Trešdiena, 17. aprīlis Rūdolfs, Viviāna, Rūdis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas nemainīgā problēma – jauni mājokļi. Tirgū esošie ir veci, mazi un dārgi

Viena no Liepājas prioritātēm turpmākajiem gadiem ir jauna un moderna dzīvojamā fonda attīstība, vēsta pašvaldība. Tas, protams, ir ļoti labi, taču kurš šos mājokļus varēs atļauties? – jautā liepājnieki. Nekustamo īpašumu nozares pārstāvji savukārt saka – interese par mājokļiem Liepājā joprojām ir gana liela.

Liepājas nemainīgā problēma – jauni mājokļi. Tirgū esošie ir veci, mazi un dārgi
2023. gada septembrī tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” veiktajā liepājnieku telefonaptaujā, kurā piedalījās 406 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, noskaidrots, ka jauna dzīvojamā fonda attīstība satrauc 54% aptaujāto. (Foto: Egons Zīverts)
2023. gada septembrī tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” veiktajā liepājnieku telefonaptaujā, kurā piedalījās 406 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, noskaidrots, ka jauna dzīvojamā fonda attīstība satrauc 54% aptaujāto. (Foto: Egons Zīverts)
28.02.2024 05:10

Ilze Ozoliņa, Liena Rimkus

"Kurzemes Vārds"

Pērk iebraucēji

Liepājnieces Lauras Šmites mājas pārdošanas sludinājums īpašumu tirgošanas lapās redzams jau kādu laiku. Sieviete stāsta, ka par ģimenes māju, ko lēmuši pārdot, interesējas daudzi.

Vienu brīdi gan mājas tirgošanas process apturēts, jo uzradušies potenciālie pircēji, kas lūguši namu uz laiku rezervēt, tomēr pēc četriem mēnešiem izrādījies, ka tomēr finanšu jautājumi nav sakārtojušies. Tā nu māja atkal nonākusi tirgū.

Laura gan novērojusi, ka lielākoties tiek iegādātas mājas par 300 tūkstošiem eiro, un tās pērk iebraucēji no citām pilsētām, valstīm.

“Tas ļauj ievākties uzreiz, neieguldot ne krikumiņu sava darba. Būtībā jaunbūves ir pieprasītas, kur viss jauns un gatavs. Otra daļa cilvēku meklē mājas līdz 170 tūkstošiem, jo procentu likme bankās ir ļoti liela un bankas īpaši nesteidzas dot lielos kredītus Latvijas zemo algu statusa saņēmējiem.

Pārsvarā interesējas ģimenes, kurās viens no partneriem strādā ārzemēs, vai krievu tautības cilvēki, kas spēja atrast veidus, kā nopelnīt.”

Liepājniece uzskata, ka īpašumu tirgū šobrīd neadekvātas cenas ir “hruščovenēs un ne pārāk labās atrašanās vietās”.

“Cena ir ļoti augsta, bet cilvēki pērk, jo nekā cita nav. Latvija ir uzbūvēta tā, lai latvieši būtu nabadzīgi, strādājot godīgos darbos, un nevarētu atļauties kvalitatīvi paēst, apmaksāt mājokli, kur nu vēl to iegādāties.

No mājokļa iegādes cilvēku attur vienīgi naudas nepietiekamība, un tā būs tik ilgi, kamēr valsts savus iedzīvotājus pataisīs par nabagiem un neļaus pienācīgi pelnīt.

Manā ģimenē ir ugunsdzēsēji, kam alga diemžēl nesasniedz pat 1000 eiro. Banka šādam cilvēkam var piedāvāt 20 tūkstošus eiro lielu aizdevumu, un par to mājoklis nesanāk. Tad nu loģiski, ka iegādāties var vien tie, kas strādā ārzemēs vai atrod veidus, kā tikt pie naudas negodīgi.

Būtu jāciena ikviens darbs, un ikvienam no šiem cilvēkiem būtu jāspēj dzīvot komfortabli.

