Kāda
portāla lasītāja vērsās portālā un pauda satraukumu par lielo
vārnu skaitu pilsētā, kas turklāt sievietei radījušas pamatīgu
izbīli: “Nākot mājās no darba, starp Peldu un Rožu ielu
redzēju, ka vārnas uzbrūk mazai meitenei, apmēram deviņus gadus
vecai. Meitene mierīgi gāja pa ielu, kad vairākas vārnas viņai
metās virsū. Steidzos palīgā, ar somu vārnas baidot prom.
Meitene pārbijusies aizmuka prom, tik pasakot paldies. Nezinu vai
vārnas viņu nesavainoja.”

Pēc
meitenes došanās prom, vārnas uzbrukušas arī pašai sievietei,
kura centās meiteni aizstāvēt. “Visas vārnas man metās
virsū, tās saradās arvien vairāk, kopumā apmēram desmit,”
nelāgo piedzīvojumu atminas sieviete.

Pēc
notikušā liepājniece vaicā: “Vai tas būtu normāli, ja
pilsētas centrā vārna uzbrūk un savaino bērnu? Ar katru gadu
vārnas paliek aizvien vairāk, drīz tā būs sērga. Varbūt tomēr
var kaut ko darīt, kamēr nav notikusi nelaime?”

Lūdzām
šo situāciju komentēt ornitologam Kārlim Milleram, uzdodot
jautājumu, kāpēc vārnas uzbrūk cilvēkiem un, ko šādā
situācijā darīt. Ornitologs gan uzsver, ka vārnas visbiežāk
pašas cenšas izvairīties no tieša kontakta, jo apzinās, ko
cilvēks viņām var nodarīt.

“Jautājums,
ko šajā gadījumā nozīmē uzbrukums – vai vārnas pikēja
metra, divu attālumā, strauji mainīja virzienu, vai arī tiešām
ar knābi, piemēram, pārsita galvu, vai mēģināja knābt. Tās ir
divas dažādas lietas. Jāatzīst, vārnas ir vienas no
gudrākajiem putniem, kas pie mums sastopami, ja ne paši gudrākie.
Vārnas, kraukļi, žagatas ir izteikti intelektuāļi un viņiem ir
raksturīga komandas spēle, viņi prot darboties komandā,”
skaidro ornitologs K. Millers.

“Šajā
konkrētajā gadījumā visticamāk vārnas tā rīkojušās, jo
turpat kaut kur tuvumā bijis kāds jaunais putns. Iespējams, kāds
cālis, kurš nemāk lidot, vienkārši izkritis no ligzdas varbūt
turpat zālē sēdēja. Lai gan vārna ir gudra, viņa nevar
iedomāties, ka ne jau visi viņas cāli pamana. Līdz ar to,
aizstāvot savu mazuli, viņa pikē virsū cilvēkiem,” uzskata
ornitologs.

Tā
kā maija beigas ir laiks, kad vārnām šķiļas mazuļi, visticamāk,
sajūtot briesmas, vārnas centušās aizstāvēt savus mazuļus.
Ornitologs atzīst, ka atsevišķi īpatņi varētu arī ieklupt
matos, tomēr visbiežāk putni izvairās no tieša kontakta, bet gan
pikē cenšoties cilvēku nobiedēt. “Bez jebkāda iemesla
vārnas cilvēkiem virsū nebrūk. Viņas ir pietiekami gudras un
saprot, ka cilvēks viņām var nodarīt pāri,” stāsta K.
Millers.

“Jāpiemin
arī tas, ka vārnas šobrīd ir jau ļoti saradušas ar cilvēku.
Pēdējos trīsdesmit gados vārna ienākusi pilsētā diezgan
konstanti un būtībā no laukiem jau vārna ir pazudusi. Kādreiz
vārna pilsētā nebija un te nu pats cilvēks arī ir pie vainas ar
visām atkritumu kastēm un visu pārējo. Putni piemērojas dzīves apstākļu maiņai. Pilsētā
vārnai ir vieglāk iegūstama pārtika, kāpēc viņām meklēt
laukos pa grāvmalēm, piemēram, vardes, ja viņas var atlidot uz
miskasti un savākt vistu kaulus vai izsēt suņu barību. Tā
darbojas dabas likumi – ar mazāko piepūli iegūt vislielāko
labumu,” uzsver ornitologs K. Millers.

____________________________________

Iesaki
tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens
portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies
satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus
fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.