Ietekmētāju vidū netrūkst arī liepājnieku, ar dažiem no viņiem – Kasparu Karlsonu, Lauru Pelēķi un Denisu Demčenko – tikāmies, lai mēģinātu saprast, ko nozīmē būt influencerim.

Spontānās idejas, kas maina dzīvi

”Influenceris ir viedokļa līderis vai informācijas avots, kuram cilvēki uzticas un seko,” uzskata Deniss Demčenko, kurš savas ietekmētāja gaitas uzsāka pirms diviem gadiem. Tagad viņam sociālajā vietnē ”TikTok” ir 25 000 sekotāju.

Šogad uzņēmuma ”Golin Rīga” ietekmīgāko influenceru apbalvošanā Deniss tika atzīts par veiksmīgāko tiktokeri izklaides jomā vidējā kategorijā (10 000–25 000 sekotāju).

Ietekmes indeksa reitingā viņš ir pirmajā vietā vidējā kategorijā sadaļā ”Dzīvesstils”.

24 gadus vecais Deniss par ietekmētāju kļuvis, kad sākās kovida pandēmija un visi sēdēja mājās. Tad arī ielādējis telefonā ”TikTok” aplikāciju, uzfilmējis un publicējis pilnīgi spontānu video ar tobrīd populāru skaņas celiņu par to, ka studenti neklātienes lekcijas neuztver nopietni.

Pēc pirmā video ievietošanas sociālajos tīklos Deniss pie sevis nodomājis – kā būs, tā būs. Bet tieši šis video kļuvis viral jeb ”uzsprādzis” – strauji izplatījies internetā dažādos sociālajos tīklos.

To, ka dažos gados tiks pie tik plaša sekotāju loka, Deniss neesot gaidījis.

Izrādās, ka ne tikai viņam darbība sociālajos tīklos sākusies pavisam spontāni. Četrdesmitgadīgo Kasparu Karlsonu pirms septiņiem gadiem iedvesmojis dēls, kurš, viņam par pārsteigumu, bija sācis publicēt internetā paša sacerētās dziesmas.

Kaspars gan atzīst, ka arī viņu pašu jau kopš bērnības interesē mūzika. ”Bērns būdams, pie spoguļa iztēlojos, ka dziedu,” pastāsta liepājnieks.

Viņš atzīst, ka vienmēr trūcis drosmes kaut ko uzsākt, tāpēc iesākumā priecājies par dēla sasniegumiem. Tomēr ar to nepietika. ”Pārkodu rieksta čaumalu un,

sēžot fūrē, sarakstīju humoristisku gabaliņu par tālbraucēju dzīvi un publicēju to feisbukā,”

par savu pirmo mēģinājumu stāsta Kaspars.

Viņš neslēpj, ka ļoti pārdzīvojis, ko par viņu domās draugi un paziņas, jo video bijis vairāk kā humorpilna dzeja, nevis hiphopa dziesma. Spriedze bijusi tik liela, ka nākamajā dienā video izdzēsis. Līdz nākamajam ierakstam pagājis kāds gads.

Otrais video, viņaprāt, bijis kvalitatīvāks un ar mūziku. Mēneša laikā feisbukā tas kļuvis ļoti populārs, un Kaspars iedrošinājies turpināt.

Arī nākamais video saņēmis tikpat lielu atbalstu no feisbuka lietotājiem, un tad jau Kasparam āķis bijis lūpā! Tagad viņam tiktokā jauseko 22 000 cilvēku.

Ietekmētājs sācis arī sadarbību ar reklāmdevējiem, sacerot jautras hiphopa dziesmiņas par dažādiem produktiem un pakalpojumiem.

Aktīva darbība tiktokā Kasparam ir ļāvusi ierindoties Latvijas influenceru ietekmes indeksa 10 labāko topā sadaļā ”Dzīvesstils”.

Savukārt 34 gadus vecā Laura Pelēķe, kura var palepoties ar 33 000 tiktoka sekotāju, pastāsta, ka iedvesmojusies no citiem satura veidotājiem.

”Iesākumā biju tikai skatītāja, bet, kad paliku stāvoklī un aizgāju dekrētā, sāku filmēt,”

pastāsta liepājniece, kura savu ietekmeles darbību uzsākusi pirms trīs gadiem. ”Sākumā stāstīju par grūtniecību, un tā laikam bija tāda populāra tēma,” viņa atminas. Tāpēc Lauras pirmās sekotājas pārsvarā bija jaunās mammas.

