Sestdiena, 1. oktobris Lāsma, Zanda, Zandis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepāja – pietura bēgļu ceļā

Teju katru dienu caur Liepāju tranzītā plūst liela Ukrainas bēgļu straume, kas no mūsu pilsētas ar prāmi tālāk ceļo uz Vāciju. No kara plosītās valsts viņi bēg ar pavisam maziem zīdaiņiem, mājdzīvniekiem, nereti pilnīgi tukšām kabatām. Liepājā viņus sagaida un palīdzīgu roku sniedz brīvprātīgo grupa, kas tam ziedo gan savus brīvos vakarus, gan personīgos līdzekļus.

Liepāja – pietura bēgļu ceļā
Foto: Egons Zīverts
Foto: Egons Zīverts
14.06.2022 06:00

Ilze Ozoliņa

"Kurzemes Vārds"

Kaunas pieņemt palīdzību

Trešdienas vakarā pēc pulksten 18 Liepājas autoostā sapulcējies pulciņš dažāda vecuma un profesiju liepājnieki – students Martins, uzņēmējs Kirils, četru bērnu mamma Svetlana, bijusī bankas darbiniece, arī mamma diviem bērniem Darja un citi.

Viņi jau kopš maija pirmās puses Liepājas autoostā regulāri sagaida bēgļus no Ukrainas, kas šeit ierodas ar satiksmes autobusiem no Rīgas, un ar savu transportu tālāk šos cilvēkus ved uz prāmju termināli, šurpu turpu kursējot vairākas reizes dienā.

Arī trešdienas vakarā viņi gaida ierodamies 47 cilvēkus, kas brauc divos autobusos. Tie autoostā piestāj ar piecu minūšu intervālu. Martinu, kurš skaļi jautā: vai jūs uz prāmi? – drīz aplenc bariņš cilvēku, to skaitā daudzi bērni, sākot no pāris gadus veciem un beidzot ar pusaudžiem.

Bēgļi šeit tranzītā ierodas no dažādām Ukrainas vietām – tā dēvēto Doneckas Tautas Republiku (DNR) un Luhanskas Tautas Republiku (LNR) kontrolētām teritorijām, Izjumas, Harkivas, Hersonas apgabala, Dnipro, Melitopoles utt., taču lielākoties no gandrīz pilnībā izpostītās Mariupoles.

Gan jauni, gan veci, arī invalīdi un sprādzienos ievainotie, turīgi un trūcīgi cilvēki. “Vienai sievietei makā bija tikai 200 grivnas (nepilni 7 eiro),” pastāsta Martins.

Par prāmja biļetēm bēgļiem no Ukrainas nav jāmaksā, kompānija “Stena Line” tās viņiem atvēl bez maksas, ceļā apmaksājot arī brokastis un pusdienas.

“Saprotiet, pats trakākais, ka viņi ir ļoti lepni. Kad tu nopērc ēdienu, viņi raud, jo kauns to pieņemt. Ir bijuši cilvēki, kuriem nav pat 50 centu, lai autoostā samaksātu par tualetes apmeklējumu,” teic Svetlana.

Daudzi bēgļi ved sev līdzi savus mīluļus – kaķēnus un pieaugušus minčus, suņus, pat mājas žurkas, šinšilas un papagaiļus.

Ne viens vien piedzīvojis Krievijas armijas organizētās “filtrācijas” nometnes un deportāciju uz agresorvalsti. “Tās bēgļu ģimenes, kurās ir vīrieši, bēgušas caur Krieviju, pārējie izbraukuši no Ukrainas. Pārsvarā viņi nezina, uz kurieni dodas, proti, lielākā daļa brauc uz dullo,” spriež Kirils, skaidrojot, ka daudziem nav neviena, kas viņus Vācijā sagaidīs, nav saprašanas, kur viņi mitināsies, utt.

Tāpēc Liepājas brīvprātīgie viņus arī konsultē, neiesakot doties uz Vācijas lielajām pilsētām, jo to iespējas uzņemt bēgļus jau esot izsmeltas.

