Ja būtu piemērots piedāvājums, paliktu Priekulē

Dienvidkurzemes novada domes Izglītības un sporta komitejas februāra sēdē skatīja jautājumu par Priekules vidusskolas reorganizāciju, to pārveidojot par pamatskolu. Taču nepieņēma lēmumprojektu, ko virzīt uz domes sēdi.

Priekules vidusskolas Skolas padome vērsās pie domes un pašvaldības Izglītības pārvaldes ar atklātu vēstuli, aicinot uz dialogu. Deputāti aizbrauca uz skolu uzklausīt padomi un atbildēt uz jautājumiem.

Citu jaunumu saistībā ar skolas statusa maiņu šobrīd nav.

“Domāju, daudziem ir svarīgi, lai Priekulē vidusskola būtu.

Ja tā paliktu šeit, tuvāk mājām, daudziem būtu finansiāli izdevīgāk tajā mācīties, nekā braukt mācīties un dzīvot citur.

Profesionālajās skolās un tehnikumos ir kopmītnes, ir, kur dzīvot, bet, ja jāpāriet uz citu vidusskolu, tad jāmeklē, kur dzīvot, un jāmaksā par īri. Ne visi varētu izbraukāt. Ir ģimenes, kurās vecāki to nevar atļauties,” tādas ir Priekules vidusskolas 9. klases skolēna domas.

Vēl min, ka mazpilsētas vide drošāka nekā lielās pilsētās, tāpēc vecākiem mierīgāks prāts, ja bērns mācās tuvāk mājām.

“Manā gadījumā stāsts ir mazliet citādāks. Es mācīšos citā vidusskolā tādēļ, ka izvēlējos sporta novirzienu. Jau piecus gadus braukāju uz treniņiem Liepājā un to dēļ vairs nevarētu izbraukāt no Priekules.

Jo vairāk gadu, jo nopietnāki ir treniņi, un tos izlaist nedrīkst. Tāpēc meklēšu iespējas mācīties Liepājā, droši vien vidusskolā. Vismaz pagaidām tā izskatās.”

“9. klasē bijām 23 skolēni. Cik es zinu, puse klasesbiedru aizgājuši uz tehnikumiem un koledžām, otra puse mācās 10. klasē vidusskolā,”

stāsta  Artis Krols.

Viņš ir pagājušā gada 9. klases absolvents, tagad – Rīgas Celtniecības koledžas audzēknis.

Uz jautājumu, kāpēc nepalika vidusskolā, puisis atbild: jau sen bija apspriests ar vecākiem, ka mācīsies skolā, kurā kopā ar vidējo izglītību apgūst arī profesiju.

Viņš atklāj, ka koledžā vidusskolas kurss viņam grūtības nesagādā, jo Priekules skolā iedots stabils zināšanu pamats.

“Tā gluži neteikšu, ka kādi specifiski mācību priekšmeti būtu bijuši spēcīgāki par citiem. Ieguvums tāds, ka skolā ir ļoti atsaucīgi, pretimnākoši un izprotoši skolotāji, tāpēc visos mācību priekšmetos sekmes bija labas.”

Erita Bladžinauska iestājusies Liepājas Valsts tehnikumā, kur mācās agrārā sektora komercdarbinieka programmā. Tai ir saistīta ar lauksaimniecību un uzņēmējdarbību, viņa paskaidro.

Stāsta, ka tehnikumā iestājās vēl daži klasesbiedri, tikai mācās citās programmās.

“Es nepaliku Priekules vidusskolā, jo izdomāju, ka tur tikai patērēšu laiku, jo pēc trim gadiem vēl nevarēšu strādāt.

Iestājos tehnikumā, lai četros gados gan iegūtu vidējo izglītību, gan apgūtu profesiju. Pēc beigšanas centīšos sameklēt darbu un sākt kaut kur strādāt,” tādi Eritas apsvērumi par labu profesionālās izglītības iestādei.

Kā klājas, Liepājā dzīvojot? Jauniete atbild, ka labi, kaut gan katru dienu brauc uz Liepāju no Priekules. Autobusā iekāpj septiņos no rīta, mājās tiek apmēram sešos vakarā.

“Protams, meklēju variantus palikt Liepājā, bet īsti negribas dzīvot kopmītnēs, jo esmu cilvēks, kam vajag savu vietiņu. Negribu mitināties ar kādu kopā, man patīk vienai pašai,” Erita atklāj.

Par Priekules skolu viņai labas atmiņas, kaut nomācījās tur tikai gadu – 9. klasē.

“Man tiešām tur patika, es jutos labi. Bija jauki, atsaucīgi skolotāji, kuriem varēja jautāt, viņi vienmēr palīdzēja. Arī klases kolektīvs man patika – kopā gājām, cits citam palīdzējām mācībās.”

Ietekmē situācija pilsētā

Sanitas Pāvilas meita beigs 9. klasi Priekules vidusskolā. Turpmākās izglītības ceļš, visdrīzāk, vedīs uz Liepāju, kaut arī skolniecei nekas nav pret Priekules skolu, saka mamma.

“Daudz ietekmē kopējā situācija – kas notiek pilsētā, kurā skola atrodas.

Ne tikai skolai jādomā, kā veicināt, lai skolēni paliek un turpina mācīties vidusskolā, bet arī pilsētai.

Kādas tajā norises, kāds piedāvājums, lai vecāki gribētu, ka bērni tur paliek,” Sanita turpina.

“Situācija tāda, ka daudz vecāku brauc strādāt uz Grobiņu un Liepāju, jo Priekulē trūkst darbavietu, līdz ar to arī bērni dodas tālāk.”

Sanita zina, ka šīgada devītklasnieku nākotnes plāni ir dažādi.

“Vairumam – Liepāja. Kāds minējis, ka mācīsies Rīgā, kur noskatījis skolu ar konkrētiem padziļinātiem mācību priekšmetiem, jo viņš pēc tam grib iestāties konkrētā augstskolā.

Mums ģimenē situācija tāda, ka es braukāju strādāt uz Liepāju, tāpēc nebūs papildu izmaksu par dzīvesvietu meitai. Ja arī viņa uz skolu brauktu ar sabiedrisko transportu, tas būtu daudz lētāks, jo esam daudzbērnu ģimene. Un šādu ģimeņu Priekules pusē diezgan daudz.”

Sanita runājusi ar jauniešiem, uzklausījusi viņu viedokli. Daudzi skatās uz nākotni un savu vietu dzīvē, viņiem griboties darīt ko vairāk, nekā Priekulē iespējams.

“Protams, katrs bērns citādāks, un vēlmes dažādas. Daļa šobrīd nesaskata, ka var tās īstenot vietā, kurā dzīvo.

Vecāki ģimenēs, kopīgi analizējot situāciju, saprot, ka var sniegt bērnam atbalstu un palīdzību, realizējot viņa vēlmes,” priekulniece stāsta, kāpēc pamatskolas beidzēji izvēlas doties mācīties attālāk no dzīvesvietas.

Pamatskolas beidzēji aiziet uz Liepāju – uz vidusskolu, Rīgas Tehniskās universitātes koledžu vai Liepājas Valsts tehnikumu. Izvēlas arī Saldus tehnikumu; kādu profesiju nu kurš izvēlējies apgūt.

“Kopš Latvijā mainījās izglītības sistēma – ienāca “Skola 2030” – un noteica, ka vidusskolām jāpiedāvā mācību priekšmetu grozi,

mazās vidusskolas ir ļoti ierobežotas. Tās nevar piedāvāt pietiekamu izvēli,”

9. klases skolnieces mamma zina, ka bērns, pamatskolu beidzot, noskaidrojis savas intereses, jau apmēram izdomājis, ko dzīvē vēlas darīt.

Ja saprot, ka vidusskolā ir mācību priekšmeti, kas viņam nav nepieciešami, tad dodas uz to skolu, kurā piedāvā vajadzīgo. Viņam vajag, piemēram, mākslu vai sportu, vai dabaszinātnes, kas nav tagadējā skolā.

Ja vecāki var atļauties bērnu sūtīt mācīties uz citu pilsētu, tad piekrīt, ka maina skolu.

“Nav droši, vai vajadzīgo grozu atvērs. Ja tam nepiesakās pietiekami bērnu un nevar nokomplektēt grupu, tad tam nepieciešams pašvaldības finansējums. Vai skola var atļauties šādu to atvērt?” S. Pāvila norāda, kādā situācijā nonākušas mazās vidusskolas.

