Par pabalstu pārtikas iegādei iedzīvotājiem krīzes situācijā bijusi maza interese, aģentūrai LETA atzina Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Pabalsts no oktobra uz laiku – līdz šī gada beigām – tika ieviests, lielā mērā domājot par bijušajiem “Liepājas metalurga” darbiniekiem, kuri palikuši vispār bez ienākumiem. Šajā laikā par iespējām saņemt pabalstu interesējušās 50 personas, tai skaitā 22 bijušie “Liepājas metalurga” darbinieki. Pabalsts piešķirts 24 ģimenēm, no kurām puse ir bijušo “Liepājas metalurga” darbinieku ģimenes.

Nelielā interese skaidrojama ar to, ka acīmredzot daudziem bijušajiem “Liepājas metalurga” darbiniekiem tomēr ir pietiekami ienākumi un tādēļ viņi šo pabalstu nevarēja saņemt. Izvērtējot situāciju un lemjot, vai personai pienākas pabalsts, tika ņemts vērā arī visas ģimenes kopējais materiālais stāvoklis, skaidroja Jākobsone.

Pabalsts tika ieviests uz laiku, lai izvērtētu, cik liels būs pieprasījums. Janvārī Liepājas domes deputāti lems, vai pabalstu nepieciešams atjaunot.

Lai atbalstītu ārkārtas krīzes situācijā nonākušās liepājnieku ģimenes, ņemot vērā to, ka bezdarbnieku pabalsti beigušies arī lielai daļai “Liepājas metalurga” bijušo strādnieku, kuriem varētu nepietikt līdzekļu uztura iegādei, no oktobra uz laiku tika ieviests sociālais pabalsts pārtikas iegādei ģimenēm, kuru ienākumi ir viszemākie. Liepājas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējusi ģimene vai persona krīzes situācijā, ja tai objektīvu iemeslu dēļ ir ierobežotas vai nav vispār iespēju saņemt pietiekamu uzturu un tās ienākumi katram ģimenes loceklim iepriekšējā mēnesī nepārsniedz 60 eiro, varēja saņemt pabalstu pārtikas iegādei 45 eiro mēnesī, bet ne vairāk kā 200 eiro mēnesī uz ģimeni.

Papildus pašvaldībā jau esošajām sociālā atbalsta sistēmām nolemts sniegt materiālu atbalstu tiem liepājniekiem, kuri pēkšņi un neparedzēti nonākuši nepārvaramās grūtībās, kā rezultātā cilvēkam nav iespējams nodrošināt savas pamatvajadzības, tostarp iegādāties pārtiku. Pabalstu piešķīra gadījumos, kad cilvēkam kādu objektīvu apstākļu vai pēkšņu notikumu rezultātā krasi pasliktinājusies situācija, pazeminoties ienākumiem, piemēram, zaudējot darbu, beidzoties bezdarbnieka pabalstam u.tml.

Savukārt, ja cilvēks ilgstoši un nemainīgi saņem zemu atalgojumu, šāda situācija netika uzskatīta par krīzes situāciju. Pabalstu nevarēja saņemt arī personas, kuras ilgstoši – daudzu mēnešu vai gadu garumā – saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, kaut arī tā apmērs uz personu ģimenē ir mazāks par 60 eiro. GMI pabalsts jau ir paredzēts pamatvajadzību, tostarp pārtikas, iegādei.

Pabalstu varēja saņemt līdz trim mēnešiem kalendārā gada laikā, ja pabalsta pieprasītājs un viņa pilngadīgie ģimenes locekļi sadarbojas ar Sociālo dienestu, risinot savas sociālās problēmas, lai uzlabotu ģimenes sociālo un materiālo situāciju.