Arī “Kurzemes Vārds” uzklausa vairākus bēgļus, kas nezina, kurp Vācijā tālāk viņu ceļš vedīs.

Ģimene no Odesas – vecmamma, 15 gadus vecais mazdēls un viņa mamma – sākotnēji bēguši uz Poliju, taču mājokļa cenas tur krasi pieaugušas, tāpēc nav varējuši atļauties īrēt dzīvokli. Tālāk devušies uz Latviju, nedēlu padzīvojuši Rīgā, pēc tam pārcēlušies uz Jelgavu, taču arī šeit dzīve izrādījusies pārāk dārga. Nu viņi nolēmuši doties uz Vāciju.

“Taču mēs gribam atgriezties Odesā,” saka pusaudzis.

Cita ģimene ar diviem maziem bērniem – sešus un divarpus gadus vecām meitām – martā no Berdjanskas devušies pie vecvecākiem uz Mariupoli, ko maijā okupēja Krievijas karaspēks. No turienes caur Krieviju, vispirms izejot “filtrācijas” procedūru, ar savu automašīnu jūnija sākumā devušies uz Latviju.

“Tur [Mariupolē] joprojām ir šausmas – nav ne elektrības, ne gāzes,” pastāsta abu meitu mamma Aņa, norādot, ka okupētajā pilsētā palikuši viņas vecāki un vecvecāki.

Ģimene vēl nebija pārliecināta, vai paliks Vācijā vai tālāk dosies uz Franciju. “Var teikt, ka braucam uz nekurieni. Nezinām, kā būs ar dzīvesvietu. Naudas īrei nepietiks, bet dzīvot kādā ģimenē ar diviem maziem bērniem ilgstoši arī nebūs iespējams. Jā, par tālāko ir bail… bērnu dēļ,” teic Aņa.

“Katru dienu vienkārši sadegam”

Liepājā tā saucamajiem tranzīta bēgļiem brīvprātīgi palīdz ap 30 cilvēku, to skaitā ukraiņi, kas, karam sākoties, savu valsti pameta jau pirms dažiem mēnešiem un nu raduši patvērumu mūsu pilsētā.

Brīvprātīgie sadarbojas ar jauniešu organizācijas “Young Folks” pārstāvjiem, kas bēgļus sagaida Rīgas autoostā un pēcāk liepājniekiem paziņo, kad, cikos, cik daudz šo cilvēku un ar kādu autobusu Liepājā gaidāmi.

Brīvprātīgie sadalījuši savus pienākumus – daļa bēgļus pārvadā no autoostas līdz prāmja terminālim, kur viņus savukārt sagaida pārējie palīgi ar siltu zupu, sviestmaizēm, kafiju un tēju, jo uz prāmja bēgļi pie maltītes tiek tikai nākamajā rītā.

Kādā ēdināšanas uzņēmumā brīvprātīgie ik dienu iegādājas 20 litrus zupas, bet sviestmaizes gatavo paši. Trešdien palīdzes bija sasmērējušas vairāk nekā 70 maizīšu.

Bēgļu plūsma, kas tranzītā caur Latviju dodas uz Vāciju, nemazinās.

Liepājas brīvprātīgie spriež, ka nepilna mēneša laika palīdzējuši vairāk nekā tūkstotim bēgļu.

Latvijā valsts atbalsta tikai tos no kara bēgošos, kuriem mūsu valsts ir galamērķis. Tāpēc brīvprātīgie Latvijā saorganizējušies, lai sniegtu atbalstu un sarūpētu ēdienu arī caurbraucējiem. Sākumā liepājnieki šim mērķim pārtiku pirkuši par savu naudu, taču jau pavisam drīz sapratuši – ja tā turpinās, tad nevarēs vairs pabarot savu ģimeni.

Kad Martins šo situāciju izklāstījis tviterī, divu dienu laikā tranzīta bēgļu palīdzībai saziedots vairāk nekā tūkstotis eiro. Par šo naudu tiek pirkta pārtika un apmaksāta naktsmītne gadījumos, ja cilvēkiem, gaidot uz prāmi, šeit jāpārnakšņo.

Bēgļus “Liepu Hostelī” palīdz izmitināt pašvaldība, arī Liepājas Neredzīgo biedrība bez maksas atvēlējusi savas telpas. Tāpat naktsmītni palīdz sarūpēt organizācija “Tabitas sirds”. Dzeramā ūdens ražotājs “Lielbātas avots” tranzīta bēgļiem ziedojis 675 litrus ūdens, ar ziedojumiem palīdz arī Liepājas Sv. Meinarda katoļu baznīcas draudzes centrs.

Prāmju terminālī brīvprātīgie izveidojuši bērnu stūrīti, lai mazajiem ukraiņiem ir kur pavadīt laiku, gaidot prāmi. “Paldies “Terrabalt”, ka atbalstīja šo iniciatīvu, atvēlot mums arī telpas, kur novietot mantas,” pauž Martins.

Trešdienas pievakarē termināļa pasažieru uzgaidāmā zāle ir cilvēku pilna. Brīvprātīgā palīdze Oļa, kas Liepājā no Ukrainas ieradusies maija pirmajā pusē, saviem tautiešiem no liela katla lej zupu, bet liepājniece Nataļja Solovjova uzmana, lai viss notiek raiti, lai ikviens saņemtu vajadzīgo palīdzību un atbildi uz neskaidriem jautājumiem.

Ikdienā viņa strādā šūšanas uzņēmumā. Darba diena beidzoties pulksten 17, bet pēc stundas viņai jau jābūt ostā, lai veiktu savus brīvprātīgos pienākumus, kas reizēm ieilgstot pat līdz vēlam vakaram.

“Pēc darba uzreiz skrienam pēc zupas, ja vajag, to mājās uzsildām, pa ceļam nopērkam maizi, lai tā būtu svaiga, un tad dodamies uz termināli.

Citas meitenes ik dienu gatavo sviestmaizes – kā no rīta sāk, tā vakarā beidz,” viņa pastāsta, norādot, ka visvairāk pietrūkstot palīgu, lai darbu varētu organizēt maiņās.

Nesen viņa ar vīru rosījusies līdz pusvieniem naktī, jo no Harkivas ar vecu žiguli Liepājā ieradies kāds vīrietis ar trim suņiem. Palīgiem tad bijis jāmeklē viesu nams ārpus pilsētas, kas būtu gatavs uzņemt arī mājdzīvniekus. Turklāt izrādījies, ka vīrietim nav naudas, tāpēc Nataļja ar vīru par savu naudu uzpildījuši viņa auto ar gāzi, kā arī nopirkuši barību suņiem.

“Viņš stāstīja, kā braucis apšaudes laikā, kad lidojušas bumbas, kā suņi gaudojuši, kad tās sprāgušas… Ziniet, smagi ir tas, ka visi cilvēki cenšas izstāstīt savu stāstu un tie visi ir atšķirīgi. Daudzi cilvēki vēlas vienkārši izrunāties, un tad viņi man stāsta un stāsta… Viena sieviete man teica – es savu vīru zem balkona apraku. Kā, lai to… Tas ir morāli grūti, tāpēc mēs šeit katru dienu vienkārši sadegam,” skumji nosaka Nataļja.

“Mēs viņu zvērības neaizmirsīsim”

24. februāra agrā rītā Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, cerot uz ātru uzvaru. Taču 3. jūnijā apritēja jau kara 100. diena. Ukraiņi nepadodas un negrasās to darīt, intervijā “Kurzemes Vārdam” vairākkārt uzsver Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Vai Ukrainas aizstāvju cīņas spars nemazinās?

– Protams, visi ir noguruši un gaida šī kara beigas, bet tikai ar nosacījumu, ka tā būs Krievijas kapitulācija. Lai tā aizvāc karaspēku no mūsu valsts, un tikai tad Ukraina var sēsties pie pārrunu galda, risinot tālākos jautājums, – to, kā Krievija kompensēs mūsu valstij nodarītos zaudējumus utt. Ukrainas armija neapstāsies, lai atdotu savas valsts teritoriju, šādi pārtraucot karu.

Daži Rietumu politiķi gan sākuši bīdīt Kremļa naratīvu, šādi vēloties radīt ilūziju, ka ir ceļš karadarbības pārtraukšanai un ka vajag tikai, lai Ukraina tam piekrīt. Taču Ukraina nekad nepiekritīs Krievijai atdot daļu no savas teritorijas!

Kā vērtējat, ka atsevišķu Eiropas valstu līderi tomēr cenšas izdabāt Krievijas prezidentam?

– Šodien mums palīdz arī tās valstis, kas iepriekš ne īpaši vēlējās palīdzēt. Taču šī palīdzība ir ļoti lēna. Latvija jau pirms Krievijas iebrukuma mums piegādāja stingerus (pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas), Igaunija – prettanku bruņojumu, raķetes “Jevelin”, arī Polija palīdzēja. Šīs valstis saprot, ko nozīmē padomju un Putina [Krievijas prezidenta Vladimira Putina] režīms.

Amerika jau sen brīdināja par Putina plāniem, bet tādas valstis kā Vācija un Francija domāja, ka joprojām ar agresoru kaut kā var vienoties. Taču mēs visi zinām vēsturi, atceramies, ka 1938. gadā arī gribēja vienoties ar Hitleru, bet rezultātā izcēlās milzīgs karš.

Diemžēl Putins šodien, lai saglabātu savu varu pār tautu un tām bagātībām, kas ir Krievijai, gatavs iznīcināt Ukrainu, un pēc tam uzpirkt jebkuru politiķi, kas viņam palīdzēs.

Viņš cilvēkiem neko nejautā, pensijām, medicīnai, izglītībai naudu netērē, bet gan uzpērk politiķus, žurnālistus, lielus līdzekļus novirza propagandai utt. Nabadzīga valsts, lai gan tai ir milzīgas naftas un gāzes rezerves. Tas viss jau runā pats par sevi. Diemžēl krievu cilvēki nez kādēļ to neredz.

Tas, ka Krievijas iedzīvotāji ar to samierinās, manī tiešām raisa neizpratni.

– Varam būtu laimīgi, ka neesam piedzīvojuši tādu propagandu, bet viņi tajā dzīvo. Tomēr tas nenoņem no viņiem vainu notiekošajā. Uzskatām, ka katrs Krievijas iedzīvotājs, kurš atbalsta Putinu, ir atbildīgs par šo asiņainu karu. Domāju, ka viņi par to arī atbildēs.

Sankcijas tikai pastiprināsies, un viņi tikai tagad sajutīs, ko nozīmē dzīvot totalitārismā. Agrāk daļa vien klusēja, bet šodien šie cilvēki būs spiesti saprast, ka tas viss nepaliek bez sekām. Katra tauta ir atbildīga par savu valdību. Ja viņi ievēlēja šo diktatoru, tad lai redz, kādi tam ir rezultāti.

Mēs diemžēl to šodien redzam slepkavībās, izvarošanās, marodierismā. Mēs ļoti skaidri saprotam, ka tas jāaptur, pretējā gadījumā mums mierīgas dzīves nebūs nekad. Šis režīms jāiznīcina.

Cik ilgi šis karš vēl varētu turpināties?

– Karš varētu beigties ļoti ātri, ja tagad visa pasaule mums palīdzētu ar vajadzīgiem ieročiem. Mūsu armijai ātri gūt panākumus un atbrīvot savas pilsētas liedz pretgaisa aizsardzības sistēmas trūkums.

Krievija pret Ukrainu izmanto visu, kas šajā 140 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī ir, lai arī tā apgalvo, ka mums nav iespēju aizstāvēties pat nedēļu.

Arī Lukašenko [Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko] teica, ka mēs noturēsimies, augstākais, četras dienas. Paldies Dievam, esam jau noturējušies vairāk nekā 100 dienas, un ir liela apņēmība, saņemot vajadzīgos ieročus, panākt to, lai Krievijas armija mūsu valsts teritorijā nekad vairs nepaceltu galvu.

Kā vēl Latvija var palīdzēt Ukrainai?

