Kaut arī plānus par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz Ezerkrastam turpinās publiski apspriest līdz 16.septembrim, tā sabiedrībā jau ir raisījusi viedokļu sadursmi. Vairums liepājnieku atbalsta tramvaja līnijas pagarināšanu konceptuāli, turklāt gribētu redzēt līnijas atzarus uz visām pusēm, ne tikai Ezerkrasta virzienā, jo galu galā tramvajs ir samērā lēts, turklāt ekoloģiskā ziņā videi draudzīgākais transportlīdzeklis.

Taču visvairāk liepājnieku uzskata: tramvaja līnijas pagarināšana līdz Ezerkrastam, kur jau tāpat ir izvērsta sabiedriskā transporta kustība, var pagaidīt, jo svarīgāk būtu vispirms pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem, tā kā pašlaik iespējas turp nokļūt ir ārkārtīgi ierobežotas.

Jāsāk ar mazumiņu

Jau 2007.gada pavasarī Liepājas dome piešķīra uzņēmumam SIA “Liepājas tramvajs” 50 tūkstošus latu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Ezerkrasta mikrorajonam. Pilnsabiedrība “EPKB Latvija” izstrādāja tramvaja līnijas pagarinājuma variantus, no kuriem tika izraudzīts optimālais. Pašvaldība ir veikusi priekšdarbus, lai jaunās tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. Kad tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde būs pabeigta, varēs sākt darbus pie tehniskā projekta izstrādes un projekta sagatavošanas finansējuma saņemšanai. Tramvaja līnijas būvniecību varētu sākt ne agrāk par 2010.gadu.

Kā vēsta projekta dokumenti, ir paredzēts, ka jaunā tramvaja ceļš Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā atzarosies no pašreizējās līnijas. Tālākie tramvaja attīstības un jaunu maršrutu ieviešanas plāni sniedzas līdz pat Liepājas lidostai, taču to īstenošana vēl visai tālā nākotnē, tāpēc vispirms iecerēts pagarināt tramvaja līniju tepat vien – no iecienītā piejūras Dienvidrietumu mikrorajona līdz Ezerkrastam-2, lai bagātinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu klāstu vienā no visvairāk apdzīvotajiem mikrorajoniem Liepājā.

Tramvaja galapunkts Klaipēdas ielas galā saglabāsies, un pasažieri joprojām tiks apkalpoti arī šajā ierastajā, vecajā maršrutā. Turklāt, īstenojot šo projektu, uzlabojumi paredzēti arī esošajā tramvaja trasē, ritošajā sastāvā, pasažieru informēšanas sistēmā un citos segmentos, sola projekta autori.

Pašlaik Liepājas pašvaldība un uzņēmums “Liepājas tramvajs” turpina nepieciešamos priekšdarbus, lai jaunās tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus no Sabiedriskā transporta uzlabošanas programmas, kurā šim mērķim Latvijai paredzēti apmēram 20 miljoni eiro (ap 14 miljoniem latu). Liepāja pretendēs uz pusi no šīs summas.

Pēc tam, kad šīs būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks apstiprināti domes sēdē, pašvaldība veiks iepirkuma procedūru tehniskā projekta izstrādei, un tiks sākta tā izstrāde.

Iedzīvotāji grib vairāk

Līdz šim pilsētā sabiedriskās apspriešanās laikā aptaujāti vairāk nekā 700 liepājnieku, kuru attieksme pret jaunās tramvaja līnijas būvniecību lielākoties bijusi pozitīva – tā informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Arī tikko notikušajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē iedzīvotāju pārstāvniecība nebija liela – piedalījās ap 20 interesentu, un daudz iebildumu neizskanēja.

Tikmēr, apejot oficiālos ceļus, iedzīvotāji savu viedokli atkal cenšas paust, vācot parakstus petīcijai, kurā šoreiz aicināts tramvaja līniju pagarināt nevis līdz Ezerkrastam, bet vispirms līdz Dienvidu kapiem. Jo cilvēkiem nokļūšana tur ir ļoti apgrūtināta, ir teikts dokumentā.

Pašlaik ir savākti ap 1000 parakstu, un dokuments tiks iesniegts atbildīgajās pašvaldības instancēs. Viena no parakstu vākšanas kampaņas iniciatorēm Ilva Lutere izteicās: “Cilvēkiem nav skaidrs, kāpēc tramvaja līniju paredzēts pagarināt tieši tā un ne citādāk. Kāpēc, piemēram, pa Mirdzas Ķempes ielu, nevis pa Eduarda Tisē ielu? Kāpēc vispirms uz Ezerkrastu, kur par sabiedriskā transporta trūkumu nevar sūdzēties, nevis līdz Dienvidu kapiem, kur nokļūt tikpat kā nav iespējams?”

