzamā līguma izpildes vietas ir centrālā strūklaka un “Zivtiņa” Jūrmalas parkā, Jāņa Čakstes laukuma, Gulbju dīķa strūklakas.
No 2024. gada februāra līdz 2026. gada februāra sākumam par strūklaku apkopi rūpējās konkursā uzvarējusī SIA “Kurzemes būvserviss”, līguma summa 24 mēnešiem – 20 545,09 eiro (ar PVN).
Vēl līdz 2018. gadam strūklaka priecēja Stacijas laukumā, un liepājnieki pēc tās ilgojas.
Taču strūklakas ekspluatācijas gaitā atklājās izbūves nepilnības, kas rada ūdens zudumus un nepievilcīgu ainu laukumā, tāpēc tās darbību apturēja.
Stiprāks vējš aizpūš šļakatas aiz savākšanas teknes, ūdens aizplūst un neatgriežas sistēmā, toreiz skaidroja Liepājas Komunālajā pārvaldē.
SIA “Akvedukts” 2017. gadā bija sagatavojis trīs risinājumus, kā strūklaku sakārtot.
Mazākais no tiem – iekārtu daļēja nomaiņa un konstruktīvo mezglu pārbūve pēc tā laika cenām izmaksātu 30 tūkstošus eiro, bet pārējie vairāku līmeņu uzlabojumi vēl dārgāk.
2020. gadā Liepājas pašvaldība neatbalstīja ierosinājumu uzlabot šo strūklaku, jo aktuāls kļuva jautājums par jaunas strūklakas izveidi pie Liepājas Universitātes ēkas Lielajā ielā,
taču ideja par šī skvēra pārbūvi pagaidām palikusi tikai uz papīra.
Liepājas 400 gadu svinību laikā pilsētniekus ļoti iepriecināja izgaismotās strūklakas Tirdzniecības kanālā, un daudzi liepājnieki pauda, ka gribētu redzēt pilsētā vairāk strūklaku, jo ūdeņu mums netrūkst.
Vai tas varētu būt iespējams?
“Strūklaku veidošana ir komplekss pasākums – tas jādara apdomīgi, jāskatās teritorijas uzlabojumi kopumā,”
skaidro Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Viņš min piemēru, ka Promenādes tilta galā reiz bija strūklaka, kas kā plats vilnis krita ostā. Nācās to likvidēt, jo ūdens bojāja tiltiņa koka daļas un kanāla piestātni, tāpat tuvumā nevarēja tauvot jahtas, jo uz tām lija ūdens, un arī cilvēkus vējš apsmidzināja ar rasu.
Jau esošās strūklakas prasa ne tikai uzturēšanu, bet regulārus uzlabojumus.
A. Štāls pastāsta, ka pagājušajā gadā Gulbju dīķī salaboja apgaismojumu un vienu strūklaku, remonts bija arī J. Čakstes laukumā un “Zivtiņai”.