Piemēram, Liepājas ielu apgaismojums jau sen tiek regulēts, to dimmē – tas ir, apgaismojuma intensitāti samazina par 20 līdz 80 procentiem, kā nu kurā ielā, atkarībā no ielas klases, un tā tas ir noticis visu laiku, kopš apgaismojuma sistēmu pilsētā rekonstruēja, jo viens no šīs rekonstrukcijas mērķiem arī bija samazināt strāvas patēriņu. Bet M. Tīdens arī aizrādīja – taupībai ir savs mērs, jāatrod zelta vidusceļš, lai gan tiktu tērēts, cik vien iespējams maz, bet lai arī tādēļ neciestu cilvēki, piemēram, lai darbavietās apgaismojums būtu pietiekams un nebojātos redze.

Jau vēstīts, ka elektroenerģijas pieaugošajiem izdevumiem pilsētas dome budžetā šogad paredzējusi par 30 procentiem vairāk naudas nekā iepriekš. Iespējams, ka par papildu līdzekļiem šiem mērķiem būs jālemj vasarā, pieļāva M. Tīdens.

“Ne tikai Liepājā, bet arī visās citās pašvaldībās pagājušā gada nogalē netika pagarināti līgumi par elektroenerģijas piegādi par fiksēto cenu, tāpēc tika veikts iepirkums par mazāko uzcenojumu biržas cenai un pašreiz elektroenerģija tiek iepirkta par “Nordpool” biržas cenām.

Elektroenerģijas rēķini, protams, ir palielinājušies atbilstoši tirgus situācijai. Kādas cenas būs pēc aprīļa, šobrīd ir sarežģīti prognozēt,” viņš informēja.

Ar vairākiem piemēriem M. Tīdens ilustrēja, kas iepriekš darīts strāvas ekonomijas labad: kopējais elektroenerģijas patēriņš pašvaldībā (tās iestādēs un kapitālsabiedrībās) 2006. gadā bija 26 828 megavatstundas, bet 2020. gadā – 22 050 megavatstundas, tas ir par 18 procentiem mazāk, lai gan kopš tā laika pašvaldībā uzbūvētas vairākas jaunas ēkas un ir jauni elektrības patērētāji. Strāvas patēriņa samazinājums ir galvenokārt uz paaugstinātas energoefektivitātes rēķina: ēkas ir renovētas, ļoti ievērojami mazināti siltuma zudumi gan būvēs, gan siltumtrasēs. Jaunās ēkas ir ļoti energoefektīvas – vissiltumtaupīgākās pašvaldībai ir iestāžu māja Peldu ielā, Pašvaldības policijas ēka un Bērnu un jaunatnes centrs Krūmu ielā.

Bez tam daļu no elektroenerģijas ražo koģenerācijas stacijās (te M. Tīdens pieminēja “Liepājas enerģijas” veikumu) un ar saules paneļiem, piemēram, SIA “Liepājas ūdens” ar jaudu 2 x 75 kilovati.

“Jau kopš 2012. gada izstrādāts un apstiprināts nolikums “Par pašvaldības iestāžu valdījumā pie centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgto ēku apkures izdevumu aprēķinu un apkures ietaupījuma sadalījumu”,” atgādināja M. Tīdens, “tajā gadā Liepāja pievienojās Pilsētu mēru pakta kustībai, kas paredz regulāru enerģētisko inventarizāciju, enerģijas patēriņu pārrēķinot ogļskābās gāzes izmešos, kopš 2006. gada šie izmeši pilsētā ir sarukuši par 51 procentu. 2016. gadā Liepāja bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas brīvprātīgi ieviesa un sertificēja Energopārvaldības sistēmu ISO 50001, tajā iekļautas vairāk nekā 60 pašvaldības iestāžu ēkas un ielu apgaismojums. Sistēmu, ieviestos uzlabojumus un plānoto darbību katru gadu auditē starptautiski akreditēta auditoru kompānija. Arī kapitālsabiedrības ievieš savus energoefektivitātes pasākumus.

Pieaugot elektroenerģijas cenai, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par patēriņa samazināšanu, un pašvaldība tam pievērš pastiprinātu uzmanību. Plānos ir izmantot gan dažādas valsts atbalsta programmas (tās šobrīd ir saskaņošanas statusā), gan tuvākajā laikā sagaidāmas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu ātrāk un efektīvāk ieviest un izmantot atjaunojamos resursus, gan arī tiek apsvērta energoefektivitātes pakalpojumu līgumu slēgšana. M. Tīdens pieļauj, ka pašvaldība nākotnē varētu pat izveidot savu saules enerģijas parku, lai, piemēram, daļu strāvas saražotu “Liepājas tramvajam” paši.