Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 24. augusts

Vārdadiena: Boļeslavs, Bērtulis

Liepājnieki sūdzas par kaķu kolonijām pilsētā  (85)

Atslēgvārdi kaķi | pilsētvide

Portāls saņēmis vairāku liepājnieku sūdzības par kaķu kolonijām pilsētā, sevišķi daudzdzīvokļu māju pagalmos. Pašvaldība skaidro, ka kaķu jautājums mūsu pilsētā tiek risināts humānā veidā.

Kāds vīrietis sūdzas, ka daudzdzīvokļu mājas, kurā viņš dzīvo, pagalmā uzturas vairāki desmiti klaiņojošu kaķu. Padzīvojušas kundzītes šos dzīvniekus regulāri barojot, tādēļ neesot cerību, ka kaķi varētu meklēt citu apmešanās vietu. “Saprotu, ka šie kaķi ir dzīvas radības, par ko kādam jārūpējas. Tāpat apsveicami ir tikai tas, ka ir cilvēki, kuri par šiem dzīvniekiem rūpējas. Taču varētu to darīt, netraucējot līdzcilvēkiem. Nav normāli, ka kaķu kolonija tiek barota pie pašām ēkas ieejas durvīm. Veidojas netīrība, antisanitāri apstākļi. Turklāt kāds vēl paņem un zivju asakas vienkārši izmet pa logu!”

Kāda māmiņa, kura arī dzīvo vienā no daudzdzīvokļu mājām, bažījas par to, ka bērni pagalmā mītošo kaķu dēļ varētu saslimt: “Mēs, vecāki, varam bērnus atturēt no svešo kaķu glaudīšanas, tādējādi neļaujot bērniem nonākt saskarsmē ar, iespējams, slimiem dzīvniekiem. Taču šie dzīvnieki smilšu kasti pagalmā izmanto par tualeti, kaut kaste paredzēta bērnu rotaļām. Kāpēc neviena institūcija neko lietas labā nedara? Bērni taču var dabūt vēdera parazītus!”

Savukārt kāds automašīnas īpašnieks sodījas, ka kaķi rada bojājumus transportlīdzekļiem: “Dusmas sanāk jau tad, kad tikko nomazgātai automašīnai kāds kaķis nopēdojis motora pārsegu. Bet ko darīt tad, ja tas ar izlaistiem nagiem nošļūcis pa auto spārnu un sašvīkājis krāsu? Tāpat mūžam mašīnas ir kaķu apčurātas, ēkas ārdurvis tāpat. Bet tantes tikai būvē briesmīgas stalažas, ko sauc par kaķu mājām un vicina dūres, kad atļaujos aizrādīt.”

Bet kāda kundze pauda neizpratni, kāpēc kaķi netiek izskausti no tirgus un tā apkārtnes: “Kaķi uzturas blakus pārtikas produktiem. Vai tas ir normāli? Labi, es, protams, nomazgāšu gan kartupeļus, gan ābolus, bet šie dzīvnieki apsmulē arī apģērbus un veļu, ko tirgū pārdod. Piegāju kādudien pie stendiem, kur tirgo apakšveļu un vārda vistiešākajā nozīmē biju šokā: uz sieviešu apakšveļas ieritinājušies guļ raibi un svītraini, īsspalvaini un pinkaini minči. Šiem dzīvniekiem taču var būt kāda ādas slimība, un ar to var saslimt apakšveļas pircējas.”

Pašvaldības policijā portāls uzzināja, ka pārkāpumi, kas saistīti ar kaķu barošanu vai to turēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek reģistrēti, bet reti.

Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde portālu informēja, ka šogad turpinās klaiņojošo dzīvnieku kontroles programma. Pašvaldība šogad noslēgusi līgumu ar SIA “EKO Kurzeme" par klaiņojošo dzīvnieku izolāciju (gan dzīvnieku ķeršanu, gan nogādāšanu pie vetārsta un pēc tam arī uz patversmi) par 33 514,95 latiem (neskaitot PVN). Minētā summa paredzēta, lai gadā būtu iespējams izķert 80 suņus un 500 kaķus.

"Skumjš ir fakts, ka sabiedrībā veidojas nepelnīti negatīva attieksme pret klaiņojošiem dzīvniekiem, lai gan patiesībā par šādu stāvokli vainojami paši bezatbildīgie saimnieki, nevis dzīvnieki,” norāda pašvaldības pārstāve un skaidro, ka bezsaimnieka kaķu problēmu pašvaldība cenšas efektīvi risināt, izvērtējot gan citu valstu, gan arī Latvijas pašvaldību pieredzi: “Kopš 2008.gada rudens pilsētā notiek bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas “Noķer – sterilizē – atlaiž” īstenošana, kuru arī Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir atzinušas par efektīvāko, pētot kaķu vairošanās ierobežošanas iespējas.”

Programmas būtība ir tāda, ka pēc daudzdzīvokļu mājas iesnieguma par bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu saņemšanas Vides un veselības daļā, un vienošanās noslēgšanu ar programmas īstenotāju, tos noķer un nogādā pie veterinārārsta, kas kaķus sterilizē un apzīmē (tiek nogriezts kreisās auss galiņš). Pēc tam, pēc vienas vai divām diennaktīm, bezsaimnieka kaķus nogādā atpakaļ viņu pastāvīgajā mītnes vietā.

