Pagājušajā nedēļā Liepājas kinostudijas jaunatnes radošās darbnīcas dalībnieki viesojās Maskavā, kur jauniešiem bija iespēja iepazīt lielā kino dzīvi no ekrāna otras puses, kā arī izdarīt Liepājas kultūrvēsturei ļoti nozīmīgu atklājumu. Proti, Liepājā jau sen klīst nezin kā izcēlies mīts, ka mūsu pilsētā dzimušais un augušais pasaulslavenais kinooperators Eduards Tisē īstajā uzvārdā ir Eduards Ķīsis (vai Ķīse). Kinoļaudīm gan bija zināms, ka šī versija patiesībai neatbilst ne par mata tiesu, jo Tisē vecāku ģimene nav latvieši.

Vācot materiālus par Liepājas kino vēsturi, tika uzieta kopija no Eduarda Tisē pašrocīgi aizpildītas kadru anketas Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūtā, kur ailē “tautība” viņš ierakstījis “lietuvietis, pēc pases vācietis”. Rīgas Kino muzeja darbiniekiem bija pieņēmums, ka “Tisē” nav gluži izdomāts pseidonīms, bet gan “pseidonimizēta” Tisē īstā uzvārda forma, tika izvirzītas arī vairākas versijas – piemēram, ka īstais uzvārds varētu būt vāciskais Tīss (vai Tīse) un citas. Liepājā bija nolemts sākt meklējumus divos virzienos – meklēt dzimšanas akta ierakstus ar visām attāli līdzīgajām uzvārda formām katoļu baznīcas arhīvos (jo lietuvieši galvenokārt ir katoļi) un Trīsvienības baznīcas arhīvos (pieļaujot, ka Tisē vecāku ģimene ir vācu izcelsmes). Tomēr tad izrādījās, ka tik vecas (Tisē dzimis 1897.gadā) grāmatas baznīcu arhīvos nav saglabājušās. Uz laiku meklēšanas darbs šķita nonācis strupceļā.
Maskavā Liepājas jaunieši Eduarda Tisē leģendārā līdzgaitnieka – Rīgā dzimušā kinorežisora Sergeja Eizenšteina – memoriālajā dzīvoklī tikās ar ārkārtīgi erudītu Krievijas kino vēsturnieku Naumu Kleimanu. Kleimana kungs tad arī pastāstīja, ka Maskavā ir saglabājušies dokumenti, piemēram, E.Tisē personīgā lieta kinematogrāfijas institūtā, pēc kuriem redzams, ka viņš īstajā uzvārdā bijis Eduards Nikolaitis, viņa vecāku ģimene piederējusi Liepājas lietuviešiem. Tādējādi secināms, ka arī rīdzinieku versija nav bijusi gluži bez pamata – sava uzvārda pēdējo balsienu Tisē pārvērtis mākslinieku vidē tik iecienītā franciskotā formā.
Vēl Liepājas jaunieši viesojās Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūtā, iepazinās ar nopietnām izglītības iespējām šajā jomā, kādas netiek piedāvātas Latvijā, kā arī mācību kinostudijas darbu. Jaunieši tika arī iepazīstināti ar zinātniskās izpētes darbu kinomākslas jomā – viņi apmeklēja Kinomākslas zinātniskās pētniecības institūtu. Jāpiebilst, ka institūta apmeklējums bija arī krievu vēsturiskās arhitektūras mākslas iepazīšana, tas izvietots klusā šķērsieliņā pašā Maskavas centrā, vēsturiskā savrupnamā ar elegantu koka sienu apdari un griestu gleznojumiem. Pirms revolūcijas šis nams piederējis kādam mākslas mecenātam un privātas operas īpašniekam.
Viesojoties Krievijas Kinematogrāfistu savienībā, Liepājas kinostudijas jaunatnes radošās darbnīcas darbs tika ārkārtīgi pozitīvi novērtēts, Liepājas jaunieši saņēma uzaicinājumu nākamgad ar saviem darbiem piedalīties vairākos festivālos.
Tā kā Liepājas kinostudija savu mājvietu atradusi Liepājas Vācu namā, tad Maskavā Liepājas jauniešus pie sevis uzņēma Maskavas Vācu nama jaunieši. Tika pārrunātas radošās sadarbības iespējas, Maskavas jaunieši atzinīgi novērtēja, piemēram, to, ka Liepājas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma par baltvācu kultūras mantojumu Liepājā, tādējādi veicinot mūsdienās tik aktuālo dialogu starp tautām.
Tomēr medus muca bez savas darvas karotes neiztika. Izsakot atzinību un lielu pozitīvu novērtējumu Liepājas kinostudijas darbam, loģisks bija Maskavas kolēģu jautājums – kāda ir kinostudijas sadarbība ar pilsēta kultūras dzīves vadītājiem? Uz to nācās dot patiesu atbildi: nekāda. Liepājas kinostudijai ir sadarbības partneri Vācijā, Krievijā un Izraēlā, kur labi pazīst tās darbu. Ne pirmo reizi kinostudijas pārstāvjiem nākas uzklausīt ārvalstu kolēģu izbrīna pilnos jautājumus par to, kāpēc nav dialoga ar Pilsētas domi, ar Kultūras pārvaldi. Kinostudijas pārstāvjiem nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Jo Pilsētas dome un Kultūras pārvalde kinostudiju Liepājā pilnībā ignorē un jebkuri kinostudijas pārstāvju mēģinājumi nodibināt dialogu līdz šim ir cietuši pilnīgu neveiksmi.
Taču, vērtējot Liepājas kinostudijas un tās jaunatnes radošās darbnīcas pirmo darba gadu, jāsaka, ka tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ir uzņemta dokumentālā filma par baltvācu kultūras mantojumu Liepājā, uzsākts darbs pie jaunas filmas, nodibināta starptautiskā sadarbība un – Liepājas kinostudijas jaunatnes radošās darbnīcas dalībnieki piedalījās filmas “Rīgas sargi” masu skatos, kas tika filmēti Liepājā. 

Kristīne Jākabsone,
Liepājas kinostudijas direktore