Par līguma laušanu ar ZZS balsoja visi 80 kongresā klātesošie Liepājas partijas biedri. Tikpat vienots bija partijas biedru balsojums par lēmumu Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar jauno politisko apvienību.

“Šodien ir skaidrs – NATO politika, Eiropas Savienības politika, un Liepājas partija nelaipos nekādā veidā.

Mums ir jāattālinās no tiem politiskiem spēkiem, kuri šodien skaidri nevar pateikt, kurā pusē viņi ir, kuri nesaprotami formulē savus viedokļus par tām vērtībām, ko Eiropas Savienība un NATO liek dienaskārtībā,”

savā uzrunā kongresā sacīja Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Viņš arī atzīmēja, ka jēdziens “drošība” šodien ietver ļoti daudz –  rūpes par bērniem, sirmgalvjiem, tā ir veselības aprūpe, saimnieciskās dzīves attīstība, valsts drošība un neatkarība.

Liepājā un Dienvidkurzemes reģionā iedzīvotāji uzdodot jautājumus un gaidot atbildes. “Mums gribētos pamatot un saprotami izskaidrot, kāda ir esošā situācija, kurp valsts virzās, vienalga, vai virzība ir ātrāka vai lēnāka,” viņš sacīja, skaidrojot, ka pēdējos četros gados reģionālā politikā stabils pamats esot saārdīts.

Nav vairs tās sadarbības, kas bijusi agrāk, nav kopēju plānu un līdzsvarotas attīstības. Tas esot viens no iemesliem, kāpēc Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas “teju visos parametros”- ekonomiskajos rādītājos, dzimstībā utt. “Tātad kaut kas nav kārtībā ar šo visu. Ir jādara savādāk, ir jādara gudrāk,” teica U. Sesks, atzīmējot, ka Liepājas partijas uzdevums ir būt valdībā.

Viņš arī atgādināja, ka Liepājas partija savulaik dibināta uz apvienotā saraksta pamatiem, apvienojot spēkus, un Liepāja spējusi atkopties, kā arī sakopusies, kļūstot par eiropeiski atvērtu pilsētu.

“Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai valdība strādātu sabalansēti un saskaņoti ar reģioniem, jo galds uz četrām, sešām vai astoņām kājām vienmēr ir stabilāks nekā uz vienu kāju – vienu Rīgu,”

teica Liepājas partijas vadītājs.

Savukārt U. Pīlēns norādīja, ka šis ir pietiekami sarežģīts laiks, kurā katrs Latvijas patriots nevar palikt malā, noskatoties uz to, kas notiek mums kaimiņos.

“Man nekad nebija prātā ienācis, ka manai paaudzei būs tik tieša saskare ar karadarbību tepat kaimiņos. Tas liek mums visiem pārdomāt savu attieksmi pret lietām, un viena no tām ir – vai mums ir, ko sargāt, vai mēs kara situācijā, pat ja neesam kara aktīvajā zonā, esam stipri kopā, vai mēs to varam izdarīt katrs pa vienam – aizsargāt sevi, savu ģimeni, savus īpašumus, savas uzņēmējdarbības.

Mana atbilde ir: krīzēs vēl jo vairāk nekā ikdienā mums visiem jādomā par kopējās mājas ideju. Kopējā mājas ideja nozīmē no stipriem prasīt vairāk, bet vājiem palīdzēt.

Kopējā mājas ideja nozīmē, ka mums visiem jāceļas par to vērtību aizstāvību, kuras mūs satur kopā šai kopējā mājā,” klāstīja uzņēmējs.

Pīlēns līdzšinējo valsts menedžmentu jeb pārvaldību vērtē kā ļoti vāju, ko esot apliecinājusi neprasmīgā rīcība pandēmijas apstākļos, kas bija tikai grūtības, salīdzinot ar gaidāmo krīzi.

Pīlēns ir pārliecināts, ka valstī ir jāmaina lietu kārtība, tādēļ viņš piedāvā partijām profesionālu atbalstu, kas būs apvienojies viņa biedrībā.

Uzņēmējs atgādināja, ka šāda pieeja jau pirms 25 gadiem tika izmantota Liepājā, kas no padomju militāristu teju slēgtās pilsētas ir attīstīta par priekšzīmīgu ekonomikas un kultūras flagmani.

Viņš arī atklāja, ka biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts” dibinās 29. jūnijā.

Lemjot par iesaistīšanos jaunā politisko partiju apvienībā, “Liepājas partijas” biedrs Artis Mažeiks (LP) vaicāja, kurš būs jaunās apvienības līderis.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš ir jaunās apvienības idejas autors, skaidroja, ka katrs politiskais spēks un viņa dibinātā biedrība izvirzīs labāko līdera kandidātu. 

“Debatēs izvēlēsimies spēcīgāko līderi, lai gan jāņem vērā, ka esošajā situācijā būs jābūt sintēzei, jo viens pats līderis šodien vairs nav cīnītājs. Labākajiem cilvēkiem būs jābūt labākajās vietās,”

uzsvēra Pīlēns, atklājot, ka viņš ir uzņēmies menedžmenta atbildību par jauno politisko apvienību.

Biedrību dibinās uz terminētu laiku – četriem gadiem, dibinātāju loks būs apmēram 15 dažādu jomu pārstāvji, viņu vidū arī bijušais Valsts policijas priekšnieks Artis Velšs.

Biedrības biedri varēs būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kā arī profesionālās kopas. “Biedrības uzdevums būs “dod antibiotiku devu” valsts atveseļošanai četros gados,” teica Pīlēns.

Viņš skaidroja, ka biedrības biedri varēs startēt gan Saeimas vēlēšanās, gan būt eksperti. Krīzē esot svarīgi, lai notiktu diskusija ar politiskajiem spēkiem, kuriem ir līdzīgas vērtības.

Svarīgi būtu jau līdz Saeimas vēlēšanām panākt vienošanos par risinājumiem drošības, enerģētikas un sociālajiem jautājumiem, piebilda Pīlēns.

Kongresā klātesošos uzrunāja arī Liepājas partijas iepriekš nosauktais premjera amata kandidāts Māris Kučinskis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, LRA vadītājs Edvards Smiltēns, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Dienvidkurzemes novada domes deputāts Edgars Putra, kurš izstājies no ZZS un Liepājas mērs Gunārs Ansiņš.

Savukārt ZZS līderis, Saeimas deputāts Armands Krauze aģentūrai LETA apgalvoja, ka “Liepājas partija” nekad nebija iestājusies ZZS, līdz ar to arī nevar izstāties. ZZS, pēc Krauzes teiktā, esot bijusi “tikai vienošanās” par sadarbību ar “Liepājas partiju”, un šo vienošanos esot lauzusi ZZS jau pirms trīs dienām – 15. jūnijā.

Vienlaikus Krauze izteicās, ka “Liepājas partija” nekad “nebūs labs partneris arī Latvijas Reģionu apvienībai, jo netur doto vārdu pat tad, ja tas ir parakstītā dokumentā”.