Uzziņai

Priekules vidusskola

• 1951./1952. m. g. dibināta vidusskola Ganību ielā 3; Priekules septiņgadīgā skola pārveidota par augošo vidusskolu, atverot 8. klasi.
• 1957. gadā Priekules vidusskolai nodota Korfu muižas kungu māja. Pavasarī mācības sākās tagadējā Aizputes ielā 1.
• 1955. gada 1. septembrī Priekules vidusskolu atvēra jaunuzceltā ēkā Skolas ielā (tagadējā Priekules Mūzikas un mākslas skola).
• Pēc reorganizācijas 1957. gada 1. septembrī darbu sāka Priekules 1. vidusskola ar latviešu mācību valodu. Priekules 2. vidusskola ar krievu mācību valodu palika jaunajā ēkā.
• Abas skolas darbojās līdz 1996. gada 1. augustam.

Avots: Dienvidkurzeme.travel

Saudzīgākais reformas modelis

Demogrāfijas dati signalizē, ka skolēnu skaits tuvāko gadu laikā nepieaugs, līdz ar to septiņas vidusskolas Liepājā ir par daudz.

Pašvaldība lēmusi Dzintara vidusskolas pakāpi mainīt uz pamatskolu. No jaunā mācību gadā šeit vairs neveidos 10. klasi.

Daļa skolēnu un vecāku ir sarūgtināti, skolas direktors Pāvels Jurs saskata iespējas. Ja jāizvēlas starp skaitu vai kvalitāti, direktors nosveras par labu otrajam.

9.a klases skolniece Aleksandra Mordinova jūtas apbēdināta. “Es gribēju iet uz 10. klasi,” viņa saka, “lai būtu kopā ar savu kolektīvu, ar maniem klasesbiedriem, kurus es pazīstu jau deviņus gadus.

Bija nepatīkami uzzināt jaunumus, ka nu man vajadzēs meklēt citu skolu.

Būs grūti iejusties jaunā kolektīvā. Esošā ir kā otra ģimene, viņi zina mani, un es zinu viņus. Ja varētu, es paliktu savā skolā.”

Ko saka klasesbiedri? “Arī viņiem nepatīk,” stāsta jauniete. “Turklāt tas ir paziņots mācību gada vidū. Būtu bijis labāk to uzzināt mācību gada sākumā. Šobrīd sanāk, ka jādomā ātri, ko darīt tālāk. Bet visi vēl nav izlēmuši.”

Aleksandra Dzintara vidusskolā mācās no 1. klases, šeit mācījušies arī viņas vecāki. “Ļoti labi skolotāji, ļoti laba izglītība,” jauniete uzskaita, kādēļ šeit patīk.

Jautāta, vai pati ir izlēmusi, ko darīt pēc 9. klases absolvēšanas, Aleksandra atbild: “Gribu iet uz tehnikumu, apgūšu profesiju. Kad pabeigšu, skatīšos tālāk, varbūt iestāties universitātē, braukt mācīties uz Rīgu.”

Mācīties kādā citā Liepājas vidusskolā viņa pagaidām neapsver.

“Kā tas var būt, ka nebūs 10. klases?!”

Aleksandras klases audzinātāja Ilona Popkova atstāsta, kāda bijusi viņas audzēkņu reakcija. “Viņi domāja, ka mēs iesim tālāk, ka es būšu klases audzinātāja.”

I. Popkovas audzināmajā klasē mācās 26 bērni no tuvākās apkārtnes – Karostas, Zaļās birzs, Tosmares, “Laumas” rajona –, aptuveni puse no viņiem bija plānojuši turpināt mācības 10. klasē.

“Kāds ies uz tehnikumu, kāds uz Jūrniecības koledžu,” viņa atklāj, kādi ir to jauniešu plāni, kas jau izlēmuši.

“Liela daļa joprojām cer, ka varbūt pārmaiņu nebūs, kaut kas dzīvē mainīsies un viss paliks pa vecam.”

I. Popkova skolā strādā ceturto gadu. “Es gribētu, lai tomēr paliek vidusskola. Pirmkārt, man būs vairāk darba. Es mācu 10. un 11. klasēs vācu valodu. Otrkārt, bērniem būtu labāk. Es priecātos viņus redzēt šeit.”

Markuss Tarabans, Marija Tarabana, Jakovs Semuškins un Georgijs Doroščuks ir 10. klases skolēni. Kad pēc diviem gadiem viņi būs vienīgie vidusskolēni visā skolā, tas būšot dīvaini, viņi spriež.

“Kad par to uzzināju, nevarēju saprast, kādēļ tieši mūsu skola, jo, manuprāt, ar mūsu skolu viss ir kārtībā, mūsu skolai jābūt vidusskolai,” uzskata Markuss.

“Šeit ir gudri skolotāji, kas var mums palīdzēt jebkurā brīdī, skolēni piedalās dažādās sacensībās, olimpiādēs, ieguvuši vērtīgas vietas.”

Marija: “Kad uzzināju, nesatraucos, jo sapratu, ka mana klase vēl paspēs pabeigt skolu.

Bet slikti, ka citi vairs nevarēs iegūt šeit vidusskolas izglītību.”

Jauniešiem šķiet – ja noņems vidusskolas posmu, mazināsies iespējas mācīties. Visi jaunieši Dzintara vidusskolā izglītojas no 1. klases. Labi skolotāji, labi klasesbiedri, tuvu mājām, viņi pamato, kādēļ šeit patīk.

“Skolā līdzpārvalde rīko daudz pasākumu, tāpēc mums ir interesanti. Ir sporta notikumi un citas ārpusskolas aktivitātes. Mums šķiet, ka skola ir interesanta gandrīz visiem.”

Lēmums balstīts datos

1. martā Dzintara vidusskolas skolēnu vecāki un pedagogi bija aicināti uz klātienes tikšanos ar Liepājas Izglītības pārvaldes vadību un skolas direktoru Pāvelu Juru par plānoto skolas reorganizāciju.

“Kurzemes Vārds” novēroja, ka zālē, kur norisa tikšanās, bija vēl daudz brīvu vietu, klausītāju bija ap 70.

Tikšanās gaisotne – mierīga, gaidpilna, jo vecākiem, vecvecākiem, pedagogiem bija jautājumi, uz kuriem sadzirdēt atbildes.

Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Ekuze uzsvēra, ka

“mūsu lēmumi ir balstīti datos, arī pētot demogrāfiju Liepājā”.

Patlaban sāpīgākais Liepājas kopējā izglītības ekosistēmā ir vidusskolas posms, precīzāk – nepieciešamie 120 audzēkņi valstspilsētām. “Šis skaitlis nav atbilstošs vairākās Liepājas vidusskolās,” viņa atzina.

“Valstī patlaban ir noteikts, ka iespējamās korelācijas ir 10% apjomā, runa ir par 108 skolēniem, kuri būtu vajadzīgi. Bet iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, tai skaitā Liepājā.

Mēs sākam ar Dzintara vidusskolu, jo tiek vērtēts ne tikai skolēnu skaits, bet arī 12. klašu centralizēto eksāmenu rādītājs, kā arī akreditācijas rezultāti.”

Ja ar akreditāciju skolai viss ir kārtībā, tad centralizēto eksāmenu rezultāti neiepriecina.

I. Ekuze: “Skolēnu skaits zem normas ir arī Rietumkrasta vidusskolā, Oskara Kalpaka vidusskolā un Jāņa Čakstes vidusskolā. Dzintara vidusskola “iekrīt” 12. klašu centralizēto eksāmenu rezultātos.

Nākamā ir tikai Rietumkrasta vidusskola, kas patlaban piedzīvo smagu krīzi.

Mēs meklējam risinājumus šīs skolas programmu īstenošanai, skolā ir direktora pienākumu izpildītājs, kurš domā, kā nodrošināt mācību procesu, skolā ir daudz bērnu, kuriem vajadzīga iekļaujoša mācīšanās.

Nākamais lēmums būs par šo skolu, un, ticamāk, tas būs līdz 31. maijam. Jo par skolu tīklu arī jāizlemj, ko mēs darīsim ar tālmācības programmu. Ministrija nav devusi skaidrus norādījumus, kā ar tālmācības programmām būs turpmāk.”

“Nebūt ne vārds “pamatskola” nav vājāks savā būtībā par vārdu “vidusskola”,”

vecākus uzmundrināja I. Ekuze.

Plānotais ir saudzīgs reformēšanas modelis. “Mazinot pakāpi, var paplašināt pamatskolas posmu. Un ir lieliski, ja Ziemeļu priekšpilsētā ir stipra pamatskola, kura tiešām sagatavo jauniešus vidusskolas posmam, profesionālajām mācību iestādēm.

