Aģentūras darbinieku prognozes liecina, ka tieši kāda no šīm divām pilsētām kļūs par uzvarētāju, tomēr žūrija janvārī sagatavos un nosūtīs rakstisku un detalizētu ziņojumu, kurā atklās katras pilsētas stiprās un vājās puses.

Konkursa otrā kārta norisināsies 2009.gadā, un līdz 2009.gada 30.jūnijam otrajā kārtā izvirzītajām pilsētām būs jāiesniedz detalizēti izstrādāta kultūras koncepcija 2014.gadam. Savukārt septembrī notiks izstrādātās kultūras koncepcijas prezentēšana un gala rezultāta paziņošana. Otrā kārta būs izšķirošā, lai noteiktu, kura pilsēta iegūs titulu “Eiropas kultūras galvaspilsēta” 2014.gadā.

Otrā kārta noslēgsies 15.septembrī, kad pēc augusta pēdējā nedēļā rīkotā ceļojuma uz Rīgu, Cēsīm un Liepāju starptautiskā žūrija noskatīsies pilsētu pēdējās prezentācijas un paziņos uzvarētāju. Otrās kārtas rezultātos tikts ņemts vērā tas, kā pilsētas ir spējušas uzlabot norādītās kļūdas un pilnveidot nepilnības, norādīja žūrijas priekšsēdētājs.

LETA jau ziņoja, ka šodienas prezentācijā Rīgas pieteikumā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam 2014.gadā kā viens no galvenajiem principiem tika uzsvērta atvērtība ikvienam ieinteresētam valsts iedzīvotājam un pašvaldībai.

Jūrmala uzsvēra tūrisma nozīmi pilsētas attīstībā. Jūrmalas kultūras attīstības koncepcija paredz izaicinājumu – piesaistīt kultūras tūristus arī rudens un ziemas sezonā, pilsēta grib un ir gatava mainīties tieši kultūras tūrisma virzienā. Kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Jūrmala iegūtu iespēju kļūt par visā Eiropā, ne tikai Austrumeiropā, pazīstamu kultūras tūrisma pilsētu, minēts Jūrmalas pieteikumā konkursam.

Liepājas pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar Liepājas un Kurzemes pieteikumu, bet Cēsis Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā īstenos visā Vidzemē. Atbalstot Cēsis, Vidzemes pilsētas – Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži – ir vienojošās sadarbības projektā, lai apvienotu spēkus kopīgam mērķim – Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai.