Portālā vērsās lasītājs, kurš pauda sašutumu par grantēti ielu stāvokli mūsu pilsētā. ”Šobrīd ielas, arī netālu no centra esošās, piemēram, Strautu, Pļavu, Egļu, Otaņķu u.c. ielas, ir briesmīgā stāvoklī – bedre pie bedres un dubļi līdz ausīm,” tā Uldis.

Viņš uzsver, ka problēmas ir ne vien pavasaros un rudeņos, bet arī vasarās: ”No rudens līdz pavasarim ir bedres un dubļi, bet vasarās – putekļi. It kā jau kaisa ar to pretputes materiālu, taču efekts ir īslaicīgs – pēc pirmā lietus ķīmija aizskalota un put atkal. Ne logus atvērt, ne veļu žāvēt. Uzskatu, ka grants ielu apstrāde ar pretputes materiālu ir līdzekļu nomešana zemē.”

”Kauns, ka Liepājā joprojām ielas nav sakārtotas. Manuprāt, tik lielā pilsētā, kāda ir Liepāja, būtu tikai pašsaprotami, ka visas ielas būtu asfaltētas. Bet ja nevar atrast līdzekļus, kaut pakāpeniski, pa gadiem, lai noasfaltētu šīs ieliņas, kuru garums ir vien ap pusotra kilometra, varētu tās vismaz ar akmens šķembām nobērt, lai neput un neveidojas dubļu jūra. Vai kaut nobruģēt, jo esmu dzirdējis, ka bruģēšana ir lētāka, nekā asfaltēšana.”

Pēc Ulda teiktā viņš šobrīd apspriežas ar kaimiņiem un domā par parakstu vākšanu, lai ar pretenzijām par ielu stāvokli vērstos Komunālajā pārvaldē un Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Kā portāls noskaidroja Liepājas pilsētas pašvaldībā, Liepājā joprojām ir aptuveni 90 ielas 32 kilometru garumā ar grants segumu.

Jautāts, vai tuvākajā nākotnē plānots kādu no tām asfaltēt, bruģēt vai kā citādi modernizēt, Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš skaidroja, ka 2017.gada rudens ir nokrišņiem bagātākais 21.gadsimtā un trešais nokrišņiem bagātākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, turklāt Liepājā un Rucavā nokrišņu daudzums novembra mēnesī ir lielākais Latvijā. 

”Grants ielas tiek greiderētas nekavējoties, līdz iestājas piemēroti laika apstākļi,” tā D.Jēriņš: ”Greiderēt lietus laikā vai tūlīt pēc lietus nav vēlams, jo veidojās dubļu kārta. Gruntsūdens līmenis ir sasniedzis maksimumu, kā arī jūras un ezera līmenis ir tuvu pavasara palu līmenim. Ja pēdējo gadu laikā nebūtu veikta grants seguma ielu atjaunošana, tad transporta kustība šobrīd būtu daudz sarežģītāka.” 

Laika posmā no 2012.līdz 2015.gadam tika nomainīts grants ielu segums, atjaunoti ielu profili, iespēju robežās atjaunoti grāvji un ievalki, klāsta izpilddirektora vietnieks. ”Pēdējo 10 gadu laikā ir noasfaltēti 35 grants ielu posmi aptuveni 10 km garumā. Gan no kredīta līdzekļiem 2008.gadā, gan ES projektu ietvaros, gan arī no budžeta līdzekļiem. 2009.gadā tika izstrādāta arī grants seguma ielu asfaltēšanas programma, taču pēc ierobežojumiem kredītu saņemšanai pašvaldībām, tā netika realizēta.” 

”Sastādot 2018.gada budžetu, tiks izskatīta iespēja asfaltēt atsevišķus ielu posmus,” viņš piebilst: ”Prioritāte ir ielas mācību iestāžu tuvumā, atsevišķi ielu posmi tuvāk pilsētas centram un posmi, pa kuriem notiek kravas piegādes uzņēmumiem.”

Runājot par to, kāpēc joprojām Liepājā ir nenoasfaltētas ielas un to posmi, D.Jēriņš atzīst: ”Ielu asfaltēšanai nav iespējams piesaistīt kredīta vai ES līdzekļus, līdz ar to var izmantot tikai budžeta līdzekļus. Pirms ielas asfaltēšanas ir jāsakārto pazemes inženierkomunikācijas, kā arī jānodrošina lietus ūdens novadīšana. Ja lietus ūdens novadīšanas sistēma netiek sakārtota, pēc asfaltēšanas tiek nopludināti pieguļošie īpašumi, asfaltētajā ielā ir milzu peļķes, kā arī gājējiem jāpārvietojas pa ielas braucamo daļu.”

Pēdējo 10 gadu  laikā lietus ūdens kanalizācijas sistēmas kopgarums ir palielinājies 2 reizes, taču joprojām nepieciešams izbūvēt aptuveni 60 km lietus ūdens kanalizācijas tīklu.

Vai ir iespējams sniegt kādu ātro palīdzību, mazinot peļķes un dubļus? D.Jēriņš neslēpj, ka pilnībā peļķes un dubļus likvidēt pilsētā nav iespējams: ”Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde ”Komunālā pārvalde” seko līdzi grants ielu stāvoklim un pie pirmās iespējas ceļu uzturētājam uzdod greiderēt ielas.”

Pēdējo reizi ielas tika greiderētas pagājušā nedēļā. Un, līdzko mitēsies lietavas, ielu greiderēšana turpināsies. ”Iespēju robežās veicam visus nepieciešamos ceļu uzturēšanas pasākumus,” viņš piebilst. 

Bet, jautāts, vai uz nākamo vasaru nav domāts modernāks risinājums pret ielu putēšanu, viņš skaidro: ”Apstrāde ar pretputekļu materiālu, arī ielas segumu atjaunošana ļauj būtiski samazināt putekļu daudzumu. Pretputekļu apstrādi var sākt pavasarī un jau pirms tam saņemam iedzīvotāju lūgumus apstrādāt ielas ar pretputekļu materiālu. Apstrāde ir efektīva cīņai ar putekļiem, mazāk efektīva tā ir ļoti ilgā sausuma periodā.” Savukārt, taujāts par iespējamo bruģēšanu, ko iesaka lasītājs, D.Jēriņš norāda: ”Bruģēšanas izmaksas ir līdzīgas asfaltēšanas izmaksām.” 

___________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

18Skatīt galeriju