Manuprāt, Liepājas pašvaldībai neinteresē jaunu cilvēku nākotne pilsētā. Ja interesētu, tā domātu, kā mainīt likumdošanu, lai lietuvieši masveidā neizpērk mūsu dzīvokļus, kā tagad notiek.

Daudzi mākleri ir teikuši, ka dzīvokļi stāv tukši un vasarā tajos ielaiž īrniekus vai nāk padzīvot paši, būtībā tie ir četri mēneši, pārējā laikā mājas neapdzīvotas iet postā. Vajadzētu ieviest nosacījumus, kas to padarītu neizdevīgu vismaz Liepājas robežās,” rosina Laura.

Sieviete uzskata, ja īpašums ir labs un paši īpašnieki neko neslēpj, pārdot māju nav problēma, īpaši, ja tā atrodas labā lokācijā.

“Grūtāk varbūt pārdot industriālās teritorijās, kur ir lielāks gaisa piesārņojums. Jaunieši vēlas iegādāties īpašumus un pērk pat nekvalitatīvus. Esmu redzējusi, ka pārdod pat gruvešus par lielām naudām.

Domājams, ka tuvākajā nākotnē cenas kritīsies tiem dzīvokļiem, kuri nav labā stāvoklī. Kvalitatīvām dzīvesvietām cenas nemainīsies,” spriež liepājniece.

Emigrācijas sekas īpaši nejūt

Kopš kara sākuma Ukrainā aizvien vairāk Latvijā dzīvojošo krievu emigrējot uz Krieviju. Pamest valsti viņi izvēloties gan brīvprātīgi, gan arī tas jādara piespiedu kārtā Imigrācijas likuma jauno prasību dēļ.

Daudzi pārdod arī savus mājokļus.

To, ka Krievijas pilsoņi atbrīvojas no saviem īpašumiem Liepājā, nekustamo īpašumu nozares uzņēmuma SIA “Amberland Real Estate” īpašnieks Kaspars Pūris novērojis jau divu gadu garumā, tomēr tas nenotiekot masveidā.

“Personīgi zinu vairākas šādas ģimenes, bet

tie visi ir gados vecāki cilvēki, kuri pārdeva savus īpašumus, lai pārceltos uz Krieviju. Vairumā gadījumu tieši valodas prasību dēļ,”

viņš saka.

Arī uzņēmuma “Aver Brokerage” nekustamo īpašumu aģents Liepājā Oskars Dombrovskis saka, ka par īpašumiem, ko mūsu pilsētā pārdod Krievijas pilsoņi, visbiežāk dzirdēts pagājušajā vasarā.

Pārsvarā pārdošanā nonākuši vidusmēra dzīvokļi, kuros dzīvojuši galvenokārt gados vecāki cilvēki.

“Krievijas pilsoņiem, kuri gadiem ilgi bija dzīvojuši Liepājā, nācās pamest mājas, pārdot tās.

Lielākoties tas saistīts ar nespēju nokārtot latviešu valodas eksāmenu, tādēļ Krievijas pilsoņiem netika pagarinātas uzturēšanās atļaujas, bet šādu gadījumu noteikti nav daudz,” norāda SIA “Ober Haus Real Estate Latvia” vērtēšanas speciāliste Sanda Dejus.

Tikmēr nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Edijs Sproģis skaidro: “Liepājā Krievijas pilsoņiem piederošo īpašumu īpatsvars ir mazs, salīdzinot, piemēram, ar Jūrmalu. Tāpat daļa īpašnieku izvēlas pārdot savus mājokļus bez nekustamo īpašumu aģentūru piesaistes.”

Neremontētos iztirgot grūtāk

“Ņemot vērā, ka “Euribor” (likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū, I.O.) likme arvien nav samazinājusies, taču nav arī kāpusi, pateicoties Eiropas Centrālās bankas pēdējiem trīs lēmumiem saglabāt to esošajā līmenī, tirgus aktivitāte joprojām ir salīdzinoši mazāka nekā pirms inflācijas lēciena.

Protams, tirgus visā Latvijā atgūstas no ekonomiskā šoka,

interese par mājokļiem ir gana liela un darījumi notiek – taču lēmumu pieņemšanai pircējiem vajadzīgs ilgāks laiks.

