Šodien, 19.jūnijā, medijiem bija iespēja apmeklēt Liepājas bāku, izpētīt tās stāvokli un uzzināt par plāniem attiecībā uz šo mūsu pilsētai tik svarīgo būvi. Būtiskākais jaunums: sāksies bākas rekonstrukcija, pēc kā būve tika atvērta tūristu apskatei.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes rīkotajā iepirkumā par Liepājas bākas atjaunošanu pieteicās trīs uzņēmumi. Iepirkumā par bākas atjaunošanu uzvarēja SIA ”Falkors Building Industry”, ar ko parakstīts līgums, šodien pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Sāks ar fasādi

SIA ”Falkors Building Industry” veiks būvniecības pirmo kārtu jeb navigācijas orientiera ārpuses atjaunošanu. Šo būvdarbu kopējā līgumcena ir 72,5 tūkstoši eiro bez PVN.

Kā portālam pastāstīja uzņēmuma pārstāvis, vispirms bāka no ārpuses tiks attīrīta ar smilšu strūklu, tādējādi atbrīvojot no vecās krāsas, kas laikapstākļu ietekmē lobās nost. Tad Bāka no jauna tiks krāsota, saglabājot sarkanbalto krāsojumu. Tam izmantos īpašas noturības krāsu, kam neskādēs jūras vējš un sāļais gaiss.

Kāpēc tieši sarkanbaltsarkanu? Kā skaidro Liepājas ostā, katrai bākai vēsturiski ir sava krāsa – kādai zila, kādai balta, vēl kādai sarkana. Liepājas bāka pašos pirmsākumos gan nav bijusi sarkanbaltsarkana. Tā bijusi melnbalta. Taču kopš 1968.gada, kad bāka pirmo reizi ieguvusi sarkanbaltsarkano krāsojumu, tā tāda bijusi un būs.

Protams, būvdarbu pirmajā kārtā attīrīs šuves, restaurēs vestibila durvju bloku, nomainīs vētras stiklu utt.

Sena, bet vērtīga

Liepājas bāka, kuras adrese ir Roņu iela 6a, ir valsts nozīmes industriālais piemineklis. Kā portālam pastāstīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, Liepājas ostas navigācijas orientieris celts 1868.gadā – vēlāk, nekā Loču tornis, kas sākotnēji pildīja bākas funkcijas.

”Protams, bākas būvniecības darbi noritēja ātrāk,” klāsta vēsturnieks: ”Bāka tika nodota 1968.gadā. tas bija Liepājas ostas vislielākais un vērienīgākais paplašināšanas moments.”

Sākotnēji bāka, protams, bija vienkārša un tam laikam atbilstoša: ”Bija petrolejas spuldze, oriģinālā veidā bija atrisināts zibsnis. Iegriešanas mehānisms bija uz atsvara principu.” Proti, bākas zibsni uzvilka kā seno lauku pulksteni.

Elektrificēta bāka tika 19.gadsimta beigās, turpina G.Silakaktiņš. Jāpiebilst, ka iemesls, kādēļ bākas gaisma novirzīta tikai uz jūras pusi – stiklotā daļa ir tikai pret jūru, pret pilsētu ir siena, ir prozaisku iemeslu dēļ: lai liepājniekus naktīs nežilbina bākas ugunis.

Kopš pašiem pirmsākumiem bākas torņa konstrukcijā būtiskas izmaiņas nav veiktas, tāpat bāka ilgus gadus nav remontēta. Tāpēc patlaban tā ir smērā nožēlojamā stāvoklī. Krāsa jūras vēja un sāļā gaisa agresīvās ietekmes dēļ lobās nost gan no fasādes, gan iekšpusē.

Taču ir kāda ar bāku saistīta leģenda, zina stāstīt G.Silakaktiņš. Blakus bākai esošajā namiņā, kas patlaban arī ir sliktā stāvoklī, dzīvojis bākas uzraugs, kuram bijusi ļoti skaista meita. Uzraugam pienākumu, kāpelējot pa kāpnēm uz bākas torni un rūpējoties par to, lai petrolejas lampa nenodziest, bijis tik daudz, ka nav bijis laika pieskatīt meitu. Tā sagrēkojusi ar kādu virsnieku. Bācinieks attiecībām pielicis punktu, savukārt virsnieks par atriebību sabēris smiltis bākas iekārtā un to sabojājis.

”Tas bija milzīgs skandāls, Krievijas satiksmes ministrija veica lielu izmeklēšanu, jo uzskatīja, ka revolucionāri bloķējuši bākas ugunis,” tā vēsturnieks, piebilstot, ka vēlāk gan noskaidrota patiesība.

Pa zemi un ūdeni

J.Lapiņš uzskata, ka vēsturiskā bākas ēka ir Liepājai gana nozīmīgs objekts, tādēļ jādara viss iespējamais, lai to uzspodrinātu. Kaut arī konkursa otrajai daļai, kas paredz bākas iekštelpu sakārtošanu, pagaidām pretendentu nav, Liepājas SEZ plāno vēl šogad izsludināt atkārtotu konkursu, lai atrastu īsto ēkas iekšpuses uzposēju.

Atjaunošanas darbu otrajā kārtā pārmaiņas paredzētas bākas iekštelpās. Tur attīrīs grīdas, starpstāvu pārsegumus un kāpņu metāla elementus, veidos pretkorozijas segumu, uzstādīs papildu apgaismojumu un veiks citus darbus.

Bāka, kurai joprojām ir vēsturiskā atslēga, joprojām pilda savas primārās funkcijas – rāda kuģotājiem ceļu uz Liepājas ostu. Taču Liepājas SEZ iecerējis vēsturisko bāku padarīt arī par vienu no Liepājas simboliem, kas piesaista tūristus.

Kā stāsta J.Lapiņš, sākumā tūristu grupas uz bāku varētu nogādāt tāpat, kā šodien turp tika aizvesti mediju pārstāvji – pa Tirdzniecības kanālu ar kuģīti. Taču nākotnē, kad būs sakārtota Roņu iela (šie darbi jau ir Liepājas pilsētas pašvaldības drīzumā veicamo darbu sarakstā), tūristiem piekļuvi pie bākas plāno nodrošināt arī pa sauszemi – no Roņu ielas puses.

40Skatīt galeriju