Liepājas Universitātes konferencē runā par pārvaldību un akadēmisko godīgumu
Lai arī pašlaik Liepājas Universitāte (LiepU) piedzīvo pārmaiņas, tai bija un būs svarīga vieta Liepājā un Kurzemes reģionā, jo ”esam ar ļoti dziļām saknēm”, apliecināja dalībnieki, ceturtdien, 16. decembrī, piedaloties LiepU zinātniskajā konferencē ”Augstākās izglītības ekosistēma un pārvaldība Kurzemes reģiona attīstības kontekstā”.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Izskanēja, ka viens no augstskolas nākotnes attīstības ceļiem ir gatavot tos speciālistus, kas nepieciešami, tādējādi ”reaģējot uz pieprasījumu”, bet saglabājot arī savas stiprās puses, piemēram, pedagoģiju. Absolventu nodarbinātība līdz šim vērtējama, kā ”ļoti laba”, skolotāju specialitātēs – pat vairāk nekā 90 procenti.
”Maināmies ne tikai mēs, bet arī visa augstākās izglītības sistēma,” uzsvēra LiepU rektore Dace Markus, ievadot zinātnisko konferenci, kas norisa koncertzāles ”Lielais dzintars” kamerzālē.
Rektore skaidroja, ko nozīmē LiepU šovasar piešķirtais Lietišķo zinātņu universitātes statuss, salīdzināja atšķirīgās augstākās izglītības sistēmas Baltijas valstīs, kas dažkārt traucējot pieredzes apmaiņas un projektu organizēšanā, kā arī uzsvēra sadarbības ar pašvaldību nozīmi.
D. Markus iepazīstināja ar trīs specializācijas virzieniem, ko patlaban LiepU definējusi: ”Pirmais ir mūsu tradicionālā vēsturiskā pedagoģija. Un, sacīsim godīgi, – ja nebūtu Liepājas Universitātes, pedagogu trūkums būtu vēl daudz lielāks. Mēs priecājamies, ka mūsu absolventu nodarbinātība šajā virzienā ir vienkārši izcila. Tas pats attiecas uz sociālajiem darbiniekiem. Otrais ir humanitāro un mākslas zinātņu virziens. Bet trešais – Dabas un inženierzinātņu virziens, kas piedzīvo atdzimšanu. Esmu pārliecināta, ka tas attīstīsies arvien straujāk.”
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis konferencē apliecināja, ka pašvaldība arī līdz šim ar universitāti komunicējuši un esot redzams, ka augstskola jūt Liepājas vajadzības un vairākas studiju programmas ir tās, ko pilsēta definējusi kā savas vajadzības.
”Mēs kopīgi ejam uz to, lai universitāte spētu sagatavot Liepājai nepieciešamos kadrus tajās specialitātēs, kur tiešām izjūtam trūkumu,” norādīja A. Deksnis.
Arī Dienvidkurzemes novads, ko pārstāvēja tās domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, cer uz Liepājas izglītības iestādes absolventiem, novērtējot tās līdzšinējo devumu un lomu kadru izglītošanā.
Par universitātes statusa nozīmi Liepājai, par īpašajām universitātes un sadarbības vērtībām, par jaunveidojamo universitāšu padomju lomu runāja arī turpinājumā paneļdiskusijā.
Konferences atraktīvā moderatora Anša Bogustova vadībā sarunas dalībnieki meklēja un atrada LiepU stiprās puses, runāja, kā noķert studentu, diskutēja par LiepU lomas redzējumu Latvijā ar saknēm Kurzemē un dalību Eiropas universitāšu aliansē.