Liepājā lielākoties īpašumi tiek iegādāti ar nelielu bankas finansējumu (tostarp – mazo mājokļu kredītu līdz 20 000 eiro) vai par saviem līdzekļiem,” klāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītājs.

Viņš skaidro, ka īpašumu cenas Liepājā ir stabilizējušās un šobrīd nav novērotas to svārstības. 

Divu istabu dzīvokļi, kuriem būtu nepieciešama atjaunošana, maksā 250–600 eiro/m² atkarībā no ēkas tehniskā stāvokļa un lokācijas.

Šādus mājokļus var iegādāties gan specprojektu un padomju tipveida projektu namos, gan nerenovētās pirmskara ēkās.

Savukārt izremontētus divistabu dzīvokļus labā stāvoklī Liepājā var iegādāties, sākot 650–1000 eiro/m² – arī šeit lielā mērā cenu nosaka mājokļa lokācija un tās prestižs.

Privātmāja labā stāvoklī maksā  1000–1500 eiro m², bet īpašumi, kuriem nepieciešama apjomīga renovācija, – sākot jau no 600 eiro/m².

Pircēju meklējot arī greznākas savrupmājas tuvāk jūrai – šo māju cenas vidēji svārstās 1500–2500 eiro par kvadrātmetru. Šādu īpašumu pilsētā gan ir maz.

Pārsvarā darījumi ar privātmājām notiekot ar remontējamām un atjaunojamām ēkām. Daudzos gadījumos šādas privātmājas tiekot iegādātas, lai tās atjaunotu, pielāgotu un modernizētu mūsdienu lietošanai.

“Paredzu, ka, tuvojoties vasarai, atsevišķiem īpašumiem attiecīgos rajonos būs novērojams cenu kāpums,”

prognozē E. Sproģis.

“Īpašumu cenas Liepājā noteikti nekāpj,” saka K. Pūris.

“Izremontētām dzīvojamām platībām cenas turas, bet neremontētām, īpaši neapdzīvojamām platībām, cenu kritums gada griezumā ir vismaz ap 20%. Tas noteikti ir skaidrojams ar sarežģīto un dārgo celtniecību, kura atbaida neremontēto dzīvokļu pircējus.

Tirgus lēnām nostājas normālā segmentācijā, kad par dzīvokli Tosmarē vairs nevar prasīt par 10% mazāku cenu nekā par līdzvērtīgu dzīvokli Ezerkrasta rajonā. Šī cenu starpība būs daudz lielāka – kā tam būtu jābūt.”

“Amberland Real Estate” īpašnieks atzīmē, ka joprojām trūkst 3-istabu un 4-istabu dzīvokļi – šādiem mājokļiem cenas nekrīt.

“Par spīti lielajām banku procentu likmēm, cilvēki šos dzīvokļus spiesti iegādāties, jo īres tirgū lielo dzīvokļu piedāvājums ir ļoti mazs.

Liepājā nekustamo cenu līmenis ir daudz zemāks nekā Rīgā, mums pilsētā nav daudz dzīvokļu, kuri maksā vairāk par 100 000 eiro. Līdz ar to kredītu sadārdzinājums nav tik sāpīgs kā īpašumam par 200–300 tūkstošiem eiro, kas ir vidēja cena Rīgā,” piebilst K. Pūris.

“Atjauno tikai graustus”

“Ober Haus Real Estate Latvia” pārstāve stāsta: “Liepājas nekustamā īpašuma tirgū ir stabili nemainīgas tendences – pircēju ir vairāk nekā pārdevēju. Pircēji grib remontētus, labus īpašumus. Liela daļa joprojām meklē privātmājas Liepājā.

Viena no problēmām ir īpašumu cenu pārvērtēšana. Teju katrs otrais nekustamā īpašuma saimnieks Liepājā pārvērtē savu īpašumu par 20–30%, dažreiz pat vairāk. Un nemainīga problēma ir jaunu, modernu īpašumu neesamība tirgū.

