Kārtējais nelaimes gadījums Liepājas metalurgā nostiprina stereotipu, ka dažādas neveiksmes ir neatņemama metalurģijas sastāvdaļa. Valsts darba inspekcija tikmēr kārtējo reizi sola rast izskaidrojumu darba drošība problēmām uzņēmumā. Runāt par drūmo traumatisma statistiku un darba drošības jautājumiem uzņēmums patlaban nevēlas, tāpat kā ielaist Neatkarīgās žurnālistus savā teritorijā. Preses sekretāre Ilana Ivanova paskaidro, ka tas saistīts ar vadības aizņemtību, iespējamu aplamu interpretāciju problēmas atspoguļojumā un faktu, ka pēdējā nelaimes gadījumā cietušais strādnieks cīnās par izdzīvošanu. Portāls jau rakstīja, ka vīrietis tomēr nomira.

Statistika liecina, ka šogad nelaimes gadījumu ir vairāk nekā pērn. Turklāt šie skaitļi neuzrāda vienu nāves gadījumu – vasaras sākumā Liepājas metalurga teritorijā no akūta miokarda infarkta mira martena krāšņu remontuzņēmuma strādnieks.

Daudzos gadījumos darbinieku traumas ir saistītas ar uzņēmuma pamatnodarbošanos – metāla kausēšanu un apstrādi. Arī 11. decembrī cietušais vīrietis guva ļoti smagus apdegumus – karsti metāla sārņi aizdedzināja viņa apģērbu. Kā tas bija iespējams, tas jāizpēta īpašai komisijai, kas patlaban strādā uzņēmumā. Turklāt jaunā Valsts darba inspekcijas vadītāja Rita Elce sola, ka janvārī uzņēmumā tiks veikta kompleksa un plaša drošības pārbaude. Tiesa gan, arī iepriekšējais inspekcijas vadītājs Jānis Bērziņš solīja to pašu, bet līdz savai atvaļināšanai ar kādām saturīgām atklāsmēm klajā nenāca. Pirms nepilna gada viņš Neatkarīgajai atzina, ka daudzie nelaimes gadījumi liecina par nopietnām problēmām uzņēmumā.

To, ka kaut kas nav kārtībā ar aizsargtērpiem, Neatkarīgajai pavēstīja inspekcijas priekšnieks Kurzemes reģionā Ilmārs Buks. Pēc viņa versijas, “kāds kļūdījies un nav pareizi novērtējis spectērpu atbilstību”. Šīs drēbes esot paredzētas aizsardzībai pret karsta metāla pilieniem, taču nepasargājot, ja valkātājam uzlīst liels daudzums metāla. Atšķirīgs skaidrojums ir Liepājas metalurga arodbiedrības līderim Jānim Gravam. Tērpi pilnībā atbilstot Eiropas Savienības prasībām un ISO standartam. Cita lieta, ka vecā parauga tērpos strādnieki varējuši justies drošāk – tie bijuši labāki. Bez karstā metāla metalurgus apdraud arī radiācija. Pērn inspekcija konstatējusi, ka darbinieki nav apmācīti, kā jārīkojas, nonākot saskarē starojumu. Inspekcijas pārstāve Dace Avena informē, ka šī problēma esot novērsta. Zināšanas par radiāciju lieti noderējušas pirms dažām dienām, kad no Kazahstānas kausēšanai atvestajos metāllūžņos atrasta radioaktīva metāla plāksne. Kā Neatkarīgo informē Valsts radiācijas drošības dienesta kodolenerģētikas inženieris Ādolfs Mieriņš, pašlaik nelāgais atradums tiek pētīts, lai noskaidrotu tā atstāto ietekmi, bet vēlāk to apglabās radioaktīvo atkritumu kapsētā Baldonē.

Neraugoties uz daudzajiem nelaimes gadījumiem un bīstamām situācijām uzņēmumā, vismaz publiski arodbiedrība nekādas pretenzijas administrācijai neizvirza – metalurģija pati par sevi esot bīstama, turklāt, rēķinot uz aptuveni 2800 strādājošajiem, cietušo nemaz tik daudz neesot. Arī darba drošības uzraugi atzīst, ka, piemēram, būvniecības nozare traumatisma ziņā apsteidz metalurģiju.

“Darba drošības organizācija pie mums ir līmenī. Tāpēc jau to sauc par nelaimes gadījumu, ka grūti atrast cēloni,” spriež arodbiedrības vadītājs J. Grava. Jau iepriekš aizdomas, ka daudzajām traumām varētu būt vienots cēlonis, noliedza arī uzņēmuma izpilddirektors Leons Ptičkins. Toreiz viņš tik runīgs bija pēc nelaimes gadījuma, kad pieci strādnieki apdedzinājās ar tvaika un šķidra metāla izmešiem. Iemesls – nepārtrauktās tērauda liešanas iekārtas sistēmā iekļuva ūdens. Tikai dažas dienas vēlāk kādam strādniekam darbgalda zobrati daļēji norāva trīs pirkstus.

Uzņēmuma vadība kategoriski noraida aizdomas, ka traumatismu veicinātu uzņēmuma modernizācija, kas notiek, nepārtraucot ražošanas procesu. Jāatgādina, ka pēdējos gados notiek grandiozākā atjaunošana kopš rūpnīcas dibināšanas 1882. gadā. Uzņēmuma pārstāve I. Ivanova apgalvo, ka no tā laika neviena iekārta vairs netiekot izmantota.

Uzziņai

Liepājas metalurgā nelaimes gadījumos cietuši darbinieki:
– 2004. gads viegli 6, smagi –, letāli –
– 2005. gads viegli 6, smagi 4, letāli 1
– 2006. gads viegli 10, smagi 2, letāli – 1 

Avots: Valsts darba inspekcija

Imants Vīksne,
NRA