Galvenie ieguvēji no pilsētas centra pārbūves ir gājēji un velobraucēji, atzīst Liepājas pašvaldībā, bet labums autovadītājiem ir strukturēta satiksmes organizācija.

Luksofori jāieslēdz pašiem

“Stāvēju, stāvēju un sāku domāt, ka zaļā gaisma nekad neiedegsies,” par Lielās ielas šķērsošanu pie TC “Kurzeme” pauž Agrita.

Ne viņu vien samulsinājuši luksofori, kuri šai vietā nu divi, turklāt abus gājēji ieslēdz paši, nospiežot pogu.

Vēsmai patīk, ka tagad gājēju pāreja ved tieši uz Liepājas Universitāti, nav divreiz jāiet pāri ielai.

“Un beidzot ir organizēta transporta plūsma, nevis visi brauc kā pa pļavu,”

viņa piebilst.

Ilze atzīst, ka tramvaja pietura ir izvietota labā vietā un nosaukumā ir pareizais akcents – Rožu laukums, ne vairs tirdzniecības nams.

“Pagaidām izvairos tur braukt, kamēr vēl daudzi brauc tikai paskatīties, kā tad nu tur ir,” pastāsta Mārtiņš.

Nataļja bažījas, ka, veicot kreiso pagriezienu no Graudu uz Lielo ielu, var veidoties automašīnu sastrēgumi, jo vasaras sezonā varētu būt lielāka cilvēku plūsma pa šo pāreju.

Savukārt Kristīne un Linda uzskata, ka Liepājas centru varētu pilnībā atvēlēt gājējiem un velobraucējiem.

“Tā kā Lielajā ielā pēc rekonstrukcijas ierīkotas velojoslas, brauktuve pie Rožu laukuma ir šaurāka un daudziem braukšana līdz Peldu ielai šķiet kaitinoša,

esmu par pilsētas centra slēgšanu katram, kam vēlme izbraukt cauri.

Daudzviet Eiropā centrs, pilsētas sirds ir atvēlēta kājāmgājējiem un sabiedriskajam transportam. Papildu atļaujas iebraukšanai centra zonā māju īpašniekiem, specializētajam transportam. Tikai tā ar laiku varam atdzīvināt centru, līdzās esošās ieliņas,” norāda Kristīne.

Viņasprāt, kamēr ir iespēja pa vecam paradumam braukt cauri, centrs nefunkcionēs savam mērķim.

“Arī pārmaiņas pie Liepājas Universitātes neko nemainīs, ja turpināsies caurskriešana. Mums ir apvedceļi centram, kuri jāsakārto, un tad nav nekādu problēmu. Tas pats attiecināms uz promenādi,” saka liepājniece.

Kūrmājas prospekts un Ganību iela ir pietiekami tuvu, lai Lielo ielu un Rožu laukumu apbrauktu, pauž Linda.  

Sajūsmā par centra pārvērtībām ir Antoņina un viņas meita Olga no Ukrainas. Vairāk nekā pusotru gadu dzīvojot Liepājā, viņas novērtē, cik ātri šeit paveikti lieli darbi. “Malači! Tik skaisti un ērti, labāk nemēdz būt,” saka Antoņina.

Abas daudz staigājot kājām, tāpēc skatījušās, kā strādā būvnieki, un priecājas, cik skaistas flīzītes izliktas uz celiņiem.

Radikālu ceļu neejam

Pirmkārt, drošība, otrkārt, ērtums – ieguvumus no centra rekonstrukcijas uzskaita Liepājas Komunālās pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Jākobsons un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

“Vizuālas pārmaiņas redzamas visvairāk, un galvenie ieguvēji ir gājēji un velobraucēji, tāpat arī transports var turpināt braukt cauri centram,”

klāsta M. Jākobsons.

“Kaut kur ir neērtāk, bet piekļūt var visur. Nupat ir pabeigta arī tranzītielas posma rekonstrukcija, un centrs nav domāts ērtai satiksmei cauri pilsētai.”

Sākumā cilvēkus mulsinot neierastās lietas, jo šur tur mainījies braukšanas joslu izvietojums, vairākās vietās jālaiž gājēji pāri ceļam. Te nu vajadzīga ieradumu maiņa un pielāgošanās jaunajai situācijai.

D. Jēriņš uzsver, ka ielas ir paplatinātas un rasti daudz drošāki satiksmes risinājumi, piemēram, atsevišķa nogriešanās josla uz Graudu ielu, kur agrāk autovadītāji paši kaut kā centās organizēties.

“Haotiskā struktūra K. Zāles laukumā vienkārši bija kaut kāds vājprāts, braukt piecās – sešās joslās bija bīstami.