Tagad liepājniece sociālos tīklus izmanto, lai skatītājus ne tikai izklaidētu ar sava suņa Džespera blēņām un ikdienas atgadījumiem, bet arī, lai informētu par dažādām ar grūtniecību, bērnu audzināšanu un ikdienu saistītām problēmām, ar kurām pati ir saskārusies.

”Mans sociālo tīklu saturs ir mainīgs,” uzsver Laura, kura, tāpat kā abi pārējie mūsu uzrunātie liepājnieki, nedomā rosīšanos sociālajos tīklos pamest, jo uzskata, ka, ja jau cilvēki seko, tad kaut ko viņa dara pareizi.

Veids, kā nopelnīt

Parasti par ietekmēšanu var sākt runāt, ja sociālajos tīklos var palepoties ar vismaz pāris tūkstošiem sekotāju. Šobrīd vispopulārākā ir tieši lietotne ”TikTok”, kuras būtība arī ir īsu video veidošana.

Vietni slavē par to, ka nav jāzina, ko meklēt, jo tās algoritms pielāgo saturu katra skatītāja interesēm, citi atkal dusmojas, ka tiktoks ir vislielākais laika zaglis, jo vari plānot ieskatīties tikai uz brīdi, bet atjēgties pēc stundas, ko esi zaudējis, šķirstot video.

Influenceru piedāvātais saturs sociālajos tīklos ir visai daudzveidīgs – no kosmētikas testēšanas, ikdienas norišu un dzīvesstila atrādīšanas līdz joku video, uzziņas un faktu materiāliem, videoreceptēm u.tml.

Tāpat kā katrs sociālo tīklu patērētājs atrod to, kas viņam labāk patīk, tā arī ietekmeļi izvēlas savu nišu, kura viņiem šķiet tuva.

Tā kā uzņēmumi arvien vairāk sāk skatīties uz ietekmētājiem kā uz marketinga rīku, rosība sociālajos tīklos var būt ne tikai pašizpausmes veids, bet arī iespēja nopelnīt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir nācis klajā ar noteikumiem, kas satura veidotājiem ir jāievēro, iesaistoties reklāmas aktivitātēs vai sadarbojoties ar uzņēmumiem un saņemot par to atlīdzību. Jebkurā satura formātā, kurā parādās atmaksāta reklāma vai dāvana, influencerim par to ir jāinformē skatītāji.

D. Demčenko atzīst, ka iesākumā bijis grūti noteikti, kādu samaksu prasīt apmaiņā pret īpaši sagatavotu reklāmu. Šobrīd viņam ar to problēmu vairs nav, jo to dara viņa aģents.

Taču, kad lūdzam raksturot ienākumus, ko Deniss nopelna ar darbošanos sociālajos tīklos, vai izmaksas, ko prasa satura veidošana, viņš atsakās nosaukt konkrētu summu. Runātīgāki nav arī abi pārējie ietekmeļi. Tomēr visi trīs atzīst, ka

satura veidošanā lielākoties darbojas paši, vienīgi dažkārt ir vajadzīga palīdzīga roka video filmēšanā.

Darbošanās ilgums gan atšķiras. Kamēr Laurai video izveidošana aizņem vien minūtes, Deniss tā sacerēšanai un filmēšanai velta dienu, bet Kasparam process ilgst aptuveni nedēļu. ”Darba nedēļa paiet, rakstot tekstu un ierakstot dziesmu, bet brīvdienās tiek filmēts pats video,” atklāj Kaspars.

Viņš atzīst, ka sākumā par savām reklāmām naudu nesaņēma. Reiz ierakstījis reklāmu un pretī dabūjis kūku. ”Tad tas bija vairāk kā tāds eksperiments pašam priekš sevis.

Ar laiku gan sapratu, ka dāvanas ne vienmēr der kā alga par padarīto,”

klāsta liepājnieks.

Tagad cenas noteikšanai viņš izvērtē arī pašu uzņēmumu. ”Man galvenais, lai sadarbības partneris ir godīgs, lai ir patiešām īsts uzņēmums un lai tomēr ir arī kaut kāda odziņa,” viņš pastāsta.

Šobrīd sociālajos tīklos Kaspars darbojas kā pašnodarbināta persona, ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā un maksā nodokļus no ienākumiem, ko saņem par reklāmu veidošanu.