“Uz katru atsevišķu adresi ir jābrauc vairākas reizes, pat līdz 10 reizēm, jo nekad nav iespējams visus kaķus noķert uzreiz. Jo lielāka ir kaķu kolonija, jo ilgāks laiks ir nepieciešams tās “apstrādei”,” skaidro D.Ķēde un piebilst, ka gadījumā, ja dzīvnieks ir vecs un slims, viņu iemidzina.

Adreses, kurās apsaimniekotājs vai atsevišķi iedzīvotāji ir gatavi risināt bezsaimnieka kaķu problēmu humānā veidā, uzņemoties šo dzīvnieciņu barošanu arī pēc atgriešanas, tiek reģistrētas Vides un veselības daļā (Rožu ielā 6, 122.kabinetā) vai pa tālruņiem: 63404745 vai 63404744, norādot kontaktpersonu, telefonu un aptuveno kaķu skaitu.

“Diemžēl, kā informē dzīvnieku patversmes darbinieki, esot arī situācijas, ka adrese ir pieteikta, bet, kad patversmes atbildīgie darbinieki zvana, lai vienotos par kaķu kolonijas izķeršanu, interese par pasākumu ir zudusi, lai gan adrese nav atsaukta,” piebilst pašvaldības pārstāve.  

Saskaņā ar veterinārārstu sniegto informāciju, 2009.gadā 47 adresēs sterilizēti 333 kaķi, 2010.gadā 79 adresēs – 385 kaķi, 2011.gadā 109 adresēs – 541 kaķi, bet 2012.gadā 107 adresēs – 559 kaķi.

“Labi, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri uzņemas atbildību par uz ielas pamestajiem mīluļiem,” aizrāda pašvaldības pārstāve un atgādina: “Tomēr tajā paša laikā jāatgādina, ka arī kaķu barošanā ir jāievēro zināmi noteikumi. Kaķus nedrīkst barot māju koplietošanas telpās un pēc tam, kad kaķi ir paēduši, vieta jāatstāj pilnīgā tīrībā un kārtībā, savācot visus trauciņus, ēdiena atliekas u.tml. Pilnīgi nepieļaujama ir ēdiena izmešana pa logiem vai no balkoniem.”

Pēc viņas teiktā tāpat nav pieļaujama tā saucamo kaķu māju būvniecība – dažādu kastu, vecu mēbeļu vai citu priekšmetu novietošana māju pagalmos vai to piegulošajās teritorijās.

Veterinārārsts Dzintars Tīds uzskata, ka vislielākā problēma ir tā, ka nav samērīguma: “Ja pie vienas mājas ir viens, divi vai trīs kaķi, viss ir kārtībā – ir samērīgi. Bet, ja pie vienas mājas ir 15 kaķu, protams, veidojas smaka. Vissāpīgākais ir samērīguma trūkums, 30 kaķu pie vienas mājas jau vairs nav normāli.”

“Sagriezies ir tā savādi,” prāto veterinārārsts: “Māju iedzīvotāji rūpējas par kaķiem, baro tos un līdz ar to netieši veicina dzīvnieku vairošanos. Bet pilsētas pašvaldība savukārt cenšas kaķu skaitu pilsētā ierobežot. Taču, jo vairāk cilvēki rūpējas un tādējādi veicina kaķu vairošanos, jo pašvaldībai nepieciešami lielāki līdzekļi dzīvnieku skaita ierobežošanai. Un tā ir nodokļu maksātāju nauda.”

Dz.Tīds apstiprina: “Jo vairāk dzīvnieku, jo vairāk parazītu, arī kailās ēdes izplatība lielāka. Ja man būtu jādzīvo mājā, kuras pagalmā ir 15 un vairāk kaķu, man arī nepatiktu, jo tā ir smaka un citas neērtības.” Varot jau ieteikt pieskatīt bērnus un bieži mazgāt rokas, taču tas nebūs problēmas risinājums, bet gan cīņa ar sekām.

Veterinārārsts uzskata, ka labi būtu, ja izdotos panākt, ka kaķu skaits pilsētā ja ne samazinās, tad vismaz paliek nemainīgs, kāds bijis pašvaldības uzsāktās dzīvnieku sterilizācijas programmas mērķis. Taču pēc viņa novērojumiem diemžēl dzīvnieku skaits turpina pieaugt: “Ja pirms vairākiem gadiem nereti nesa iemidzināt kaķēnus, tad pēdējā laikā tas vairs nenotiek. Savu, protams, darījusi uzsāktā programma, taču, manuprāt, cilvēki arī kļuvuši kūtrāki.”

Viņš atzīst, ka notiekošais ir riņķa dancis, kam nav redzams gals. “Pilsētā ir daži labi piemēri, kur mājas rūpējas par visu, kas saistīts ar kaķiem. Taču diemžēl pārsvarā rūpējas tikai par barošanu, bet aizmirst par tārpiem, blusām un tamlīdzīgām lietām. Cilvēki nedomā perspektīvā. Neredzu iespēju, kā notiekošo vērst par labu, jo tantes baro un baros, nedomājot par sekām,” Dz.Tīds ir pesimistiski noskaņots.

Viņš piekrīt, ka, iespējams, mājas iedzīvotājiem par jautājumu jārunā kopsapulcē un jābalso: būt pagalmā kaķu kolonijai vai nebūt. Iespējams, problēmu risināt, viņaprāt, varētu arī, nosakot, cik kaķu pie vienas mājas var būt.

  • Komentāri (85)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!