”Pēc pēdējiem mērījumiem Liepājā izskatās, ka omikrons ir pamatīgi izpleties – līdz 60 procentiem no vīrusa atlieku molekulām ir nākušas no omikrona,” ”Kurzemes Vārdam” otrdien pastāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) vecākais pētnieks Dāvids Frīdmanis, piebilstot, ka vīruss maina sabu uzvedību.

Vīrusa klātbūtni zinātnieki pētī vienpadsmit Latvijas pilsētu notekūdeņos, ņemot neattīrīto ūdeņu paraugus divas reizes nedēļā. Vienu paraugu ņem 24 stundas, ik stundu pa 200 militriem, lai iegūtu objektīvāku ainu, jo ir stundas, kad kanalizācijā nonāk vairāk ražošanas notekūdeņu, citās stundās – vairāk mājsaimniecību notekūdeņu, skaidroja BMC pētniece Dita Gudrā.

Laboratorijā pētnieki no ņemtajiem paraugiem izdala vīrusa pārpalikumus (vīruss notekūdeņos vairs nav dzīvs), novērtē tā daudzumu un arī, kāds vīrusa paveids paraugos dominē.

Šādi var sekot līdzi saslimstības norisēm konkrētā pašvaldībā. Parasti, ja saslimstība pieaug, tad pieaug arī vīrusa atlieku daudzums notekūdeņos.

Liepājā monitorings notiek no pērnā augusta. Gan reģistrēto inficēšanās gadījumu līkne, gan mērījumi notekūdeņos saskanēja, tie rādīja, ka visvairāk pilsētnieki ar kovidu slimoja oktobrī, novembrī, decembrī. Taču no decembra vidus abas līknes sāk atšķirties – saslimšanas rādītāji te no jauna gājuši nedaudz uz augšu, te uz leju, bet notekūdeņu paraugos atrastā vīrusa atlieku daudzuma līkne drīzāk stāv uz vietas vai pat pavirzījusies uz leju.

Izteikti pretējos virzienos abas līknes virzījušās janvāra otrajā nedēļā: saslimstība Liepājā – uz augšu, bet vīrusa atlieku līkne notekūdeņos – uz leju. Kādēļ? Skaidro D. Frīdmanis: ”Katrs vīrusa paveids uzvedas atšķirīgi, tiem atšķirīga klīniskā aina, tie atšķirīgi izdalās no cilvēka organisma. Daudzās pilsētās, kurās omikrons sasniedz kritisko masu, samazinās vīrusa atlieku daudzums notekūdeņos. Bet tas nenozīmē, ka samazinājusies saslimstība. Pašreiz saslimstība ir augšupejoša, bet vīrusa atlieku daudzums notekūdeņos ir lejupejošs. Līdzīgus novērojumus veica arī kolēģi Londonā. Mediķu skaidrojums – tas tādēļ, ka, iespējams, ir kāds iemesls, kāpēc omikrons mazāk izdalās cilvēka zarnu traktā un arī mazāk vīrusa atlieku nonāk notekūdeņos.

Bet tas nenozīmē, ka šis paņēmiens nestrādā. Vienkārši šis ir tāds ”juku” mirklis, kamēr omikrons pārņem kovida situāciju.

Pēc tam dominēs viens, omikrona paveids, un tad atkal abas, gan mūsu monitoringa, gan saslimstības līkne būs līdzīgas.”

Monitoringa rezultātus katru nedēļu apspriež mediķi vīrusa ģenētiskās uzraudzības darba grupā, kurā strādā SPKC un citi speciālisti, stāsta D. Frīdmanis: ”Viņi ļoti rūpīgi seko tam, vai līkne atbilst tam, ko redz klīnikā, jo var veidoties situācija, ka vīrusa atlieku skaits ūdeņos pieaug, bet reģistrēto pacientu skaits krītas – tad būtu aizdomas, ka kaut kur ir neuztverts saslimšanas perēklis. Līdz šim katru nedēļu ir atvieglota nopūta, ka tāda neuztverta perēkļa nav. Katrā ziņā tas ļoti palīdz pārliecināties par situāciju valstī.”

Vēl viens monitoringa labums: ”Redzam kopējo ainu neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir aizgājis uz testēšanu, vai nē. Tas arī palīdz laikus noteikt bīstamu vīrusa mutāciju parādīšanos, ja tādas būtu. Līdz šim nav bijušas.”

Vīrusa atliekas pilsētu notekūdeņos monitorē, savstarpēji sadarbojoties, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ”Bior”, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Rīgas Tehniskā universitāte.