Deniss atklāj, ka šobrīd sadarbības piedāvājumu vairs nav tik daudz, kā bijis agrāk, tagad viņš kādu saņemot reizi mēnesī, bet agrāk tas bijis katru otro nedēļu. Taču tad savos sociālajos tīkos viņš bijis aktīvāks nekā pašlaik.

Laura atzīst, ka ļoti baidās no sadarbības. ”Es redzu, ka citiem ir tik skaisti sadarbības video, un man liekas, ka es esmu tāda parasta sieviete un man tik labi nesanāks,” viņa stāsta.

Tomēr dažreiz influencerei piedāvā arī sadarbību, no kuras viņa nebaidās, bet par to viņa arī pretī neko neprasa. Citi vienalga atsūta kādu dāvanu vai pateicību. ”Ja es ieraugu kādu mazu vai privātu uzņēmumu, pati to noreklamēju, nevienam neko nesakot vai nelūdzot,” teic liepājniece.

Izmantot tīklus pozitīvi

Deniss un Laura atzīst, ka sekojot arī citiem Latvijas influenceriem. ”Pārsvarā sekoju dažādiem uzņēmumiem, bet skatos arī, ko veido citi influenceri,” pastāsta liepājniece.

Kaut ko no redzētā un dzirdētā viņa dažkārt paņem sev, jo ”mēs jau visi esam atšķirīgi, kaut ko var iemācīties no citu pieredzes”.

Kaspars gan cenšas neietekmēties.

”Gribu būt es pats, nevēlos sava satura veidošanā izmantot to, ko esmu redzējis vai dzirdējis kur citur, tāpēc es nevienam īpaši nesekoju sociālajos tīklos,”

viņš saka.

Laurai atzīstams šķiet arī tas, ka, būdama aktīva sociālo tīklu lietotāja, viņa var piesaistīt cilvēku uzmanību svarīgām lietām. Piemēram, viņa regulāri iesaistās ziedojumu vākšanā. ”Man patīk, ja ziedo ar pazīstamu labdarības organizāciju starpniecību, nevis uz privātajiem kontiem. Tad es varu būt droša, ka nauda nenonāks pie krāpniekiem,” teic liepājniece.

Arī Kaspars atzīst, ka labprāt izvēlas šad un tad pareklamēt mazākus uzņēmumus, kuriem nav naudas, lai veidotu lielas mārketinga kampaņas.

Saturs jāizvērtē ar kritisku aci

Klinta Ločmele, Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece

Viedokļu līderi ir bijuši visos laikos, neatkarīgi no tā, vai tas ir ciema viedais, mācītājs vai kāds cits cilvēks, galvenais, ka viņa uzskatos un interpretācijā par procesiem apkārtējie ieklausās.

Sociālie mediji radījuši to, ka informācijas plūsma vairs nav tikai vienā pakāpē, kur viedokļa līderis pauž savu pārliecību,

šobrīd sociālie mediji ir vidutājs, kur tiek izplatīta informācija, kas tiek nodota sekotājiem.

Tas nav nekas jauns. Vienkārši sociālie mediji tam piešķīruši plašāku telpu.

Svarīgs jautājums ir, kā ietekmētāji izmanto viņu rokās nonākušo varu un sekotājus.

Daļa no viņiem pārstāv kādas vērtības, idejas, ko popularizē, piemēram, fitnesu, zero waste dzīvesveidu, dzīvnieku tiesības utt. Tomēr medaļai ir arī otra puse, ir tādi satura veidotāji, kas savu lielo sekotāju skaitu izmanto ļaunprātīgi. Viņu video sāk parādīties politiski vēstījumi un manipulācijas ar auditoriju.

Tieši šobrīd kopā ar kolēģi Veltu Skolmeistari veicam pētījumu, kas saistīts ar dezinformāciju Latvijas sociālajos mēdijos.

Esam novērojušas, ka tieši platformā ”TikTok” ir cilvēki, kas, nebūdami pietuvināti politikai, savu kontu izmanto sekotāju uzrunāšanai ar tādiem izteicieniem kā ”valdība no jums to slēpj”, sevi noliekot tādā kā iedomāta varoņa, mesijas, glābēja lomā. Lūk, tagad nākšu es un beidzot visiem izstāstīšu, kā tad īsti ir.

Tomēr bieži vien šī ”patiesība” ir manipulatīva.

