“Šī bija pirmā vieta, kur atnācu, jo gribēju strādāt, un mani ar prieku uzņēma!” saka Ukrainas speciāliste Nataļja Šerbaka. Viņa kopā ar bērniem Liepājā ir trešo mēnesi, ierodoties Latvijā no Ukrainas pilsētas Kramatorskas.

“Mums iet ļoti labi!” – Jaunliepājas poliklīnikas valdes loceklei Ilonai Kodolai atverot dežūrārstes kabineta durvis, sajūsmā izsaucas M. Ozoliņa. Viņa ir pensionēta ģimenes ārste un pediatre, kura šī gada sākumā piekrita atsākt strādāt veselības aprūpē par dežūrārsti, lai atvieglotu ģimenes ārstu noslodzi.

Viņa no šī gada pavasara sniegusi konsultācijas Ukraiņu bēgļiem dažādos ar veselību saistītos jautājumos. “Man ir prieks cilvēkiem palīdzēt! Es daru to, ko protu vislabāk, un nu esmu ieguvusi kolēģi, kas arī dara savu darbu nevainojami – esmu tikusi pie lieliskas kolēģes. Man pavisam tagad cits skats uz dzīvi, ka man ir, kas palīdz!” teic M. Ozoliņa.

“Laiks iet tik ātri! Esam te jau vairāk nekā trīs mēnešus. Dzīvojam “Laumas'” rajonā. Mana mīļākā vieta Liepājā ir Ziemeļu mols,” atklāj ukrainiete.

N. Šerbaka Ukrainā strādāja par ārsti terapeiti 22 gadus, viņas darba vieta bija veselības aprūpes centrs jeb poliklīnika. “Man te ļoti patīk! Uzreiz, kad ierados šeit, meklēju iespējas, ko darīt,” pauž N. Šerbaka.

“Dakterei ir liels stāžs savā darbā, viņa ir profesionāle. Taču, lai Ukrainas mediķis strādātu savā jomā citā valstī, vispirms viņam jābūt Latvijā atzītiem specialitāti apliecinošiem dokumentiem. Viņa pati to visu nokārtoja! Otrkārt, noteikumi ir tādi, ka Ukrainas speciālistam iesākumā jāstrādā kāda ārsta uzraudzībā,” skaidro I. Kodola.

Iespējams, ar laiku, apgūstot visu nepieciešamo, Ukrainas speciāliste varēs strādāt patstāvīgi.

Milzīgs gandarījums Ukrainas speciālistes kolēģiem Liepājā ir, ka N. Šerbaka ļoti cītīgi apgūst ne vien darbam nepieciešamās zināšanas un Latvijā veselības aprūpes sistēmai raksturīgās nianses, bet arī mācās latviešu valodu.

“Valodas apguve vēl ir procesā. Daudz izmantoju tulkotāja palīdzību. Protu pateikt svarīgākās pieklājības frāzes: labdien, lūdzu, paldies!” viņa uzskaita.

“Viņa man ir ļoti centīga skolniece! Viņa jau apguvusi pamatus, prot izrakstīt slimības lapas, tāpat receptes, aprakstus, pacientu talonus. Var ļoti ātri just progresu. Malacis!” slavē dežūrārste.

Lai arī latviski vēl abas nesarunājas, N. Šerbaka jau sarunās un arī portāla liepajniekiem.lv uzdotajos jautājumos uztver atsevišķus vārdus un frāzes latviešu valodā un arī var atbildēt bez tulka iesaistīšanās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.