Tagad ir standartiem atbilstošas brauktuves, izveidotas gājēju zonas un kārtējais “park and go” stāvlaukums, kas veicina iespēju nolikt automašīnu un iet kājām pa centru, kur tagad visur ir normāla gājēju infrastruktūra,” viņš norāda.

Nav tādas pilsētas Eiropā, kur centrā gājēji nebūtu prioritāri, ir pat tik kardināli risinājumi, ka liegts iebraukt noteiktām automašīnām, atzīmē izpilddirektora vietnieks. Liepāja tik radikālu ceļu neiet, tomēr pilsētas centra daļa kļūst kompaktāka un organizētāka.

Meklējot risinājumus, ņemti vērā iedzīvotāju ierosinājumi. “Kungu un Lielās ielas krustojumā norādīja uz to, ka pārāk mazi nogriešanās rādiusi, tos pārtaisīja. K. Zāles laukumā pārzīmēja līnijas, lai novērstu maldinošo efektu autovadītājiem,” pastāsta D. Jēriņš.

Lielās ielas rekonstrukcijas projektā neizdevās izveidot vienotu sabiedriskā transporta pieturu pie universitātes, lai gan par šādu ieceri iepriekš tika runāts.

“Tad būtu jālikvidē nogriešanās josla uz Graudu ielu un sastrēgumi būtu garantēti,”

skaidro D. Jēriņš.

Projektēšanas stadijā bijuši vairāki risinājumi, tomēr no satiksmes organizācijas viedokļa secināts – nav reāli autobusam braukt pa tramvaja sliedēm.

“Visas pieturas vienā kaudzē nevar salikt, četras paliek turpat tuvumā, kur nākotnē varētu būt mobilitātes punkts,” viņš saka.

Pilsētnieki raizējas, vai izdzīvos jaunie kociņi pie TC “Kurzeme” un vai tie neizcilās segumu un neapdraudēs ēku. D. Jēriņš skaidro, ka stādītas tiek atbilstošas koku sugas.

“Apšu ielas gadījums pierādījis, ka apses nav stādāmas. Savukārt liepas aug tādos pašos apstākļos daudzās vietās,” viņš norāda.

M. Jākobsons piebilst, ka cilvēki grib redzēt zaļumus pilsētā, tikai betons un bruģis nebūtu labi.

Mākslīgais intelekts palīdz

Luksoforu signālplānojumi arvien vairāk tiek veidoti adaptīvi – uzstāda transportlīdzekļu detekcijas iekārtas, bet gājēji parāda, ka vēlas šķērsot ielu, nospiežot pogu. Tad luksofori darbojas atbilstoši plūsmām, skaidro M. Jākobsons.

“Pilsētas centrs dzīvo pulsveidīgi. Kādā brīdī cilvēku ir vairāk, bet uz vakarpusi paliek mazāk. Ja nav gājēju, Lielajā ielā var pastāvīgi darboties zaļais signāls.

Īpaši sastrēgumstundās ir svarīgi, ka luksofors darbojas atbilstoši plūsmai, nevis iepriekš izdomātā grafikā.

Signālplāni vairs nav inženieru izdomāti, bet intuitīvi adaptīvi, iesaistot mākslīgo intelektu.”

Pirmais faktors ir drošība, otrais – maksimāli izmantota ielas caurlaidība, uzsver D. Jēriņš. “Mazāk mašīnu pilsētā nepaliek. Ja neveiksim šādus uzlabojumus, drīz sēdēsim korķos,” viņš pauž.

Iedzīvotāji reizumis sūdzas par pārāk īsu laiku, kas dots ielas šķērsošanai. “Ja zaļā signāla fāze ir 10 sekundes, tad klāt nāk pārslēgšanās fāze – vēl sešas sekundes, ir iespēja pabeigt manevru,” pauž M. Jākobsons, taču aicina ziņot, ja kaut kur nevar pagūt tikt pāri.

Ja sūdzības ir objektīvas, varot pielikt klāt divas trīs sekundes.

Pašlaik sastrēgumstundās autovadītāji no Jūras ielas netiek uz Tramvaja tilta, jo tas jau pilns ar spēkratiem. Šeit signālplāns radīts pirms daudziem gadiem, ar modelēšanas metodēm kopā saslēgti trīs luksofori.

Saistībā ar K. Zāles laukuma pārbūvi mainījušies satiksmes risinājumi un arī luksoforu regulējums būs daļēji adaptīvs, stāsta M. Jākobsons.

“Liepājā ir tikai divi tilti, un to šķērsošanai satiksmes plūsmas sastopas trijos punktos.

Tramvaja tilta noslodze ir tuvu 20 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī.

Normālos apstākļos signālplāni strādā labi, bet brīdī, kad mašīnu ir vairāk, nekā viens cikls var uzņemt, vai šobrīd, kad cilvēki ceļā uz Ziemeļu priekšpilsētu sastopas ar būvdarbiem, Tramvaja tilts nespēj laikā atbrīvoties. Tas iespaido satiksmi arī citviet,” viņš atzīst.

Ja redzams, ka nevar uzbraukt uz Tramvaja tilta, varbūt labāk doties uz Jauno tiltu.

Iedzīvotāji pauž bažas par nedaudz šaurākajām braukšanas joslām Lielajā ielā. Ja ziema būs sniegota, vai neradīsies problēmas palaist operatīvo transportu? Tāpat ziemas apstākļos nav saskatāmi ceļa apzīmējumi.

“Horizontālie apzīmējumi visur ir dublēti ar ceļazīmēm, kas ir prioritāras. Lai kā ziemas uzturētāji censtos nodrošināt, ir neiespējami, lai visos apstākļos apzīmējumi uz ielām būtu redzami. Tad mums būtu vajadzīgas apsildāmas ielas,” pauž  M. Jākobsons.

Ir jāsasnieg apmēram 50 centimetrus dziļam sniegam, lai uz ielām sāktu rasties vaļņi, un tad sniegs ir jāved ārā, uzsver D. Jēriņš. Beidzamo reizi tas darīts 2016. gadā.

Universālais dizains vajadzīgs visiem

Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs

Pilnā mērā visu apsekojuši un izgājuši vēl neesam, grasāmies to darīt. Vasarā tikāmies ar pilsētas arhitektu un Attīstības pārvaldi, jo atklājām, ka pilsētvidē uzradušās vadlīnijas, kuras nav funkcionālas.

Iepriekš bija ļoti labi izstrādāts standarts, ka vadlīnijas dziļums ir 5 milimetri un uz augšu izvirzītais pumpiņas reljefs arī ir 5 milimetri, tad to ar kāju var sajust un ar spieķi var noķert.

Diemžēl

tagad K. Zāles laukumā parādījušās 3 milimetru vadlīnijas, kuru funkcionalitāte ir ievērojami zemāka, nekā visu laiku Liepājā bija.

Mums izskaidroja, ka ienākuši vairāki ražotāji un jau pastāv trīs vadlīniju versijas. Acīmredzot iepirkuma specifikācijā bijis iekļauts vien tas, ka vadlīnijām jābūt.

Biedrība arī konsultēja būvniekus par Peldu ielu un tramvaja pieturvietu pie Pētertirgus, kur krustojums bija ļoti smags – stabi, luksofori, šaura ietve.

Lielajā ielā ar vadlīniju ir labāk, bet ne tik labi, kā agrāk.

Ir brīdinošā josla pie sliedēm, lai cilvēks nenokāpj no pieturvietas perona, nav nobrauktuvju krustojumos. Tas ir universālais dizains, kas vajadzīgs arī vecākiem ar ratiņiem, bērniem ar trīsriteņiem, skūteriem, senioriem, kur pārvietojas ar staigulīti.

Daudzi saka, ka to invalīdiem vajag, bet, nē, – universālais dizains vajadzīgs visiem un invalīdiem to skaitā.

Uzskatu, ka Liepāja ir viena no pieejamākajām pilsētām Eiropā.

Liepājas centrs pašlaik ir samocīts

Mārtiņš Zauka, autoskolas ”Autostils-L” vadītājs

K. Zāles laukumā gandrīz viss palicis tā, kā bijis, vienīgi, braucot no Bāriņu ielas, var aizbraukt pa labi uz Jauno tiltu un pa kreisi uz Tramvaja tiltu, bet krustojums palicis šaurāks.

Varēja izdarīt otrādi – uztaisīt trīs joslas, lai viena ietu pa labi, otra – pa kreisi un taisni, un trešā nāktu iekšā Bāriņu ielā.

Liepāja pēc formas ir gara, un ražotnes ir tai vienā galā, bet guļamrajoni – otrā galā.

Cauri visai pilsētai varam izbraukt apmēram pa trīs vietām – Zirņu un Ganību ielu, Uliha ielu un centru, bet to visu sašaurina.

Braucot uz un no darba, veidojas sastrēgumi, pilsētā ir vēl vairāk atgāžu, jo transports stāv.

Pašlaik patlaban nav pareizi spriest par šo tēmu, jo vēl nav satiksmei atvērts Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojums un mēs neredzam īstenību. Kamēr tur ir ciet, daudzi autovadītāji izmanto centru.

