Liepājas bāka tiek iekļauta valsts kultūras industriālo pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas rīkojumu, redakcijai ar prieku un gandarījumu pastāstīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, kurš gatavojis pamatojumu bākas aizsargājamam statusam.

Bāka aizsargājamo statusu iegūs, ja līdz 12. jūnijam Kultūras ministrijas rīkojums netiks apstrīdēts, teica valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Ingrīda Vize, kura pieminekli plāno apsekot šovasar.

“Bākai unikāls ir stāva tehniskais risinājums – tas gatavots ķeta jeb čuguna atlējumā no atsevišķiem konusveida segmentiem, kuri saskrūvēti kopā. Diemžēl bākas būvinženieris nav zināms,” atklāja G. Silakaktiņš. Katra segments ir cita lieluma. Bāka tapusi 1867. – 1868. gadā, laikā, kad Liepājā bija industriālās metalurģijas sākumi. Pēc vēsturnieka domām, lai uzbūvētu bāku, Meinarda metālliešanas fabrika speciāli pie bākas celtniecības vietas ierīkojusi lietuvi. Bākas būvētāja varējusi būt angļu bāku celtniecības kompānija. “Ir versija, ka bākas elementu atliešanai pietrūka metāla, tāpēc izzvejoja desmit lielgabalus no 1758. gada septembrī nogrimušā krievu līnijkuģa “Moskva” Ziemupes piekrastē.”  

Bāka pieder Jūras administrācijai, bet to apsaimnieko Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Aivars Boja. Bāka joprojām darbojas, taču vēl nesen, kad jūrmalā plānoja būvēt Andra Griģa iecerēto SPA hoteļa augstceltni, bija domas par bākas nojaukšanu vai citas bākas celtniecību citā vietā, jo hotelis to aizsegtu. “Protams, kaut kāda nauda būs jāieliek bākas uzturēšanai,” teica A. Boja.

Savukārt G. Silakaktiņš cer, ka par tādiem pašiem valsts nozīmes industriāliem pieminekļiem tiks apstiprināti arī Loču tornis, Karostas ūdenstornis un Kalpaka tilts. “Es uzskatu, ka šie ir unikālākie Liepājas simboli, kas ir labi saglabājušies,” teica vēsturnieks.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”