Mēs esam analizējuši datus, kas notiek ar 9. klašu beidzējiem. Viena trešdaļa absolventu izvēlas palikt šajā skolā. Daļa mācās tehnikumā, Jūrniecības koledžā. Šis piedāvājums pilsētā ir ļoti labs.”

Naudu novirzīs pamatskolai

“Emocionāli, protams, nav patīkami,” savas izjūtas klātesošajiem atklāja direktors P. Jurs.

“Kas mums jādara? Mums ir jāstiprina pamatskola. Uzņemšana rāda, ka mēs jau otro gadu pēc kārtas uzņemam daudz skolēnu. Pērn tie bija 90 bērni, šogad mūsu skolu kā pirmo prioritāti izvēlējušies 73 audzēkņi.

Tie skolotāji, kuri strādā vidusskolas posmā, bez darba nepaliks. Savus skolotājus nevienam neatdosim.”

Skolā ir pilnībā nokomplektēts pedagogu štats, mācības notiek, uzsvēra direktors.

Tāpat viņš atzina: “Finanšu grozs, lai uzturētu vidusskolu, ir dārgs prieks. Ja skolēnu skaita ziņā kritums mums nebūs liels, mēs šo naudas plūsmu ieliksim pamatskolā. Ja spēsim nodrošināt pamatu, bērni iegūs vislabāko izglītību, lai pēc tam spētu iet uz vislabākajam vidusskolām.”

Uzsākot šo mācību gadu, neesot bijis zināms par šādām pārmaiņām, “Kurzemes Vārdam” teic skolas direktors P. Jurs.

“Kad skolā augustā bija pieņemšana, uzdevām jautājumu – vai skolu tīklu reorganizācijas kontekstā tas skars arī mūsu skolu. Pateica, ka nē. Visticamāk, pamainījās ministrijas uzstādījumi. Novembrī mums bija sarunas Izglītības pārvaldē par iespējamiem risinājumiem.”

Sekojušas vēl sarunas, un izvēle bijusi par pakāpes maiņu.

“Tiklīdz manā rīcībā bija šī informācija, to nodevu arī savam kolektīvam.

Pedagogi uz to reaģēja adekvāti, jo mēs to saprotam.

Vienīgais, kas radīja neizpratni, ka esam vienīgā tāda izglītības iestāde. Pakāpes maiņa mūsu skolā neatrisinās visas problēmas Liepājas izglītības ekosistēmā.”

Atlikt nebūtu pareizi

Kad sabiedrībā plašāk izskanēja ziņa par plānotajām pārmaiņām, domes deputāti saņēma vēstuli no biedrības “Nodibinājums Liepājas 7. vidusskolas atbalstam un attīstībai” par, viņu ieskatā, netaisnīgu pieeju skolu tīkla sakārtošanā Liepājā.

Ar vēstules saturu bija iepazinies arī deputāts Jānis Vilnītis, 21. decembra domes sēdē viņš sacīja:

“Saprotu, radies iespaids, ka notiek dalīta attieksme pret šo skolu. Varu apliecināt, ka tā nav.”

Viņš atgādināja par iepriekš veiktām reformām skolu tīkla sakārtošanā: Rietumkrasta vidusskolu, kad tai pievienoja Vakara (maiņu) vidusskolu, Liedaga vidusskolas izveidi.

“Soļi, kas tagad tiek sperti, ir turpinājums,” skaidroja deputāts.

Helēna Geriloviča stāstīja, ka izskanējis vecāku priekšlikums, vai pakāpes maiņu nav iespējams uz gadu atlikt.

Uz to J. Vilnītis atbildēja noraidoši: “Svarīgi ir izvērtēt riskus un sekas. Ministrija vērtē trīs kritērijus: skolas akreditāciju, centralizēto eksāmenu kvalitāti, skolēnu skaitu.

Noteiktos lielumus nesasniedzot, tiek samazināta pedagogu mērķdotācija.

Ja tā tiek samazināta, tādā gadījumā jāpiemaksā ir pašvaldībai. Mums jau šogad būs liels izaicinājums – pirmsskolas pedagogu atalgojums. Vēl lieku slogu uzņemties nākotnē būs pārāk liels risks. Līdz ar to atlikšana nebūtu pareiza.”