Jaunas ģimenes nav spējīgas iegādāties ko jaunu, mūsdienām atbilstošu, jo šāda segmenta Liepājā vienkārši nav.”

K. Pūris spriež, ka Liepājas galvenā problēma, kas traucē tirgus attīstībai jeb jauno projektu būvniecībai, ir tas, ka mājokļu tirgus cena iet roku rokā ar būvniecības izmaksām un attīstītājam nav pietiekami liela peļņas starpība vai tās nav vispār.

Līdz ar to attīstītājiem nav izdevīgi šeit būvēt – viņi labāk izvēlas mājokļus celt Pierīgā.

“Līdz šim mums Liepājā atjauno tikai graustus un sauc tos par jauniem projektiem.

No jauna principā nekas nav uzcelts.

Kopumā mājokļu cena ir pārāk zema, lai būtu izdevīgi celt jaunbūves,” problēmu izgaismo “Amberland Real Estate” vadītājs.

O. Dombrovskis: “Liepājā joprojām jūtams izteikts pieprasījums pēc moderniem vai nestandarta mājokļiem. It īpaši ņemot vērā, ka jaunuzceltu dzīvokļu projektu pilsētā nav bijis jau kādu laiku, un liela daļa no atjaunotajiem namīpašumiem nenonāk tirdzniecībā, tomēr tie aiziet uz īstermiņa vai ilgtermiņa īri.

Rezultātā piedāvājums šobrīd neatbilst pieprasījumam, kas var radīt labus priekšnosacījumus jaunu mājokļu būvniecībai.

Protams, ka svarīgs aspekts ir potenciālā jaunā projekta pārdošanas cena. Tomēr redzot, kādas summas šobrīd tiek maksātas par otrreizējā tirgū esošiem nekustamajiem īpašumiem, var secināt, ka tās tālu neatpaliek no atsevišķu dzīvokļu, kuri atrodas jaunajos projektos, pārdošanas cenām Rīgā.”

Moduļi – ātri, bet ne lēti

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde atzīmē, ka mājokļu jautājums pilsētā vēl jo aktuālāks varētu kļūt, turpinot šeit attīstīt ražotņu būvniecību.

Pirms dažiem gadiem SIA “Vecās ostmalas biznesa parks” (VOBP), reaģējot uz pilsētā strauji pieaugošo ražotņu skaitu, plānoja investēt arī dzīvojamo māju celtniecībā Jaunajā ielā.

“Rēķinājām domājām, cīnījāmies, taču, kā teikt, tas ekselis vienalga nesalikās līdz galam kopā,” 

norāda VOBP valdes loceklis Jānis Akerfelds.

“Mazu soli” pilsētas mājokļu fonda papildināšanai nupat spēris cits viņa uzņēmums – “VIA-S modular houses”, kas Ganību ielā 61 uzbūvējis Skandināvijas dizaina moduļu māju (mājas apbūves platība 100,33 m², dzīvojamā platība – 82 m²) ar trīs izolētām istabām, studijas tipa viesistabu ar iebūvētu virtuves iekārtu, pilnībā aprīkotu vannas istabu un tehnisko telpu.

Nekustamā īpašuma cena (kopā ar žoga ieskautu teritoriju 550 m² platībā) ir 225 tūkstoši eiro.

J. Akerfels stāsta, ka tas ir izmēģinājumprojekts jeb “demo treniņš” – uzņēmums zināšanas, ko daudzu gadu gaitā ieguvis eksporta tirgos, gatavs likt lietā Liepājā, lai piedāvātu savu risinājumu mājokļu problēmai.

Nekustamā īpašuma jomas speciālisti atzīst, ka Latvijā moduļu mājas kļūst arvien populārākas.

“Kopumā kvalitatīvu, iegādei pieejamu privātmāju Liepājā trūkst – it sevišķi, ja runājam par jaunām, pēdējos gados celtām modernām privātmājām ar A klases energoefektivitāti.

Redzam, ka moduļu mājas paliek arvien populārākas cenas un būvniecības izmaksu dēļ, kā arī šādus projektus iespējams realizēt salīdzinoši ātrā laikā. Ja nav iespējams piedāvājumā atrast piemērotu, jau gatavu īpašumu, potenciālie pircēji ir gatavi uzcelt sev projektētu privātmāju savām vajadzībām.

Taču šeit ir vēl viens aspekts, proti, trūkst privātmāju apbūvei piemērotu zemesgabalu.

Biežāk piedāvājumā var atrast nelielus zemes gabalus komercapbūvei, kā arī zemi ārpus pilsētas un lauku īpašumus, taču privātmāju būvniecībai apbūves gabalu ir maz.

Jaunu privātmāju būvniecība ir apgrūtināta, un ir novēroti dažādi gadījumi, kur tiek iegādāta nolietota privātmāja bez atjaunošanas iespējām – tā tiek nojaukta, un tās vietā uzcelta jaunbūve.

Apzinoties situāciju un lielo pircēju interesi par īpašumiem Liepājā, uzskatu, ka pieprasījums pēc gatavām moduļu mājām noteikti būs,” vērtē  E. Sproģis.

Arī K. Pūris pauž, ka pēdējos gados pieprasījums pēc moduļu mājām strauji ir audzis, taču, viņaprāt, to cena kļuvusi neadekvāti augsta.

“Agrāk moduļu māju varēja nopirkt vidēji par 800 eiro/m², bet šobrīd par tām prasa jau 1500 eiro/m² un pat vairāk, bez iekšējās apdares.

Tā tomēr ne tuvu nav fundamentāla mūra māja.

Moduļu mājas kļuva populāras, jo, augot pieprasījumam būvniecībā, palielinājās arī ar to saistītās problēmas.

Ierastajā māju būvniecībā trūkst celtnieku un ir neprognozējamas izmaksu izmaiņas. Rezultātā ģimenei mājas būvniecības process var kļūt nekontrolēti ilgs un sadārdzināties, kas noved pie problēmas iekļauties celtniecības budžetā, kas visbiežāk ir bankas piešķirtais kredīts.

Ar moduļu māju ir daudz vienkāršāk, jo klientam ir konkrēta cena un termiņš, kurā ražotājam māja ir jāuzstāda. Tā arī ir panākumu atslēga. Ja būs pieejami celtnieki, tad moduļu māju popularitāte kritīs,” paredz  “Amberland Real Estate” īpašnieks.

Izmaksas

Cik izmaksās kredīts?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn trešajā ceturksnī vidējā bruto (“uz papīra”) darba samaksa Liepājā bija ap 1300 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas jeb “uz rokas” ir zem tūkstoš eiro.

Ar šādu atalgojumu nepietiktu, lai segtu ikmēneša maksājumu bankai par 225 tūkstošu eiro vērta īpašuma iegādi. Proti, “SEB bankas” mājokļa kredīta kalkulators rāda:

> nekustamā īpašuma cena – 225 000 eiro;

> pirmā iemaksa – 15% jeb 33 750 eiro;

> kredīta summa – 191 250 eiro;

> kredīta termiņš – 30 gadi;

> ikmēneša maksājums – 1132 eiro; 

> procentu likme – 5,795% (1,9% + 3,895% 6 mēn. Euribor)

> gada procentu likme (GPL) – 6,100 %

> kopējā summa atmaksai – 408 789 eiro;

> kopējais procentu maksājums – 216 141 eiro;

> komisijas maksa – 956 eiro.

Uzziņai

Nostiprinātie darījumi un hipotēkas Liepājā: 

2020. gadā – 1473 darījumi, 474 hipotēkas; 

2021. gadā – 1591 darījumi, 502 hipotēkas;

2022. gadā – 1256 darījumi, 480 hipotēkas;

2023. gadā – 1324 darījumi, 549 hipotēkas

Dzīvokļu darījumi un summa Liepājā:

2020. gadā – 1003 par 19,359 milj. eiro;

2021. gadā – 1031 par 25,426 milj. eiro;

2022. gadā – 932 par 26,732 milj. eiro;

2023. gadā – 960 par 32,413 milj. eiro.

Darījumi ar privātmājām un zemēm bez apbūves Liepājā:

2022. gadā – 133 privātmājas, 93 zemes īpašumi

2023. gadā – 109 privātmājas, 132 zemes īpašumi.

Avots: “Aver Brokerage” (Zemesgrāmatas dati)

Noskaņojums

Vairāk nekā puse iedzīvotāju Latvijā šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī. Savukārt aptuveni katram sestajam ir mājoklis, kura iegādei bijis nepieciešams aizdevums.

Tikpat daudz iedzīvotāju labprāt mainītu esošo dzīvesvietu, tomēr ieceres īstenošanai ir nepieciešams aizdevums, kuru nevar saņemt, jo nevar izpildīt kredīta saņemšanas priekšnoteikumus, secināts “SEB bankas” veiktajā aptaujā.

Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 52% ir pilnībā apmierināti ar pašreizējo dzīvesvietu un viņiem nav plānu vai vēlmes to mainīt.

Savukārt 14% aptaujāto tuvāko trīs gadu laikā plāno mainīt esošo mājokli – nedaudz vairāk kā puse no viņiem ir gatavi ņemt aizdevumu, bet pārējie uzskata, ka kredīts viņiem nebūs vajadzīgs.

Vēl 7% respondentu atzīmē, ka tuvākajā nākotnē plāno braukt prom no Latvijas, tāpēc mājokļa jautājums viņiem īsti nav aktuāls.

Savukārt aptuveni katrs sestais jeb 17% aptaujāto labprāt mainītu savu mājokli, bet nevar to atļauties, jo viņiem vai nu nav uzkrājums, lai iegādātos mājokli bez kredīta, vai nav pietiekamu ienākumu, lai uzņemtos saistības, vai nav uzkrāta pirmā iemaksa.

Avots: “SEB banka”

Es domāju tā: Vai gribētu citu mājokli?

Sandra Jaunbrūna – pārdevēja:

Šobrīd ne. Tur, kur dzīvoju, vieta man patīk un māja arī. Privātmājai, protams, vajag vairāk līdzekļu. Tā prasa vairāk ieguldījumu nekā dzīvoklis. Reizēm, kad domāju par nepieciešamo remontu, šķiet, ka dzīvot dzīvoklī būtu vienkāršāk, lētāk. Bet neko mainīt negribu.

Sigita Krugļikova – strādā viesnīcā:

– Nē. Pirms kāda laika pārcēlos uz mazāku dzīvokli, un man tas patīk. Domāju, ka savā mūžā citu vairs noteikti nemeklēšu. Mums ar vīru pietiek, un tagadējā dzīvesvieta ļoti laba. Kad bērni bija mazi, tad dzīvojām lielākā dzīvoklī.

Elana Alberta-Ate – grobiņniece:

– Manai ģimenei vajadzētu citu dzīvokli, bet nopirkt lielāku ir problēma. Piedāvājumus izpētījām, bankā par aizdevumu runājām. Cenas un procenti tik augsti, ka, lai kā gribētu, kredītu tagad nevaram atļauties. Tiek piedāvāti trīsistabu dzīvokļi, bet labiem ļoti augstas cenas. Šobrīd jaunas dzīvesvietas meklējumos paņēmām pauzi. Gaidām, kad pasaulē procentu likmēs kaut kas mainīsies uz labu.

Žanete Skuja – pensionāre:

– Nē. Man ir ļoti labi. Dzīvoju centrā un esmu apmierināta. Protams, ja pasapņotu, tad jau gribētos savu privātmāju ar dārziņu. Pilsētā vai laukos. Tomēr dzīvot dzīvoklī sanāk izdevīgāk, lētāk nekā mājā.

Jeļena – pensionāre:

– Noteikti ne! Dzīvoju mazā mājiņā Karostā, un man tur ļoti labi, ir dārzs. Jūra, mežs blakus, skaisti. Agrāk esmu dzīvojusi dzīvokļos Ezerkrastā, Zaļajā birzē, bet tagad ir vislabākais variants. Dzīvesvietu noteikti negribu mainīt.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz