Liepājnieki vēlas pasargāt Anetes Ozoliņas ozolu
Izlasot “Kurzemes Vārda” publikāciju 18. martā “Anetes Ozoliņas ozols nolemts nociršanai”, daudzi liepājnieki jūtas šokēti un pauž sašutumu, ka tik vieglu roku bojā ejai nolemts spēkpilns koks, turklāt koks “ar stāstu”.
"Kurzemes Vārds"
To atklātā vēstulē raksta RTU Liepājas akadēmijas profesors Edgars Lāms, un koku pasargāt vēlas daudzi iedzīvotāji.
“Lepnā koka iznīcināšana būtu neglīta pļauka jubilāres Liepājas sejā,
jo īpaši 400 gadu svinīgā pacēluma kontekstā. Šādi plāni ir arī krasā pretrunā ar Liepājas klimatneitralitātes kursu un ekoloģisko saprātīgumu. Zināms taču, ka koki, īpaši dižkoki, ir ogļskābās gāzes uzkrājēji, neļaujot tai nokļūt atmosfērā.
Lai sauklis “Liepāja – klimatneitrāla un vieda pilsēta 2030. gadā” un plānotā CO2 piesaiste nebūtu tukšs sauklis, bet pārliecībā balstīta reāla rīcība,” pauž E. Lāms un aicina liepājniekus protestēt pret Ganību ielas dižozola nobendēšanu, tāpat atbildīgās institūcijas iestāties par dabai draudzīgu saimniekošanu un domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam personīgi iesaistīties, lai nepieļautu Ganību ielas ozola iznīcināšanu un tik klaji nihilistisku attieksmi pret pilsētas zaļo rotu un “plaušām”.
Aigars Prūsis, kurš stāstu par šo koku bija atradis Jāzepa Vuškāna grāmatā un pieteicis ozolu konkursam “Eiropas gada koks”, noteikti nepieskaita sevi katras satrupējušās papeles aizstāvjiem, bet par šo koku sirds sāp.
“Ļoti skumīgi, ka nenovērtējam liela un ilgdzīvojoša koka vērtību,
ka esam vienaldzīgi pret koku ar tik īpašu un labi izpētītu vēsturi, kas to burtiski padara par pieminekli.
Diemžēl Liepājai kā kultūrā augstu latiņu turošai pilsētai šī būs sāpīga rēta. Jā, ir jārēķinās ar īpašnieku vajadzībām, tukšām vietām lielu ielu malās jātop apbūvētām, taču ir reizes, kad lēmumi prasa skrupulozāku izvērtējumu rīcībai.
Ja nesaglabāsim pagātnes liepājnieku liecības nākotnes liepājniekiem, vai viņi mūs sapratīs?” viņš vaicā.
Gan A. Prūsis, gan žurnāliste Nora Driķe pauž, ka SIA “Vidaga”, kas saņēmusi atļauju ozola ciršanai, varētu kopīgi ar iecerētā veikala projektētāju atrast veidu, kā attīstīt savu ieceri, saglabājot tik īpašu vēstures liecību.
“Liepājas 400 gadu jubilejā jūs varētu uzdāvināt šim ozolam dzīvību, cieņu pret koka stādītāju un cieņu cilvēkam, kura piemiņu šis ozols nes,
radošu izdomu, kā realizēt jelkādu projektu, atstājot zaļoksno koku!” aicina N. Driķe.
Vairāki liepājnieki feisbukā uzsver, ka Ganību iela pārbūves laikā jau zaudējusi daudzus kokus, taču jaunie tik ātri nesakuplo, tāpēc Liepājai nevajadzētu kļūt par “koku ciršanas galvaspilsētu”, bet izturēties saudzīgāk un izskatīt iespēju ozolu pārstādīt, jo uzņēmums “Koki staigā” pārvieto jebkāda izmēra un vecuma kokus.