Nereti šādi gaismas nesēju video ir papildināti ar attiecīgu mūziku, reizēm kopā salikti savstarpēji nesaistīti video un notiek dezinformācijas izplatīšana. Tādā gadījumā būtu jāizprot, cik medijpratīgi ir influenceru sekotāji, cik lielā mērā viņi uzticas vēstījumam.

Protams, ietekmētāji var veikt arī lielu un labu darbu, izmantojot savu sekotāju loku un spēku, paužot tiem izglītojošu informāciju, lai veicinātu un atbalstītu kādas vērtīgas un aktuālas kampaņas, arī vācot ziedojumus.

Viens no pozitīviem piemēriem ir Monta Talks Security konts, kas detalizēti informēja par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

2020. gadā Glāzgovas un Liverpūles universitātes pētnieku komanda pētīja Lielbritānijas blogeru aktualitātes, kuri specializējās tieši veselīga dzīvesveida un fitnesa jomā.

Izrādījās, ka no deviņiem populārākajiem blogeriem tikai viens sniedz padomus, kuri ir uzticami un balstīti zinātniskās atziņās. Pārējie astoņi sekotājiem piedāvāja apšaubāmus padomus un ieteikumus receptēm, vingrinājumiem.

Te arī ir galvenā atšķirība starp medijiem, profesionāliem žurnālistiem un šiem satura veidotājiem. Medijiem ir Ētikas kodekss, notiek faktu pārbaude, turklāt atbildība par saturu gulstas ne vien uz raksta autoru, bet arī redaktoru, kurš izlemj konkrēto rakstu publicēt.

Patērētājam būtu rūpīgi un kritiski jāizvērtē saturs, ko viņš lieto, kuram tic.

Problemātiskāk ir ar pavisam jauniem sociālo vietņu lietotājiem, īpaši bērniem. Tas ir vecums, kad vēl tikai veidojas izpratne par to, ka ir sociālo mediju realitāte un dzīves realitāte, tur nevar runāt par faktu un viedokļu kritisku izvērtēšanu.

Nesen tika aktualizēta sociālā medija “Instagram” ietekmi uz jaunu cilvēku pašvērtējumu. Šobrīd ietekme jau varētu būt mazinājusies, jo satura veidotāji sākuši rādīt arī dzīves ikdienišķo pusi, tomēr joprojām instagrama saturs rada spiedienu uz pusaudžu meitenēm.

Tika veikts eksperiments – kāds fotogrāfs uzņēma vairāku pusaudžu vecuma meiteņu bildes un teica: ”Pēc piecām minūtēm foto liksim sociālajā vietnē. Ja nepieciešams, te ir foto uzlabošanas rīki.”

Pilnīgi visas meitenes, bez izņēmuma, savas bildes uzlaboja, palielinot acis, lūpas, samazinot degunu utt.

Ne mazāk interesants ir 2016. gadā veiktais pētījums, kurā noskaidrots, ka 2016. gadā 40% kanāla “YouTube” lietotāju jauniešu uzskata, ka viņu iemīļotais satura veidotājs saprot viņu labāk un ir tuvāks nekā draugi.

Tās ir parasociālas attiecības, kad izveidojas tuva un emocionāla pieķeršanās cilvēkiem, kurus nepazīstam, bet regulāri redzam, un tie ir ziņu diktori, seriālu varoņi vai influenceri. Kad šis ekrānā iemīļotais personāžs savu darbību pārtrauc, cilvēkam var būt tādas pašas skumjas, kā zaudējot īstu draugu.

Runājot par atbildību, jāuzsver, ka uz influenceriem tā attiecas tieši tādā pašā mērā kā uz citiem cilvēkiem, kuri kaut ko pauž dzīvē vai interneta vidē.

Ja parādās aicinājums gāzt demokrātisko valsts iekārtu, rīkot apvērsumu, risināt kādu jautājumu vardarbības ceļā vai saklausāma pret cilvēku vērsta naida runa etniskās izcelsmes, seksuālās orientācijas dēļ, iestājas atbildība likuma priekšā.

Pēdējos gados liela uzmanība tiek pievērsta negodīgai komercpraksei dažādās platformās. Pirms pāris gadiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šo jautājumu aktualizēja, tika pat piemērots naudas sods tām influencerēm, kas nebija norādījušas, ka viņu ieraksti ir reklāma.

