Valsts atbalstu par Covid-19 nodarītajiem zaudējumiem Liepājas teātris nesaņems, šovakar pēc tikšanās ar teātra kolektīvu un pilsētas pašvaldības vadību medijiem paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis. Atbildību par teātra finansēšanu līdz gada beigām uzņēmusies Liepājas pašvaldība, apliecināja domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Kultūras ministrs, kurš, pēc viņa teiktā, ieradies Liepājā uz Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes izbraukuma sēdi un izmantojis iespēju iegriezties teātrī, atgādināja, ka šīs neesot pirmās sarunas, iepriekš bija tikšanās Kultūras ministrijā. ”Patiesībā mēs pie tā paša vien palikām, ka šī situācija jāsadala divās daļās: situācija īstermiņā, kas ātri jānovērš šobrīd, un situācija ilgtermiņā. Esmu pārliecināts, ka Liepājas pašvaldība un Vilnīša kungs, kuri ir šī teātra juridiskie īpašnieki, teātra situāciju īstermiņā atrisinās.

Valsts palīdzība jebkurai pašvaldību kapitālsabiedrībai šobrīd nav iespējama,”teica N. Puntulis.

Uz portāla liepajniekiem.lv jautājumu, vai teātra vadītāji veltīgi aizpildījuši visus ministrijas dotos formulārus Covid-19 nodarīto zaudējumu apliecināšanai, ministrs tikai vēlreiz atgādināja, ka valsts no kovida naudas neesot atbalstījusi nevienu pašvaldības kapitālsabiedrību nevienā nozarē: ”Es saprotu emocionālo slogu. Liepājas teātris ir izcils, ar izcilu vēsturi un vietu Latvijas kultūrtelpā. Taču juridiskā statusā tas ir izņēmums, kuru nekādā veidā nevaram apiet.”

Domājot par Liepājas teātra nākotni ilgtermiņā, turpināsies sarunas ar pašvaldību, teātra trupu un pārējo reģionālo teātru pārvaldītājiem. ”Iespējams, viens modelis ir, ka Liepājas teātris atkal atgriežas valsts paspārnē, iespējami arī citi risinājumi. Šo lēmumu nevajadzētu sasteigt,” atzīmēja kultūras ministrs.

J. Vilnītis norādīja, ka pats svarīgākais šodien bijis Liepājas teātra darbiniekiem un aktieriem izskaidrot situāciju un radīt drošības izjūtu, ka teātris turpinās strādāt. ”Nebūs nekāds melnais oktobris vai kāds cits spilgts notikums. Pašvaldība atrisinās īstermiņa izaicinājumu, lai teātris varētu normāli strādāt. Domes lēmums bija sagatavots jau augustā, taču netika pieņemts. Radām iespēju veikt Liepājas teātra budžeta iekšējus grozījumus. ļaujot novembrim un decembrim paredzētos līdzekļus izmantot ātrāk,” viņš skaidroja. Tas arī došot iespēju teātrim oktobra sākumā izmaksāt algas par septembri, jo iepriekš Liepājas teātra vadītājs Herberts Laukšteins norādījis, ka tam līdzekļu neesot.  ”Šobrīd teātrim pietiek naudas, lai strādātu,”apgalvoja domes priekšsēdētājs. ”Varam pagaidīt oktobri, kad būs visi saskaitāmie – ir septiņi projekti iesniegti VKKF, mēs nezinām, vai kādu apstiprinās un kāda būs naudas summa. Tad veiks budžeta grozījumus un piefinansēs teātrim trūkstošo daļu.”

”Mēs sadzirdējām cerību, galvenais, lai turētu vārdu,” sapulces rezultātus komentēja H. Laukšteins. ”Es un viss mans kolektīvs šajā sapulcē sadzirdēja, ka būs finansiāls atbalsts, ka mums nebūs jācieš, ka spēsim nokārtot attiecības ar skatītāju. Tas ir svarīgi šajā īsajā distancē. Nozīmīgi arī, ka aizsāktas sarunas, lai nākotnē Liepājas teātris nebūtu izņēmums starp profesionālajiem repertuāra teātriem.”

Par nākotnes risinājumu modeļiem Liepājas teātri atdot valsts pārziņā vai arī pārskatīt visu reģionālo teātru statusu, H. Laukšteins atzīmē, ka šeit nav tikai melns vai balts. Par to būtu jālemj visām pašvaldībām, kur atrodas vēsturiskie repertuāra teātri, un valstij, un jāatrod modelis, kurā nebūtu neviena izņēmuma.

Situāciju portālam liepajniekiem.lv komentēja arī Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS)  valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa: ”Klausoties sapulci, likās cerīgi, ka gan pašvaldības, gan ministrijas pārstāvji deva kaut cik reālistiskus solījumus, kā teātrim izdzīvot un virzīties tālāk. Varu saprast savus kolēģus, ka tā neziņa ir vistrakākā.” Notiekošo viņa nevarot nosaukt citādi, kā vien par politiskajām spēlītēm. Teātra darbinieku savienība rakstījusi atbalsta vēstuli Liepājas teātrim. ”Tajā brīdī, kad saliec adresātus un raksti Kariņa kungam, finanšu, ekonomikas, kultūras ministram un Liepājas domei, tad redzi, ka tās ir katra savu partiju pārstāvošas iestādes un kļūst arī skaidrs, kāpēc ir tik grūti tiem latviešiem vienoties,” viņa atzīmēja.