liepajniekiem.lv
Laulājas ne tikai nodaļā
Kā pastāstīja Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Indra Štāle, aizvadītajā 2023. gadā tieši Liepāju kā vietu, kur salaulāties, izvēlējās 439 pāri.
Tie nav tikai liepājnieki, bet līgavas un līgavaiņi no dažādām Latvijas vietām, tanī skaitā galvaspilsētā un ārzemēs dzīvojošie.
Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, situāciju pērn nebūt nevar vērtēt kā sliktu,
jo pirms desmit gadiem jāvārdu teica 468 pāri.
Kad tiek šķirta laulība tiesā vai pie notāra, Dzimtsarakstu nodaļa veic attiecīgo ierakstu laulību reģistrā. Aizvadītajā gadā veikti 186 šādi ieraksti.
Šķirto laulību skaits, pēc visa spriežot, ik gadu saglabājas nemainīgs – nedaudz mazāk par pusi no salaulātajiem.
Pērn mazāk laulību notika pilsētas baznīcās – tikai 25. Salīdzinājumam 2022. gadā uz baznīcu laulību noslēgt Dieva priekšā apņēmās 49 pāri.
Iespējams, ka tas tādēļ, ka ceremonija dievnamā vairs netiek izvēlēta tikai greznāku, iespaidīgāku telpu dēļ, kurās sanāk glītas fotogrāfijas.
Kā liecina ieraksts laulību reģistrā,
lielākā gadu starpība starp līgavaini un līgavu bija 42 gadi – viņai 27, bet viņam 69.
I. Štāle norāda: “Pērn vairāk nekā 200 laulības noslēgtas svinīgos apstākļos. Jā, var teikt, ka it īpaši vasarā populāras ir arī izbraukuma laulības. Vienā dienā bija pat trīs!
Šajos gadījumos svinīgā ceremonija notiek nevis nodaļas telpās, bet gan citviet Liepājas administratīvajā teritorijā. Piemēram, kādā no pilsētas viesnīcām, muzejā, Karostā u.c. Ja iepriekš ļoti populāra svinību vieta bija viesnīca “Libava”, tad pērnvasar tā strauji zaudēja pieprasījumu K. Zāles laukumā notiekošā remonta dēļ.
Diemžēl, organizējot laulības brīvā dabā, to pieteikšanas brīdī nekad iepriekš nevar zināt, kādi konkrētajā dienā būs laika apstākļi. Vai spīdēs saule, pūtīs stiprs vējš vai varbūt līs.
Tāpēc vienmēr gudri sagādāt vēl kādu rezerves variantu zem jumta.”
Ir pāri, kuri nolemj attiecības noformēt juridiski, apprecēties tad, kad viens nonācis ieslodzījuma vietā. Pērn bija trīs šādi gadījumi, bet vairākas cietumā pieteiktās laulības nezināmu iemeslu dēļ tika atceltas.
2022. gadā ieslodzījuma vietā ģimeni dibināja septiņi pāri.
Mīlestībai šķēršļu nav, un nav ierobežojumu dzīvesbiedra tautības un pilsonības izvēlē. Kā liecina Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas dati, pērn visvairāk Latvijas pilsoņu (arī nepilsoņu) apprecējās ar Krievijas pilsoņiem (daļa no viņiem jau ilgi dzīvo mūsu valstī). Tas notika 24 gadījumos.
Otrā vietā līgavu un līgavaiņu izvēles ziņā ir Lietuvas pilsoņi (8). Trešajā vietā Ukraina (6). Tanī skaitā arī pāris, kurā abi bija šīs valsts pilsoņi.
Seko to valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi precējās Liepājā: Peru, Kazahstāna, Argentīna, Bulgārija, Lielbritānija, Izraēla, Dānija, ASV, Tadžikistāna, Brazīlija, Rumānija.
Kā ar kāzu modi, vai tā mainās? Vairumā gadījumu, organizējot pirmās kāzas, līgavas tomēr izvēlas baltas, garas līgavas kleitas. Ja precas otru vai trešo reizi, gadās, ka uz laulību ceremoniju ierodas melnā tērpā.
Sauc dažādos vārdos
Runājot par jaundzimušo reģistrāciju, ir vērojama tendence, ka Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā izņem mazāk dzimšanas apliecību nekā iepriekšējos gados.
Pērn reģistrēti 568 jaundzimušie, no tiem 263 zēni un 305 meitenes, kas ir par 11% mazāk nekā pērn. Vēl pirms gada 630 jaundzimušie (326 zēni un 304 meitenes). Savukārt 2013. gada statistika šāda: 853 jaundzimušie (447 zēni un 406 meitenes).
