Tieši Liepāja ir tā, kur agrā pavasarī atklāj bēdīgi slaveno kūlas dedzināšanas sezonu. Tāpēc atbildīgie dienesti aktivizē preventīvo darbu, lai šo ļaunumu novērstu. Tāpat tiek apelēts pie vecāku sirdsapziņas, lai pieskata, kā izklaidējas viņu atvases.

Šogad kūlas dedzināšanas sezonu Liepājas pusē atklāja jau februāra beigās. Sausā zāle degusi 300 kvadrātmetru platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele informēja, ka līdz 2012. gada 14. martam notikuši 22 kūlas ugunsgrēki.

VUGD Liepājas 1. daļas komandieris Romāns Andrijausks atzīst, ka mūsu pilsēta patiešām ir tā, kur parasti atklāj kūlas dedzināšanas sezonu Latvijā. Lai situāciju uzlabotu, iestājoties siltākam laikam, VUGD, Pašvaldības policijas un Valsts policijas darbinieki sanāk kopā, lai analizētu pērnā gada kūlas ugunsgrēkus un izstrādātu plānu kūlas dedzināšanas novēršanai un apkarošanai. Tajā tiek iekļauts preventīvais darbs un bīstamāko vietu apsekošana. Parasti šos reidus veic policija.

R. Andrijausks atzīst, ka ir grūti izsvērt, vai tādēļ kūlas dedzināšanas gadījumi samazinās, tomēr viņš uzskata, ka preventīvais darbs ir jāveic obligāti. Par svarīgāko VUGD komandieris atzīmē izglītošanu ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Jo lielu ļaunumu nodara skolēnu un jauniešu pavasara eksperimenti ar uguni. Ja ne bērni, tad vismaz vecāki saņem informāciju no medijiem un sarunās ar savām atvasēm varētu vairāk stāstīt par ugunsdrošību.

Savukārt Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ineta Mikute norāda, ka martā uzsāktas 13 jaunas lietvedības pēc LAPK 51. panta 2. daļas, kas nosaka, ka par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudassodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 2000 latiem. Tāpat Pašvaldības policijas darbinieki joprojām turpina apsekot teritorijas.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”