Šā gada 1.ceturksnī slimnīcas par 54% pārsniedza plānoto pakalpojumu apjomu, līdz ar to patlaban valsts parāds slimnīcām par padarīto darbu veido nu jau 11,8 miljonus latu, aģentūru LETA informēja SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.

Pēc Bārzdiņa domām, “galvenā problēma ir nevis parādi slimnīcām, bet gan tas, ka iedzīvotājiem nav naudas, lai samaksātu par zālēm un vizītēm pie speciālistiem”.

Bārzdiņu satrauc tendence, ka iedzīvotāji neapmeklē ārstus, un rezultātā slimnīcā tiek nogādāti smagi slimi pacienti. “Gan jau mēs tiksim cauri, kā līdz šim esam to spējuši. Esam atlaiduši vienu piekto daļu darbinieku un samazinājuši atalgojumu par 30%,” aģentūrai LETA pastāstīja Bārzdiņš, piebilstot – iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas, ka slimnīcai varētu pietrūkt naudas pakalpojumu sniegšanai.

Liepājas reģionālā slimnīca, sniedzot pakalpojumus pacientiem, ir iztērējusi par 72,13% vairāk līdzekļu, nekā tai bija plānots izmantot gada pirmajos trīs mēnešos. Ja šai laikā bija plānots izlietot 816 289 latus, tad reāli pakalpojumi esot sniegti par 1 405 057 miljoniem latu. Līdz ar to valsts Liepājas reģionālajai slimnīcai ir parādā 588 768 latus.

Veselības ministra pienākumu izpildītājas Lindas Mūrnieces (JL) padomnieks Rinalds Muciņš šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē apgalvojis, ka līdz maijam ministrija sagatavos valdībai izvērtēšanai priekšlikumus par parādu dzēšanu slimnīcām.

Muciņš komisijas deputātiem stāstīja, ka, izanalizējot pieejamos finanšu līdzekļus, šogad tika plānots slimnīcās stacionēt 194 000 pacientu, tomēr pašlaik, kad gads vēl nav beidzies, slimnīcās ievietots jau 81 000, kas liek secināt, ka šogad kopējais pacientu skaits slimnīcās varētu sasniegt 340 000.

Tāpēc, lai finansētu pacientu ievietošanu slimnīcā, būs nepieciešami vairāki pasākumi, tostarp papildu līdzekļu meklēšana veselības aprūpes jomas iekšienē.

Slimnīcu parāds līdz šā gada marta beigām bija izveidojies jau gandrīz 12 miljonu latu apmērā, un, kā uzsvēra Muciņš, ir jādara viss, lai nepieļautu nekontrolētus slimnīcu bankrotus.

Savukārt Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs komisijas sēdē pauda sašutumu, ka pagaidām nekas nav atrisināts, lai arī jau janvārī slimnīcas brīdināja par radušos situāciju.

“Problēmas ir tikai pieaugušas, un pacienti jau sen ir sapratuši, ka Latvijā bezmaksas medicīnas nav,” sacīja Kalējs.

Šā gada 1.ceturksnī slimnīcas par 54% pārsniedza plānoto pakalpojumu apjomu, līdz ar to patlaban valsts parāds slimnīcām par padarīto darbu veido nu jau 11,8 miljonus latu, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotā un publiskotā informācija.

Ja līdz marta beigām ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu apmaksai bija plānoti 21,5 miljoni latu, tad dzīvē pakalpojumi tika sniegti par 33,3 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka parāds kopš februāra beigām audzis par gandrīz 3 miljoniem latu, jo februāra beigās valsts bija parādā 7,9 miljonus latu.