Uzziņai

Liepājas Dzintara vidusskola (iepriekš – Liepājas 7. vidusskola)

• Sāka darbu 1979. gada 1. septembrī, divplūsmu skola (mācījās 1867 skolēni).
• Visvairāk skolēnu bija 1987./1988. mācību gadā – 2366 skolēni 73 klasēs un 136 skolotāji.
• Direktori: Emīls Arājs, Inese Ferstere, no 2020. gada – Pāvels Jurs.
• 2009. gadā 7. vidusskolai pievienoja Liepājas 11. vidusskolu.
• Šā brīža audzēkņu skaits: pamatskolā 605, vidusskolas posmā – 84.

Avots: Liepājas Dzintara vidusskola

Es domāju tā: Vai jūs uztrauc pārmaiņas skolā?

Svetlana Kotova – trīs bērnu mamma:

– Mēs neesam sliktākā skola Liepājā, tādēļ man ir jautājums – kāpēc. Gribētu, lai paliek vidusskola. Mums ir labi skolotāji, pie kuriem jau pierasts, kvalitatīva sadarbība, saprotamies, direktors arī jauns un aktīvs, cenšas darīt. Ir vieglāk spert soļus uz priekšu, kad apkārt ir pazīstama vide. Nu nāksies bērniem iet uz citu skolu, pierast pie citiem skolotājiem, atkal mēģināt atrast kopīgu valodu, pierast pie citiem bērniem.

Terēze Zlotņikova – skolotāja, pirmklasnieka mamma:

– Tas bija liels pārsteigums, bet domāju, ka vajadzētu atstāt vidusskolu. Te daudz ko skolēniem piedāvā interesantu, strādā augsti kvalificēti skolotāji vidusskolas posmā. Varbūt mani tas tik ļoti neskars, jo strādāju sākumskolā, bet tas varētu būt satraucoši arī maniem kolēģiem – kas ar viņiem notiks, kāda būs nākotne. Es esmu par to, ka jābrauc un jāiepazīst pasaule, iesaku baudīt dzīvi. Bet varbūt kādam ir svarīgi izmācīties līdz 12. klasei, un tad iet tālāk, kļūt, piemēram, par mediķi.

Tatjana Bruļova, četru bērnu mamma:

– Esmu saistīta ar šo skolu jau 25 gadus. Dēls beigs 9. klasi. Jā, esam pašlaik strupceļā, ka kaut kas jāizvēlas. Bet, no otras puses, – izvēle jau jāizdara vienmēr. Nav svarīgi, vai tā ir 9. vai 12. klase. Es domāju, ka būs labi. Skola visus spēkus novirzīs mācībām, organizācijai, klašu piepildīšanai. Es pārmaiņas uztveru pozitīvi. Man šķiet, ka skola vairāk attīstīsies. Dēlam ir divas izvēles – vai nu latviešu skola, vai tehnikums. Iespējams, viņš būtu gājis 10. klasē, bet tagad jādomā. Mazākumtautību skolu vairāk neizskatām, jo eksāmeni būs jāliek latviešu valodā.

Rita Kiričenko, pirmklasnieka mamma:

– Par šo reformu neko daudz nezinu. Būtu ļoti bēdīgi, ja tā būtu. Es tiešām negribētu. Tas izlems manu tālāko rīcību, vai bērns paliks šajā skolā. Kāpēc svarīga vidusskola? Grūti teikt. Bet ļoti svarīga ir vide, pēc tam mainīt kaut ko grūti. Bet dzīvosim, redzēsim, kā būs.

Vladislavs Bruļovs, divu skolēnu tētis:

– Es šajā skolā pats mācījos, mani bērni mācās 1. un 3. klasē. Esmu pret reformu. Kāpēc? Tad mūsu rajonā praktiski vispār skolu nebūs. Neko labu tajā nesaskatu. Tagad ir bērni 9. klasē, un tad sanāk, ka arī viss. Ko darīt tālāk? Rajons liels, un ir tikai divas skolas. Agrāk bija 11. skola, tā slēgta, palikušas Dzintara skola un Oskara Kalpaka skola. Un tas arī viss. Es saprastu, ja būtu tikai viena 1. klasīte, arī 2. klases ir vairākas. Bērnu taču pietiek.

17Skatīt galeriju