Jaunizstrādātie un Saeimā pieņemtie Augstskolu likuma grozījumi stājās spēkā 16.augustā, kas ietver jaunus kritērijus, jaunas prasības un dokumentus. Atbilstoši tiem Liepājas Universitāte ir izstrādājusi jaunu senāta vēlēšanu nolikumu un izsludinājusi satversmes sapulci jaunā senāta vēlēšanām. Patlaban augstskolā turpina strādāt ar jauno stratēģiju.

Šonedēļ, 8.septembrī, augstskolas vadībai bija konstruktīva tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru Dmitriju Stepanovu. Sarunā piedalījās arī Liepājas pašvaldības pārstāvji. Markus atzina, ka visu trīs pušu pozitīvi virzītajā sarunā nostiprinājās pārliecība, ka Liepājas Universitātei visprecīzāk atbilst lietišķo zinātņu universitātes tips. 

Šādu atziņu universitātes senāts pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai 2019.gada 6.novembrī, jo universitātei ir jālīdzsvaro gan zinātniskā pētniecība, gan reģionam nepieciešamais.

Markus norādīja, ka kopš 2018.gada universitāte ir samazinājusi studiju programmu skaitu no 38 uz 28, novēršot to sadrumstalotību. Atbilstoši novitātēm izglītības jomā visbūtiskāk pārveidotas ir skolotāju studiju programmas, bet pilnīgi jaunas ir programmas viedo tehnoloģiju un radošo tehnoloģiju jomās. 

LETA jau ziņoja, ka 16.augustā stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā.

Grozījumi Augstskolu likumā Saeimā tika apstiprināti 8.jūnijā, galīgajā lasījumā izskatot 271 priekšlikumu. Savukārt 2020.gada 18.februārī Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, kas bija sākums pretrunīgi vērtētajai augstskolu pārvaldības reformai. Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā un parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākās apjomīgs darbs pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas.

Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Līdz šim lielākās debates Augstskolu likuma grozījumu sakarā izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret šīm padomēm, jo nebija skaidrs tieši, kādu funkciju tās pildīs un, cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.