Nodaļas darbinieces atgādina, ka, nākot reģistrēt mazuli, nav prasības, ka līdzi jāņem arī jaundzimušais. Ja bērns dzimis reģistrētā laulībā, vajag tikai vienu no laulātajiem.
Līdzi jāņem derīgs personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte) un ārstniecības iestādes izziņa, kas apliecina dzimšanas faktu.
Gadījumā, ja vecāki nav precējušies, jāiesniedz medicīnas apliecība, kas apliecina dzimšanas faktu, un jāraksta kopīgs paternitātes atzīšanas iesniegums.
Tā kļūst par tendenci, ka aizvien vairāk bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās.
2023. gadā no 568 mazuļiem 200 bija tādi, kuru vecāki nebija precējušies, un tēvs ar iesniegumu apliecināja, ka dzimušais ir viņa bērns.
I. Štāle vērsa uzmanību, ka gadījumos, kad pāris nav precējies, bet abiem dzimst kopīgi bērni, sieviete tomēr atrodas apdraudētākā situācijā, jo vīrietis, kurš strādā, parasti nopirkto īpašumu, automašīnu u.c. reģistrē uz sava vārda.
Tikmēr sieviete ir mājās un “tikai” audzina vienu vai vairākus mazuļus. Ja pāris šķiras (un šķiras kā laulātie, tā nelaulātie!), tad neprecētā sieviete itin bieži paliek bez kopdzīves laikā sagādātā materiālā nodrošinājuma un viņai vēl jācīnās par uzturlīdzekļu piedziņu.
Vecāki mēdz būt radoši, savai atvasei izvēloties divus un arī vienu vārdu. Lūk, kā nosaukti daži pērn dzimušie mazuļi: Rina, Zuzanna, Priscilla, Matilde, Luna, Lisanna, Joela, Hestere, Florence, Elibella, Vincents, Samuēls, Rūbens, Kurbads, Iļdars, Gordejs, Enzo, Armāns u.c.
Runājot par aizvadīto gadu, Liepājā reģistrēti 1203 mirušie. No kopējā skaita 546 bija vīrieši, 657 sievietes. Vēl pirms gada šie skaitļi attiecīgi 1256 (589 un 666).
Viszemākais reģistrēto mirušo skaits aizvadīto desmit gadu laikā bija 2019. gadā – 898.
Meiteņu ir vairāk
Apkopojot Dienvidkurzemes novada Dzimtsarakstu nodaļas 2023. gada statistiku, paveras šāda aina: reģistrēti 255 jaundzimušie – 122 zēni un 133 meitenes. No tiem 125 mazuļi dzimuši reģistrētā laulībā, bet 123 bērniem atzīta paternitāte.
Laulības apliecību saņēma 135 pāri (tanī skaitā baznīcās laulājās 32), kas ir par 36 mazāk nekā 2022. gadā. Tikai piecas mūža savienības slēgtas ar citu valstu pilsoņiem.
Vecākā līgava gredzenus mija 83 gadu vecumā. Vecākajam līgavainim bija 86 gadi. Jaunākā līgava jāvārdu teica 16 gadu vecumā.
Saskaitot miršanas reģistrus, 2023. gadā izsniegtas 392 miršanas apliecības (198 vīrieši, 194 sievietes).
Dienvidkurzemē ārpus telpām iecienītākās laulību reģistrācijas vietas ir jūras krasts, viesu nami, Dzirnezeru laipa un skatu tornis Kazdangā, Strantes-Ulmales stāvkrasts, Grobiņas pilskalns, Aizputes ordeņa pilsdrupas, Kalvenes zoodārzā pie vilku aploka u.c.
Reizēm jaunlaulātie izvēlas skaistu vietu, bet neiedomājas, ka tā atrodas dabas liegumā. Ieiet tur atļauts, bet ar automašīnām iebraukt nedrīkst.
Tas jāņem vērā.
Ir tendence vasarā rīkot lielākas, greznākas kāzas ar viesiem. Citos mēnešos notiek mazākas, gan četratā, gan ar nelielu viesu skaitu.
“Daudzi gaida 1. jūliju, kad varēs sākt iesniegt pieteikumu laulībām bez lieciniekiem. Novadā jau veidojas rinda no pāriem, kuri grib kāzas vieni paši,” stāsta Dienvidkurzemes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Līga Pelnēna.
Viņasprāt, nez vai noteicošā ir finansiālā puse. Drīzāk – cilvēki, kuri jau ilgi dzīvojuši kopā, grib klusi sareģistrēties un nevis kabinetā, bet skaistā vietā. Ir paši, vēl fotogrāfs, un neviena cita.
L. Pelnēna paredz, ka tad būs lielāks laulību pieteikumu skaits.
Jaunie pāri aizkustina
L. Pelnēna par Dienvidkurzemes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju strādā kopš pagājušā gada augusta, tā ka laulību ceremonijas vadīšanas pieredze viņai neliela. Interesanti – kādas bija izjūtas, sākot šo darbu?