Es cenšos visā saskatīt gaišo, tomēr jāsaka, ka centrs ir samocīts. Ir izveidota papildsekcija uz Graudu ielu, taču no otras puses ilgāk deg sarkanā gaisma, līdz ar ko veidojas sastrēgumi.

Ja taisām papildsekciju un samazinām plūsmu no otras puses, tad varēja joslu uztaisīt garāku, bet pašlaik tur var iebraukt tikai divas mašīnas.

Braucot no Graudu ielas, pārejas nu jau ir abās pusēs. Ja gribēja, vienu pāreju varēja pārnest vēl tuvāk krustojumam, lai nebūtu nesaskaņas ar tiem, kas izgriežas pa labi un nesaprot, braukt vai nebraukt, jo kreisajā pusē vēl deg sarkanais.

Vieta tuvāk “Drogām”, kur ir vēl viena pāreja, ir tik sašaurināta, ka vieglā mašīna ar autobusu nevar samainīties, kur nu vēl divi autobusi!

Iebraucot ekskursantam un paejot pa Liepāju, viss būs smuki, bet autovadītājiem šis Lielās ielas posms ir samocīts.

Uzziņai

Eiropas pilsētas bez automašīnām

Pontavedra Spānijā – pēdējais letālais satiksmes negadījums bijis 2011. gadā.

Venēcija Itālijā – tās šaurajās ielās nav ne automašīnu, ne velosipēdistu, satiksme notiek pa kanāliem.

Gīthorna Nīderlandē – aizliegta pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem.

Halštate Austrijā – UNESCO pasaules mantojuma pilsētas daļa nožogota ar barjerām, autostāvvietas ir pilsētas nomalēs.

Rovinja Horvātijā – viesus viesnīcas bez maksas nogādā apmešanās vietās, un viduslaiku pilsētiņā atļauts braukāt ar golfa mašīnām.

Lutro Grieķijā, Krētas salā – pilsētā var ierasties tikai ar laivu vai kājām.

Banjoredžio Itālijā – agrāk pilsētiņai kalna galā visu nepieciešamo nogādāja nastu nesēji ēzeļi, kurus mūsdienās aizstājuši mopēdi.

Universitātes pilsētiņa Lēvenā, Beļģijā – automašīnas jāatstāj desmit minūšu gājiena attālumā.

Obiduša Portugālē – viduslaiku mūri to pasargāja no iebrucējiem, bet tagad – no automašīnu apdraudējuma gājējiem.

Avots: themayor.eu

Es domāju tā: Ko vēl vajadzētu uzlabot centrā?

Dzintra Kirilova – pensionāre:

– Skvēra segumu, kas pie universitātes. Tagad pēc Lielās ielas remonta centrs vizuāli izskatās labāk. Es esmu jau veca, staigāju kājām un pārvietojos tā – no soliņa līdz soliņam, kur apsēžos. Man nevajag skaistumu, bet ērtumu, lai ir vietas, kur apsēsties. Ar pārējo var iztikt. 

Tanita Pūķe – māmiņa:

– Vajag vairāk gružkastes. Tādas, kurām putni netiek klāt. Izskatās, ka pārejas gājējiem būs labas. Ir jau reāli forši, un izskatās, ka pilsēta attīstās. Latvieša garā vienmēr ir teikt, ka vajag labāk. Noteikti vajag kaut ko darīt ar laukumu pie universitātes.

Jānis – vilciena vadītājs:

– Man nekā netrūkst, viss ir kārtībā. Esmu redzējis vecās fotogrāfijas no pirmskara laikiem, un tajās izskatās, ka centrā koku vairāk. Tagad koki iestādīti pie ”Kurzemes”. Redzēs, vai patiks tur augt. Kaut kas īsti nav kārtībā ar pašu Rožu laukumu. Tāds neizteiksmīgs.

Anda Jēkabsone – strādā:

– Nav, kur atstāt automašīnu. Šodien iebraucu Liepājā un kādu brīdi riņķoju pa centru, kamēr braucamajam atradu vietu laukumā pie teātra. Labi, ka tur vēl bija dažas brīvas vietas. Tagad vēl labs gabals jānosoļo pa Graudu ielu. Liepājā daudz maksas stāvvietu vai ar citiem ierobežojumiem.

Krista Ozola – jogas pasniedzēja:

– Interesanti, kāpēc biežāk veidojas sastrēgumi. Ceru, ka būs pietiekami atkritumu urnu, nevis tā, kā Rīgas centrā, kur to ļoti maz. Uz Liepājas centru skatoties, tagad viss izskatās svaigi, skaisti. Cerams, ka ielu segums, kas izlikts ar betona ķieģelīšiem, būs kvalitatīvs, nevis deformēsies zem automašīnu riteņiem. Piemēram, Ventspilī jau ir rises.