Jau vairāk nekā 15 gadu
Piejūras slimnīcas Onkoloģijas klīnikas speciālisti iesaistījušies zinātniskā
pētījumā par pārmantotā vēža izmeklējumiem sievietēm. Kā uzskata mūsu
speciālisti, tā ir iespēja sievietēm, kurām pa tuvāko radinieču līniju bijuši
saslimšanas gadījumi ar krūts dziedzera vai olnīcu vēzi, šo pārmantotību laikus
konstatēt un domāt par iespējām, kā ar šo slimību nesaslimt. 

“Mūs šiem izmeklējumiem
uzrunāja bijušais liepājnieks, mūsu agrākais kolēģis, medicīnas doktors Aivars
Stengrēvics, Latvijas Vēža reģistra izveidotājs un bijušais tā vadītājs,
Latvijas Universitātes Biomedicīnas institūta pārstāvis,” pastāstīja
Onkoloģijas klīnikas vadītāja Anna Krilova. Jau daudzus gadus šo pētījumu
atbalsta arī Liepājas pašvaldība, ik gadu tam atvēlot 3500 latu.

Kā skaidroja A. Krilova,
sievietēm, kuru radiniecēm bijis krūts dziedzera vai olnīcu vēzis, piedāvā
veikt pārbaudes. Praktisko darbu veic divi Onkoloģijas klīnikas ārsti: Guntars
Ķeire un Jānis Petrēvics.

Kā liecina mūsu ārstu pieredze,
lielākajā daļā gadījumu sievietes piekrīt piedalīties izmeklējumos, taču ir arī
daži gadījumi, kad viņa tomēr nevēlas zināt, vai ir pārmantojusi iespēju arī
pati saslimt.

Statistika liecina, ka pēdējo
desmit gadu laikā Liepājā saslimstība ar krūts dziedzera vēzi ir 79,4 gadījumi
uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Saslimstība ar olnīcu vēzi pēc statistikas
datiem agrāk tādā pašā laika posmā Liepājā ir bijusi 25,5 gadījumi uz 100
tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir nedaudz vairāk kā valstī kopumā. Pēc A. Stengrēvica
teiktā, joprojām diagnostikas līmenis Latvijā ir zems – apmēram trešo daļu
saslimšanas gadījumu atklāj 3.un pat 4.stadijā, kad ārstēšana jau ir problemātiska,
un sieviešu dzīvildze būtiski samazinās.

“Bet, zinot, ka ir
pārmantota iespēja saslimt ar kādu no šīm vēža formām, sieviete sevi un savus
sieviešu kārtas pēcnācējus var pasargāt, laikus veicot operāciju, amputējot
krūti vai olnīcas,” sacīja A. Krilova, vēl piebilstot, ka īpaši šis
jautājums ir aktualizējies pēc tam, kad abu krūšu amputācijas operāciju veica
pasaulē slavenā aktrise Andželīna Džollija.

Savukārt J. Petrēvics
piezīmē, ka Norvēģijā un arī Vācijā, ja sievietei konstatēts pārmantotā vēža
gēns, pēc tam, kad laisti pasaulē bērni, ir populāri šķirties no olnīcām, lai
tādā veidā sevi pasargātu no šīs vēža formas.

Iedrošinot sievietes piekrist
dalībai šajā izmeklējumā, G. Ķeire atklāj, ka pārmantotā vēža gēns vismaz
liepājniecēm ir atklāts ļoti retos gadījumos. “Un pat tad, ja tas ir, šī
gēna esamība vēl nekādā gadījumā nozīmē, ka sieviete savas dzīves laikā
noteikti saslims ar vēzi, taču tāda iespējamība pastāv. Tāpēc, zinot par šī
gēna esamību savā organismā, viņa var izvēlēties veikt kādus piesardzības
pasākumus,” saka mūsu ārsti.

Sagaidot valsts svētkus18. novembrī,
Aivars Stengrēvics saņems Valsts apbalvojumu – Atzinības krustu par nesavtīgu
mūža ieguldījumu medicīnā, īpaši praktiskajā, zinātniskajā un administratīvajā
darbā. Tam viņu izvirzīja Liepājas pašvaldība.