liepajniekiem.lv
Atslēdznieks saprata, ka var vairāk
Izvēloties sarunai Jāni Jansonu, pirmajā brīdī nākas secināt, ka par viņu pieejamā informācija ir diezgan skopa. Uzņēmuma vadītājs, un viss. Nekas cits neatliek, kā doties uz uzņēmumu “Liepājas enerģija”, lai tiktos ar pašu vaininieku.
Viens no J. Jansona kolēģiem pavada uz otro stāvu, un, lai gan esam ieradušies agrāk par norunāto laiku, uzņēmuma vadītājs jau gaida. “Tēju, kafiju?” viņš vaicā, eleganti paņemot mēteli.
Pirmais iespaids – izturas brīvi un nepiespiesti. Turklāt, lai saruna raisītos vieglāk, nekavējoties piedāvā pāriet uz “tu”.
Pirms tikšanās klātienē vēl izdodas noskaidrot, ka padotie veltījuši J. Jansonam tādus vārdus kā
“viens no cilvēcīgākajiem vadītājiem, kāds sastapts”.
Jāsaka, tas būtu kompliments jebkura kolektīva galvai. Tāpēc ieintriģēti gaidām, kur vedīs šī saruna.
Dzimis un audzis Liepājā, mācījies Liepājas 11. vidusskolā, vienu gadu arī 7. vidusskolā. Pēc 8. klases iestājies Liepājas politehnikumā, kur apguvis mazpazīstamu profesiju – aizzīmētājs. Tas esot cilvēks, kurš mehāniskajā cehā, kur notiek detaļu apstrāde, uz metāla uzzīmē tās figūras un profilus, kas ir rasējumos.
“Tas man rosināja daudz domāt, lika uzņemties atbildību par padarīto, jo katra detaļa bija nozīmīga,” viņš atminas.
Tā kā tolaik viņa tētis strādājis “Liepājas metalurgā”, tad šis uzņēmums kļuvis arī par Jāņa prakses vietu. Divus gadus dienējis padomju armijā Sevastopolē, pēc atgriešanās turpinājis strādāt “Metalurgā” par remontatslēdznieku. Tad arī sapratis, ka tā nav lieta, kas interesē.
“Sapratu, ka gribu un arī varu darīt kaut ko vairāk,”
atzīst J. Jansons.
Saistošākais laiks bijis martena ceha modernizācija, īpaši tādēļ, ka viņš darbojies realizācijas grupā.
“Tas bija interesants darbs. Tolaik biju galvenais enerģētiķis, bet, tā kā man padevās veiksmīgi sastrādāties ar citiem darbiniekiem, saņēmu piedāvājumu strādāt ražošanas daļā. Tas bija liels izaicinājums, tomēr zaudēt man nebija ko, piekritu. Tā nu divus gadus nostrādāju par ražošanas vadītāju. Tas bija laiks, kad ģimene mājās mani maz redzēja, taču es guvu pārliecību par savām spējām.”
Recepte pret stresu
Neilgi pēc tam nācis piedāvājums no “Liepājas enerģijas” tā brīža vadītāja Anatolija Suškova, kurš jautājis, vai viņš gribētu kļūt par “Liepājas enerģijas” tehnisko direktoru. “Metalurgs” tobrīd gājis bankrota virzienā, un Jānim kā ražošanas daļas vadītājam tur vairs īsti neesot bijis, ko darīt.
“Vienkārši nosēdēt es nevaru, tāpēc izaicinājumu pieņēmu un sāku strādāt “Liepājas enerģijā”,”
atceras J. Jansons.
A. Suškovs kā labāko J. Jansona īpašību izceļ mērķtiecību. “Viņam ir vajadzīgā kompetence, īpaši tehniskos jautājumos, kas šajā sfērā ir nepieciešama. Viņam viss ir. Viņš ir viņš! Emocijās ieslīgt nevēlos, apjūsmot vadītājam vadītāju nav pieņemami, tas jāatstāj padotajiem,” stingri nosaka A. Suškovs.
Tas bijis tikai likumsakarīgi, ka tehniskais direktors ieņēma viņa vietu. “Tas nebija tā, ka vadības groži tiek nodoti kaķim maisā, mēs zinājām Jāni, strādājām kopā. Galu galā viņš jau bija atnācis vadīt uzņēmumu, nekādu jautājumu pat nebija.”
Arī “Liepājas enerģijas” tehniskās daļas vadītājs Māris Reinfelds J. Jansonu vērtē lakoniski:
“Labs kolēģis, labs vadītājs!”
Plecu pie pleca strādā jau sesto gadu, taču pazīstami esot jau no skolas laikiem. Tomēr, tā kā Jānis bijis viens no lielajiem puišiem un gājis vecākās klasēs, kopīgas ziepes vārījuši neesot.
Par darba lietām J. Jansons var runāt aizgūtnēm, tomēr bez runas spējām vadītājam nepieciešama arī spēja saglabāt mieru stresa situācijās.
“Ja gadās kāds nestandarta gadījums, jāsaprot viens – to, kas ir noticis atgriezt nevar. Tas, ko var darīt, – dot mieru apkārtējiem, tos lieki nesatraucot. Personīgi es mēģinu saglabāt vēsu prātu. Automātiski reaģējot, ne vienmēr tiek pieņemti pareizie lēmumi.
Ir jāsaņemas un mierīgi jāpaskatās, kas īsti ir noticis, un tikai pēc tam jārīkojas. Ieelpojam dziļi, novērtējam situāciju, pieņemam lēmumu,”
stresa pārvarēšanas recepti atklāj J. Jansons.
Izvēlas nesasniedzamus mērķus
Viņš neslēpj, ka darba dienu rīti parasti sākas 5.30. Lai rastu laiku rīta skrējienam vai pastaigai, citādi nevar. Tad seko brokastis, un aptuveni pusastoņos viņu jau var sastapt “Liepājas enerģijas” telpās.
“Pirmais, ko daru, – apskatos, kas notiek pilsētā. Mums pieejamas visas sistēmas, lai apskatītos katru katlumāju. Tāpat ienāk aktuālās diennakts ziņas par kādām sūdzībām, negadījumiem. Uz tām cenšamies reaģēt dienas laikā. Tam visam paralēli ir sapulces, tikšanās, ikdienas darbi.”
Par smagāko savā darbā sauc pirmdienu, kad ir vairākas sapulces, kas skar ražošanu, tiek izplānoti visas nedēļas uzdevumi. Tomēr ieslīgšana dīvānā vakarpusē pilnīgi noteikti nav tas, kas der Jānim, viņš labāk izvēlas sporta zāli.
J. Jansons uzskata, ka nedrīkst ļaut sev stāvēt uz vietas, tādēļ šogad atkal kļuvis par studentu Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmuma vadības un marketinga programmā.
“Uzņēmuma vadībai ir jāiet līdzi jaunām tendencēm, citādāk uzņēmumu vadīt ir grūti. Palīdz tas, ja laiku kārtīgi plāno,”
viņš atklāj.
J. Jansons arī nenoliedz, ka ir reizes, kad gribas visam mest mieru. “Ir gadījies, ka domāju – varbūt iet darīt citu darbu, ar konkrētu darba laiku un darba uzdevumu, ko izdara un var iet mājās. Tomēr, sevi pazīstot, saprotu, ka es nevaru nestrādāt. Pat atvaļinājuma laikā, ja esmu mājās, jau divu dienu laikā jūtu, ka vajag kaut darīt, kaut vai braukt uz laukiem.
Man ir vajadzīga aktivitāte, uz vietas nosēdēt nespēju.”
Runājot par nākotnes plāniem, J. Jansons saka: “Mērķi ir jāliek tādi, kurus nevar sasniegt. Līdzīgi kā ar Liepājas Reģionālās slimnīcas pieslēgšanu mūsu apkures katlam – pirms 10 gadiem tas bija patiešām nesasniedzams mērķis. Tādos brīžos jautājumi jārisina tik ilgi, kamēr zvaigznes nostājas vajadzīgajās vietās.”
Sarunas gaitā noskaidrojas, ka Jānis ir saprotošs un pretimnākošs priekšnieks. Bet kā ir mājās? Vai kā tētis viņš arī ir tik pielaidīgs?
“Gadās visādas situācijas, tad nu esmu tētis kā tētis. Manuprāt, galvenais vecāku uzdevums ir dot bērnam izglītību, lai tālāk viņš spētu attīstīties sev vēlamajā virzienā,” saka sarunas biedrs.
30. oktobrī J. Jansons svinēs dzimšanas dienu. Citus gadus svinot kopā ar draugiem, bet šoreiz nolēmis savu personīgo gadu miju sagaidīt ārpus Latvijas.
VIZĪTKARTE
Jānis Jansons
- SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs.
- No 2013. līdz 2017. gadam strādājis par SIA “Liepājas enerģija” tehnisko direktoru.
- Piecus gadus bijis AS “Liepājas metalurgs” ražošanas daļas vadītājs.
- Lai arī Rīgas Tehniskajā universitātē jau ieguvis divas augstākās izglītības, šoruden atkal kļuvis par studentu.
- Precējies, divi dēli.
- Bez darba nosēdēt nevar.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