– Latvija mūs atbalsta politiskā plānā. Tur, kur mūsu nav, mēs ļoti lūdzam Latviju mūs pārstāvēt, un mēs saņemam atbalstu gan sarunās ar NATO, gan Eiropas Savienību (ES). Ļoti ceram šomēnes iegūt ES kandidātvalsts statusu. Un šeit Latvija ir viena no pasaules sabiedrības līderēm, kas aizstāv mūsu intereses sarunās ar tām valstīm, kas uz mūsu dalību ES raugās skeptiski, jo, raugi, Ukrainu nevarot uzņemt ES tāpēc, ka tur notiek karadarbība.

Latvija tad arī šīm valstīm skaidro, ka tāds jau arī bija Putina mērķis – radīt karadarbības situāciju, lai neļautu Ukrainai pievienoties ES. Ja iesim pa Putina ceļu, tad arī sekosim viņa politikai. Taču mums jārīkojas tieši otrādi.

Mums ir vienošanās, un mūs atbalsta Latvijas Valsts prezidents, parlaments, premjerministrs un ārlietu ministrs. Tā ir milzīga Latvijas loma – būt lokomotīvei, virzot Ukrainas intereses starptautiskajā sabiedrībā. Jo tuvāk būsim NATO un ES, jo tālāk atiesim no Krievijas un Padomju Savienības, kas būs vēl labāks piemērs bijušajām PSRS valstīm, kuru pievienošanos minētajām savienībām Putins arī negrib pieļaut.

Ukrainas piemērs būs rādītājs Krievijai, proti, ka Ukrainas tauta pati ievēlēja savu prezidentu un padzina to valsts vadītāju – Viktoru Janukoviču, kurš apzagās un pārdeva Ukrainu. Protams, ka viņam [Putinam] tās ir šausmas, jo ja Krievijas tauta sāks vēlēt prezidentu, tādi kā Putins varai tuvumā pat netiks. Vēl jo vairāk – viņus iesēdinās cietumā. Taču tagad viņš var peldēties greznībā, par miljardiem pirkt pilis, jahtas. Protams, ka šādi viņš vēlas dzīvot arī turpmāk. Tomēr tā vairs nebūs.

Ne reizi vien izskanējis, ka Krievijas prezidents ir nopietni slims. Kā jūs to vērtējat?

– Nezinu, nevēlos to komentēt. Jāņem vērā, ka viņš tomēr vairs nav jauns cilvēks, un mēs bažījamies, ka šādā vecumā Putinam var būt arī daudz citu iemeslu neieredzēt visu pasauli. Jo viņam ir ļoti daudz naudas, bet viņam to neļauj tērēt pēc savas patikas – opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda seko līdzi tam, kur un kā viņš dzīvo utt.

Tāpēc arī Putins nīst visu pasauli, bet, ja piedevām viņš vēl ir slims, tad tas ir vēl bīstamāk, jo cilvēkus neieredzēs vēl vairāk.

Tāpēc, jo ātrāk mēs likvidēsim šo režīmu, jo ātrāk tiks ieviesta vismaz kaut kāda kārtība Krievijā, kas varbūt būs citādāka. Bet mēs viņu zvērības neaizmirsīsim.

UZZIŅAI

Nepieciešamā palīdzība

Brīvprātīgajiem Liepājā ļoti noderētu papildspēki:

  • cilvēki, kas ar saviem transportlīdzekļiem gatavi pārvadāt bēgļus no autoostas līdz prāmju terminālim (kaut reizi nedēļā),
  • jaunieši, kuri varētu pieskatīt un nodarbināt mazos Ukrainas bērnus, kamēr viņi gaida prāmi.
  • Bēgļiem ļoti nepieciešami koferi, bērni priecātos par saldumiem.
  • Ikviens, kurš gatavs pievienoties brīvprātīgajiem vai sniegt atbalstu bēgļiem, aicināts sazināties, sūtot e-pastu uz: help_ukraine_liepaja@inbox.lv vai izmantot lietotnes “Telegram” kanālu – helpUkraineLiepaja.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz