liepajniekiem.lv
Kaut arī patlaban nodokļu ieņēmumi pildās ar uzviju, gan viņš, gan Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece ir piesardzīgi, gaidot nākamo gadu.
Kopējais katls piepildās
Budžeta grozījumus domes deputāti oktobra sēdē varēja apstiprināt, jo precizētas pašvaldības ieņēmumu prognozes un nenodokļu ieņēmumi, kā arī no valsts budžeta saņemtās mērķdotācijas un dažādu projektu finansēšanai nepieciešamās summas.
Kopš dižķibeles 2008. gadā Liepājā izdevumus neesot nācies samazināt, grozot budžetu, vienmēr rasta papildu nauda. ”Budžeta grozījumus var konkrēti plānot tad, kad valsts saskaita, cik konkrētā pašvaldībā 1. septembrī ir skolēnu, kuriem seko nauda. Tā, protams, ir mērķdotācija. Bez tam pēdējos gadus valsts apstiprināja pedagogu atalgojuma trepi, no septembra lika skolotājiem klāt,” skaidro izpilddirektors.
Ieņēmumi palielinās arī pašiem. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) plāns beidzamos gadus izpildīts jau augustā. ”Tad palielinām savu prognozi, kas no sākuma varbūt bijusi pesimistiskāka. Tā notiek tāpēc, ka NĪN prognozi nevaram veidot citādi, kā ir noteicis Ministru kabinets. Ir speciāla formula: jāņem vērā neiekasējamība un jāskaita ārā atvieglojumi Liepājas SEZ uzņēmumiem.
Dzīve vienmēr izrādās labāka, kā arī uzskatām, ka veiksmīgi strādājam ar nodokļa nemaksātājiem,” norāda R. Fricbergs.
Vislielākos budžeta ieņēmumus pašvaldībai dod iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). ”Tas atkarīgs no uzņēmējdarbības, no tā, cik uzņēmēji spēj maksāt saviem darbiniekiem. Šogad valstī kopumā pie visām pesimistiskajām prognozēm izskatās diezgan labi. Arī gada pēdējos mēnešos prognozes pārpilde ir ievērojama. Tā nav tikai Liepājā, mēs saņemam proporcionāli no kopējā katla. Ir vairāk, nekā agrāk ir bijis,” atzīst izpilddirektors.
Elektrības rēķini satriec
Tomēr labi nodokļu ieņēmumi neesot pamats dzīvot ar vērienu, jo energokrīzes sekas ir ļoti jūtamas. ”Augusts elektroenerģijas cenas ziņā bija vienkārši traģisks – cena bija milzīga. Notika hokeja turnīrs, sākās hokejistu apmācības un nācās slēgt iekšā ledushalli. Septembris, oktobris šai ziņā ir labāks. Olimpiskajam centram tas pasākums ir zem pašizmaksas, viņi ir gatavi pāris mēnešus skatīties ar cerību uz izlīdzināšanos. Elektrības rēķini pieauga visās sfērās,” saka R. Fricbergs.
Taupības nolūkos pašvaldība pieņēmusi lēmumus startēt divos projektu konkursos, lai mainītu ielu apgaismojuma lampas. Pirmajā programmā iesniegtā projekta izvērtējums būs zināms apmēram divu mēnešu laikā.
Lielākā izdevumu daļa jeb 560 815 eiro paredzēti elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai un ieceres dokumentāciju izstrādei saistībā ar energoefektivitātes pasākumiem.
420 358 eiro atvēlēti profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm telpu nomas izmaksu segšanai, pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas izdevumu sadārdzinājumam, tāpat 321 334 eiro paredzēti 5.–12. klašu izglītojamo ēdināšanas maksas atvieglojumiem un pirmsskolas izglītojamo ēdināšanas maksas atvieglojumiem.
200 000 eiro paredzēti kompensācijām sabiedriskā transporta norēķiniem ar pārvadātājiem saistībā ar degvielas cenu kāpumu.
179 731 eiro atvēlēts pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izglītības iestādēs, kā arī 313 990 eiro kompensācijai pašvaldībai par izdevumiem, kas radušies saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu.
131 141 eiro 1.–4. klašu izglītojamo ēdināšanas izdevumiem, 85 000 eiro siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai izglītības iestādēs.
Nelidos – nauda nost
Deputāti arī nobalsoja par 194 412 eiro summu saistībā ar nenotikušajiem avioreisiem no Liepājas lidostas. E. Kalveniece uzsver – tas ir samazināts finansējums, nevis maksāts klāt. ”Sākotnēji bija doma, ka rudenī atsāksies lidojumi. Katru gadu notiek sarunas ar ”AirBaltic” par to. Ja lidojumi notiek, tad vajadzīgi tos apkalpojošie speciālisti, tās ir nakts stundas, kas arī prasa papildu izmaksas. Kad noskaidrojās, ka nelidos, cilvēkiem arī nav jāstrādā virsstundas, nepieciešams mazāk darbinieku, tad arī naudu atmaksāja atpakaļ,” skaidro R. Fricbergs.
Koncertzālei ”Lielais dzintars” 130 000 eiro paredzēti elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai un galvenās ieejas durvju projektēšanai.
”Visiem vajag,” izpilddirektors saka, ”citiem varbūt ir lielāki tauki, un viņi tad var iekšēji pārdalīt līdzekļus. ”Lielajam dzintaram” šobrīd nav,
gadam plānotais finansējums beidzās, un viņi lūdz, lai palielina, jo sezona tikai rudenī atsākas. Saprotot viņus, arī piešķīrām.”
Tā kā elektroenerģijas tarifs nedaudz krities, iespējams, koncertzālei dos mazāku summu.
Liepājas teātris pagaidām tiekot galā. ”Viņiem mums būs jālīdz, ja gada beigās veidosies iztrūkums, jo teātrim pretēji cerētajam ļoti smagnēji iet ar naudas saņemšanu jauniestudējumiem no Valsts kultūrkapitāla fonda,” atzīmē R. Fricbergs.
Jau iepriekš secināts, ka pa koncertzāles virpuļdurvīm siltums iet laukā. ”Viņi gribēja durvis nomainīt, bet sarunas gaitā sapratām, ka šogad labi ja tās varēs uzprojektēt. Būs iepirkums, būs nogaidīšana, uzreiz taupīt sākt nevarēs,” viņš pastāsta.
Zaudēts laiks
Ugunsgrēkā cietušās sociālās dzīvojamās mājas pilnvērtīgas darbības atjaunošanai Flotes ielā 14 paredzēti 94 975 eiro.
R. Fricbergs norāda, ka ēka ir apdrošināta, bet apdrošināšanas naudu var saņemt tikai vēlāk, kad beigusies izmeklēšana, sastādīti akti. Degšanas laikā ir cietusi ugunsdrošības sistēma, nepieciešama tās nomaiņa, ne tikai ēkas remonts.
Paredzēts ņemt 1 015 179 eiro papildu aizņēmumu jaunā bērnudārza celtniecībai Liedaga ielā. Izpilddirektors pauž, ka pašvaldība zaudējusi vismaz gadu laika, ticot solītajai lielajai varbūtībai saņemt valsts naudu augstas gatavības investīciju projektam.
Kredītu šiem mērķiem varēja ņemt jau sen un pagūt to izdarīt pirms kara izraisītā 13% sadārdzinājuma.
Par 468 000 eiro veiks aizņēmuma atmaksu projektam “Ūdenstilpju attīrīšanas tehnikas iegāde”. Vispirms pašvaldība nopirka ezera pļāvēju par saviem līdzekļiem, tad paņēma kredītu un nu atmaksā atpakaļ, jo Lauku atbalsta dienests ieskaitījis Zivsaimniecības fonda naudu.
”Iekārtu nodod aģentūrai ”Nodarbinātības projekti”, kas plāno pļaut Pērkones kanāla izeju Liepājas ezerā un gar Zirgu salu. Lai to varētu veikt, atkal viss jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi,” lielā agregāta likteni skaidro izpilddirektors.
Nedrīkst solīt un nepildīt
Par 2023. gada budžetu valda nekad nebijusi neziņa, atzīst R. Fricbergs un E. Kalveniece. ”Kontrolciparu nākamā gada ieņēmumiem nav. Saeimas maiņa, neviens neko nemāk pateikt, tai skaitā par nodokļu politiku un kas notiks ar minimālās algas paaugstināšanu. Domes budžeta komisijā pieņēmām lēmumu iestādēm sākt strādāt – apdomāt visu, kas vajadzīgs uzturēšanai un attīstībai līdz oktobra beigām,” saka izpilddirektors.
Tikšanās laikā Latvijas pašvaldību savienībā E. Kalveniece dzirdējusi, ka valsts budžetu šogad arī varētu neapstiprināt valdībā. Ir iespējami divi varianti: 2023. gads sākas ar pieņemtu valsts budžetu vai finanšu ministra noteiktu pagaidu budžetu, ko gada laikā aizstāj Saeimas apstiprināts budžeta likums.
”Mēs plānojam budžetu pieņemt decembrī jebkurā gadījumā, bet lēmumi par algu palielināšanu varētu būt tik, cik likumdošana pretī stāv,” atzīmē R. Fricbergs.
Pagaidu budžets nozīmētu, ka pašvaldība nedrīkst uzņemties jaunas saistības.
Par līdzekļiem attīstībai esot grūti spriest. ”Pirmām kārtām jānodrošina uzturēšana, kur visi izdevumi iet uz augšu,” saka izpilddirektors. ”Otra lieta ir sociālie pabalsti. Sociālajam dienestam citus gadus līdzekļi palika pāri, šogad izskatās, ka nepaliks nekas. Tas nozīmē, ka nākošgad vajadzēs vairāk,” viņš norāda.
”Sociālā dienesta darbinieki vēstulē aicina celt algas, jo nevar izdzīvot. Es neko nevaru atbildēt, kamēr nav valsts ciparu. Nevaram solīt un pēc tam nepildīt.”
”Uzkrājam sev taukus, rezerves un mēģinām pārliecināt deputātus netērēt nekam liekam,” situāciju raksturo R. Fricbergs. Līdzekļu atlikums gada beigās, ko ”varētu dalīt”, būs aptuveni 6 miljoni eiro.
Uzziņai
Budžeta grozījumi
- Pašvaldības izdevumi kopā ar finansēšanas daļu palielinās par 5 582 385 eiro, sasniedzot 137 miljonus eiro.
- T. sk. valsts mērķdotācijas un transferti – 1 543 176 eiro.
- Pašvaldības pamatbudžets – 3 742 124 eiro.
- Maksas pakalpojumi par 297 085 eiro.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