Plāni esot lieli

Tomēr jau tagad pašvaldības un arī uzņēmuma “Liepājas tramvajs” nostāja šķiet nesatricināma – nepieciešamībai vispirms pagarināt tramvaja līniju līdz Ezerkrastam tiek minēti svarīgi argumenti, taču netiek arī noraidīti plāni laika gaitā novirzīt tramvaja kustību citos virzienos. Piemēram, dokumentā “Liepājas tramvaja ilgtermiņa darbības attīstības stratēģija” ir minēts, ka vispirms paredzēts paplašināt tramvaja līniju līdz pilsētas lielākajiem mikrorajoniem, kā Ezerkrasts un vēlāk arī Ziemeļu priekšpilsēta. Ezerkrasta plāniem paredzēts termiņš – 2010.gads, bet tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Ziemeļu priekšpilsētai – 2014.–2015. gads. Pirmajam projektam kopējais investīciju apjoms ir ap 8,1 miljoni latu, otrajam – ap 5,6 miljoni latu. Pēc tam 2013.gadā paredzēta tramvaja depo rekonstrukcija (investīciju apjoms ap 3 miljoniem latu). Tad – ritošā sastāva atjaunošana un parka paplašināšana 2013. līdz 2017.gadā (investīcijas – ap 16 miljoniem latu). Visbeidzot ieskicēti arī plāni pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem – ātrākais ap 2012.gadu, un šā projekta īstenošanai vajadzēs ap 5 miljoniem latu.

Tradīcijas ir senas

Liepājas tramvajam ir sena un cienījama vēsture. 1899.gadā Liepāja, kas tolaik no maznozīmīgas provinces izauga par starptautisku industriāli attīstītu centru, bija pirmā no Baltijas pilsētām, kuras ielās izbrauca elektriskais tramvajs. Salīdzinājumam – Rīgā elektriskie vagoni nomainīja zirgus tikai 1901.gadā. Laikam ritot, Liepājas tramvaja līniju diapazons kļuva arvien plašāks – jau pašos pirmsākumos izveidoja divas līnijas, viena savienoja toreizējo Aleksandra ielu ar Rīgas ielu (pie stacijas), Lielo, Tirgus, Pētera un Mēmeles ielu ar Vilhemīnes laukumu, kas atradās Jaunliepājā pie ostas, iepretī tagadējai Zemnieku ielai, un aizbērto tā saukto Balasta dīķi, kas atradās Jaunliepājā pie ostas iepretī tagadējai O.Kalpaka ielai. Otrs virziens bija tā sauktā Karostas līnija, kas veda no Karostas kanāla pa Lazareva, Suvorova, kādu daļu pa Vakzāles ielu, pāri pilsētas tiltam un tālāk pa Lielo, Graudu ielu, Kūrmājas prospektu, cauri Jūrmalas parkam uz Peldu, Alejas un Rožu ielu līdz Apgabaltiesai (tagadējam Pilsētas domes namam). Abu elektrisko līniju kopgarums bija 10 kilometru. Īpašā pārbrauktuve ļāva pasažieriem nieka pusstundā aizkļūt līdz pat Karostas tiltam, kur tramvaja maršrutiem bija ierīkota īpaša stacija – tramvaju vakzāle.

Pašlaik pa Liepājas tramvaja līniju, kuras garums ir 5,99 kilometri, gadā pārvadā aptuveni deviņus miljonus pasažieru, un pasažieru skaitam ir tendence palielināties. Un ir neapšaubāmi jūtama vajadzība pilsētā atkal palielināt tramvaja nozīmību, veidojot jaunas līnijas un pagarinot jau esošās.

Izvēloties pilsētas attīstības prioritātes, šajā gadījumā – izvēloties, kur vispirms jābūvē jauna tramvaja līnija, no pilsētplānošanas viedokļa jāņem vērā gan iedzīvotāju vēlmes, gan tā dzīvojamā rajona blīvums, uz kurieni jaunā līnija paredzēta, gan arī svarīgi, lai pasākums atmaksātos, saka Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls. Mirdzas Ķempes ielas apkaimē dzīvo tūkstošiem cilvēku. Bet uz Dienvidu kapiem braucēju nebūtu tik daudz. Ir veikta aptauja, ka daudzi cilvēki vēlas arī tramvaju uz Mirdzas Ķempes ielas rajonu. Turklāt tramvajs uz Ezerkrastu tika ieplānots jau 80.gados, kad diezgan plašā pētījumā bija secināts, ka šim rajonam tramvajs ir nepieciešams.

Vienīgi sākotnēji mēs esam izvērtējuši arī variantu, ka jauno līniju varētu būvēt Vaiņodes ielā. Tomēr šis variants nederēja, jo šī iela ir pārāk šaura, turklāt zem tās slēpjas apakšzemes komunikācijas un, būvējot tramvaja līniju, nebūtu iespējams ievērot Latvijā noteiktos būvnormatīvus.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Pensionārs Verners Strazds un viņa sieva Astrīda ir pārliecināti, ka tramvajam līdz Dienvidu kapiem ir jābūt, citādi cilvēkiem ir ļoti grūti nokļūt līdz turienei. Verneram pašam Dienvidu kapos guldīti vecāki, Astrīdai gan dzimtas kapi ir Vērgalē, tomēr arī viņa bieži dodas līdzi vīram uz Dienvidu kapiem, lai palīdzētu apkopt radinieku kapu kopiņas.

Tramvajs Liepājā ir ļoti iecienīts sabiedriskais transportlīdzeklis. Iedzīvotāji noteikti priecātos par katru jaunu līniju.