Savā ziņā tā ir satura lietotāja maldināšana. Ja par produkta reklamēšanu tiek maksāts naudas vai produkta izteiksmē, šādai norādei ir jābūt.

PTAC ir norādījis skaidras vadlīnijas, kuras satura veidotājiem drošas un normatīviem atbilstošas komercprakses laikā būtu jāievēro un jānorāda.

UZZIŅAI

Sociālie tīkli ir daļa no ikdienas lielai daļai sabiedrības. Pētījumu portāls datareportal.com ziņo, ka šogad aprīlī tika konstatēti 4,8 miljardi dažādu sociālo tīklu kontu.

Oksfordas universitātes jaunākais pētījums par digitālo ziņu izplatību uzrāda, ka jaunākās paaudzes pārstāvji vairāk seko un uzticas slavenībām un influenceriem, nevis žurnālistiem vai citiem oficiāliem ziņu izplatītājiem.

Reklāmas un sabiedrisko attiecību jomā pēdējās desmitgades laikā ietekmētāju mārketings ir kļuvis par svarīgu rīku uzņēmumu un zīmolu virzīšanā tirgū.

Uzņēmuma ”Golin Riga” birojs, kurš izstrādājis Latvijā vienīgo influenceru ietekmes indeksu, ik gadu sveic veiksmīgākos sociālo tīklu satura veidotājus, kuru vidū ir iekļuvuši arī liepājnieki.

CV

Kaspars Karlsons

Tiktokā atrodams kā @kasparskarlsons, instagramā kā @kkarlix82.

Sekotāju skaits tiktokā – 25 200, instagramā – 7800.

Deniss Demčenko

Tiktokā atrodams kā @deniissd, instagramā kā @ddenissd.

Sekotāju skaits tiktokā – 25 300, instagramā – 4800.

Laura Pelēķe

Tiktokā atrodama kā @super_mamma.89, instagramā kā @laura_peleke.

Sekotāju skaits tiktokā – 33 400, instagramā – 3800.

Es domāju tā: Vai izmantojat sociālos tīklus?

Keita Šķērstiņa – strādā:

– Divus bieži izmantoju, lai sekotu pasaules un Latvijas ziņām. Vēl citos apskatos, ko dara draugi, kas viņiem jauns, svešām personām, ietekmētājiem nesekoju. Jā, redzu viņus, bet nesekoju. Droši vien ir influenceri, kas dalās ar tiešām vērtīgu informāciju vai iedvesmo cilvēkus iet kaut ko darīt.

Anita Andriekus – liepājniece:

– Tikai vienu. Tur lasu informāciju par dažādiem notikumiem, sazinos ar paziņām un draugiem. Nesekoju nevienam influencerim, jo man tas nav aktuāli. Vairāk uzticos klasiskajiem informācijas līdzekļiem, piemēram, avīzei. Manuprāt, daudziem cilvēkiem ietekmētāji patīk, jo viņi sniedz viegli uztveramu informāciju, kurai var nedomāt līdzi. Viedoklis tiek pateikts priekšā. Būtu jāvērtē, kam uzticēties.

Kristīne Kiršteine – mamma:

– Esmu vairākos soctīklos, lai sazinātos ar apkārtējiem un zinātu, kas notiek. Ir influenceri, kuriem sekoju. No viņiem uzzinu aktualitātes, bet ne vienmēr visam var uzticēties. Neesmu tāda, kas uzticas teiktajam par visiem 100 procentiem. Lasu arī ziņas.

Marija – liepājniece:

– Nekādus sociālos tīklos neizmantoju, ar to nenodarbojos, jo ļoti labi varu iztikt. Man neko daudz nevajag, dzīvoju normāli. Abi ar vīru paskatāmies televīziju, tur var visu dabūt zināt. Lai stundām sēdētu tīklos, – nu nē! Bērni gan tur sēž, tā ir cita paaudze.

Vanesa Aivare – bārmene:

– Esmu trijos, jo patīk uzzināt, ko citi cilvēki domā. Sekoju vairākiem ietekmētājiem, un tam ir gan plusi, gan mīnusi. No vienas puses, pozitīvi, ka var gūt iedvesmu, bet, no otras puses, rodas sajūta, ka tev, redz, kaut kas nesanāk tik labi kā viņam, tu neesi tāds veiksminieks utt. Tad svarīgi nomainīt perspektīvu. Redzot citu veiksmes, jādomā, ka nevis man nesanāk, bet, ja viņš var, tad es arī.