“Jāatzīst, ka man ir liels uztraukums, uzstājoties publiski,” viņa atklāja. “Kad redzu cilvēkus, kuri atnākuši pieteikt laulības, es viņus uztveru ļoti personiski.
Un, gatavojoties laulībām, piedomāju, kādus vārdus teikt tieši šim pārim. Vienmēr sagatavoju īpašu scenāriju.”
Kad vadītāja ir laulību zālē, viņu aizkustina katrs jaunais pāris, vienalga, vai līgavai 18 gadu vai 68.
“Visas sievietes ir skaistas, saviļņotas, uzposušās. Ziedu pušķis manāmi vibrē viņu rokās aiz satraukuma, acis mirdz. Mani tik ļoti pārņem šīs izjūtas, ka esmu tajā brīdī laimīga. Pašai tāds saviļņojums, it kā tās būtu manas kāzas, nevis es tikai formāli vadu ceremoniju,” L. Pelnēna atcerējās, ka sākumā pašu pārsteigušas šīs izjūtas.
Vienlaikus – kā lidojumā, bet arī liels miers. Brīnišķīgas emocijas viņu piepilda uz ilgu laiku. “Droši vien arī citos darbos var tā justies, bet man šāds darbs ir pirmo reizi,” viņa smaida.
Interesanti
Tik ļoti dažādas kāzas
Kā atcerējās Dienvidkurzemes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā, vienas no interesantākajām kāzām bija tās, kuru viesi nezināja, uz kurieni viņi dodas. Viņus ielūdza uz ģimenes pasākumu, neviens pat nenojauta, ka būs laulības.
Citreiz pieteica laulības tikai ar lieciniekiem, bet pēkšņi ieradās pulks apsveicēju. Bijis, ka aizmirst gredzenus viesu namā un vedējtēvs traucas tiem pakaļ. Reiz jaunlaulātie stundu gaidīja, kamēr ieradīsies vecāki.
Skaista bija ceremonija, kurā jaunlaulātie viens otram deva solījumu. Līgavainis bija uzrakstījis savai mīļotajai dzejoli par viņu satikšanos. Tas aizkustināja un saviļņoja visus.
Reiz Dzimtsarakstu nodaļas darbiniece ieradās jūras krastā norunātajā vietā. Palikušas piecas minūtes līdz ceremonijas sākumam, bet vēl nebija neviena cilvēka. Jau sāka uztraukties, ka ir ko sajaukusi, bet tad ieraudzīja – pāri pļavai skrien fotogrāfs. Ieradās jaunlaulātie ar mazu galdiņu, uz kura parakstīja dokumentus. Tas arī viss.
Vēl ir gadījies, ka pēkšņi no it kā skaidrām debesīm lietus sāk gāzt kā ar spaiņiem. Visi laulību dalībnieki izlija cauri slapji. Ātri meklēta pajumte, kurā parakstīt dokumentus.
Vārdi
Populārākie jaundzimušajiem dotie vārdi
Liepājā – Ernests, Lūkass, Olivers, meitenēm Amēlija, Sofija, Alise.
Dienvidkurzemē – Ričards, Olivers, Jēkabs, meitenēm Odrija, Sofija, Gabriela.
2023. gadā Liepājā 27 zēniem un 39 meitenēm, bet Dienvidkurzemē 3 zēniem un 12 meitenēm reģistrēti divi vārdi.
No tiem neparastākie salikumi: Olivers Džeisons, Bruno Rūdis, Miks Dominiks, Aivars Tālivaldis, Toms Tomass, Mišele Alise, Arabella Vētra, Elionora Rozālija, Klāra Talija, Mille Matilde, Nola Afa u.c.
Avots: Liepājas un Dienvidkurzemes Dzimtsarakstu nodaļas
Uzziņai
| 2022. gada decembris | 2023. gada decembris | Kopā 2023. gadā | |
| Miruši | 124 | 147 | 1203 |
| t.sk. vīrieši | 42 | 63 | 546 |
| t.sk. latviešu | 24 | 34 | 304 |
| t.sk. sievietes | 82 | 84 | 657 |
| t.sk. latviešu | 49 | 52 | 363 |
| Dzimuši | 44 | 46 | 568 |
| t.sk. zēni | 19 | 24 | 263 |
| t.sk. latviešu | 15 | 18 | 197 |
| t.sk. meitenes | 25 | 22 | 305 |
| t.sk. latviešu | 19 | 17 | 249 |
| Laulības | 27 | 30 | 439 |
| t.sk. baznīcā | 1 | 1 | 25 |
| abiem 1. laulības | 7 | 17 | 209 |

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.