Tādējādi bez Onkoloģijas centra un Stradiņa slimnīcas Rīgā, un Daugavpils slimnīcas LRS ir kļuvusi par vienu no četrām ārstniecības iestādēm valstī, kur sievietes var saņemt palīdzību krūts vēža un citu slimību ārstēšanā.

Tā kā LRS palīdzību šajā jomā meklē ne vien liepājnieces, bet arī sievietes no visas Kurzemes, slimnīca jau kļuvusi par reģiona krūts ārstniecības centru.

Daudz ielaistu gadījumu

“Kovids krūts veselībā ienesa korekcijas: gan 2021., gan 2020. gadā atklājās vairāk ielaisto gadījumu. Gados vecākām kundzēm, kad izstāstīja par diagnozi, viņas teica – vai nu tepat ārstējamies vai neārstējamies vispār. Braukt viņas kaut kur tālāk, citur ārstēties nevēlas,” vajadzību pēc krūts ārstēšanas iespējām reģionos uzsver profesors J. Eglītis.

Tāpat viņš uzsver, ka arī speciālistam ir vieglāk izbraukāt pie pacientiem, ja saplāno operāciju dienas. Viņš Liepājā ir reizi mēnesī divas dienas. “Kovida laikā jau bija uzstādījums, ka pacienti maksimāli jāārstē reģionos,” viņš piemetina.

Viņš ar LRS sadarbojas jau no 2019. gada. Veidojot iestrādnes krūts ārstniecības iespējām, labvēlīgs apstāklis, kāpēc tam notikt Liepājā, bija iespēja, ka šeit ir un lieliski strādā koordinatori, kuri ir kā starpnieki starp pacientēm un ārstiem, – viņi šeit uz vietas var nokonsultēt par nepieciešamajiem izmeklējumiem un izstāstīt, izrunāt par tālākām ārstniecības iespējām.

J. Eglītis teic, ka šādi, kā ir Liepājā, ir unikāla iespēja – ne visās Latvijas ārstniecības iestādēs ir šāda opcija. Onkoloģisko pacientu ārstniecībai Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir izveidota multidisciplināra mediķu komanda. “Lai būtu pilnvērtīga komanda, ir nepieciešams radiologs, koordinators, kas Liepājas Reģionālajā slimnīcā attiecīgi ir Inga Frišmane un krūts māsa Evita Martinsena, vēl talkā nāk ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits, staru terapeits, un pacientēm pilns ārstēšanas cikls tiek nodrošināts,” skaidro J. Eglītis.

“Latvijā līdz šim sarežģīti gājis ar krūts ķirurģisko ārstēšanu, jo vēl pirms pieciem gadiem bija runa, ka tā varētu būt viena no ķirurģijas apakšspecialitātēm.

Šobrīd ar krūts operēšanu nodarbojas pieci ārsti onkoloģijas centrā, četri – Stradiņos, viens vai divi Daugavpilī,” norāda J. Eglītis.

Viņš atgādina, ka vēsturiski ar krūts ķirurģisko ārstēšanu nodarbojās Piejūras slimnīcā, taču, kad klīnikas funkcijas onkoloģijas jomā pārņēma LRS, Liepājas medicīnas joma tomēr palika bez šāda speciālista. “Ķirurģiska ārstēšana nav sertifikāts vai apmācības programma,” piezīmē profesors.

Pērn Liepājā veiktas 140 biopsijas, kur atklāti 80 ļaundabīgi audzēji vai notikusi vēža atgriešanās pēc ārstēšanas.

J. Eglīša vadībā pērn izoperētas 55 pacientes. “Pēc operācijas saņēmušas ķīmijterapiju, hormonterapiju, kā arī vajadzības gadījumā staru terapiju, kas arī veiktas Liepājas slimnīcā. Septiņas pacientes ārstēšanos izvēlējās veikt Rīgā. Tāpat vēl 10 pacientēm operēts labdabīgs krūts audzējs, jo tas progresējis. Biežāk veiktā operācija krūts vēža gadījumā bija krūts dziedzeri saglabājoša operācija un sargmezglu biopsija padusē,” norāda J. Eglītis.

Vajadzības gadījumā, lai precizētu operācijas apjomu, papildu izmeklējumi tika veikti Latvijas Onkoloģijas centrā.

No krūtīm uzreiz vairs nav jāatvadās

Ja konstatēta kāda no saslimšanām vai diagnoze, ko agrāk nevarēja ārstēt, tagad vairs nav jājūtas nolemtiem kā agrāk – tagad daudzas slimības ir tikai diagnoze, kuru ir iespējams ārstēt un uzveikt, jo medicīna strauji attīstās, ir efektīvāka diagnostika un pieejamas plašākas ārstēšanas metodes, saka J. Eglītis.

Arī krūts vēzis ir viena no šīm diagnozēm – ja agrāk vēzis nozīmēja automātisku atvadīšanos no krūtīm, tad tagad plašākas iespējas ārstēšanā ir iespēja turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Kad vecākām sievietēm pastāsta diagnozi un izstāsta ārstēšanas iespējas, viņas biežāk izlemj par labu tam, lai noņem vēža skarto krūti pavisam. Taču gados jaunas sievietes ir ieinteresētas krūti saglabāt,”

uzsver mediķis. Taču vienlaikus svarīgi saslimšanu ar krūts vēzi konstatēt pēc iespējas agrīnākās stadijās.

“Var veikt arī rekonstrukcijas. Vienu šeit esam veikuši,” piebilst profesors. Šo operāciju daudzumu varētu palielināt un skatīties, kāds ir pieprasījums un tālākais valsts atbalsts.

“Krūts vēža ārstniecības operācijas ir valsts finansētas – visa onkoloģija ir valsts finansēta,” atgādina J. Eglītis. Retu reizi pēc palīdzības vēršas arī vīrieši, kuriem ir palielināts krūts dziedzeris. Rindā jāgaida aptuveni mēnesis.

LRS vadītājs Edvīns Striks norāda, ka nākotnes plānos ietilpst paplašināt sadarbību ar J. Eglīti. “Mums ir ķirurgi un ginekologi, un onkoloģijas speciālisti, taču nav tikai specializējušies uz krūts vēzi. Tā ir specifiska joma. Bet pakalpojums ir vajadzīgs, tādēļ palīdzīgu roku sniedz profesors Eglītis,” pauž E. Striks.

Viņš norāda, ka slimnīca pēdējos gados ļoti daudz ieguldījusi tehnoloģijās, tostarp iegādātas medicīniskās aparatūras onkoloģisko pacientu izmeklējumu nodrošināšanā, kā mamogrāfs, staru terapijā – lineārais paātrinātājs ar megaiespējām un citi. “Gandarījums arī ir, ka nākotnei esam spējuši piesaistīt rezidentus, kas varēs strādāt onkoloģijā, ķīmījterapijā, staru terapijā, un mums būs vairāki jauni perspektīvi ķirurgi,” viņš norāda.