Latvijas bruņoto spēku komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītajā piemiņas pasākumā uzrunu teiks Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandieris komandkapteinis Jānis Auce, Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, ”Daugavas Vanagi Latvijā” pulkveža O. Kalpaka vārdā nosauktās Liepājas nodaļas priekšsēdētājs Mārtiņš Dāle un Nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Pasākumu vadīs Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies Jūras spēku orķestra grupa, orķestra priekšnieks kapteiņleitnants Uldis Locenieks un mūziķis Edijs Šnipke.

Ar svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidos goda aleju, gājienā nesīs Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus, kā arī, solidarizējoties ar ukraiņiem, Ukrainas karogu.

Pasākumā aicināti piedalīsies nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, Liepājas garnizona karavīri un visi interesenti.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.

Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.

Pulkveža O. Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu.

1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.