”Šorīt uz darbu soļoju kājām, lai gan parasti braucu ar automašīnu,” stāstīja Radio ielā satiktā zobārste Sarmīte Griķe.

”Vietām sētnieki kaut ko ir kaisījuši uz trotuāra, vietām vispār ne. Protams, tas jūtams, ka trotuāri slideni. Ja kaisa, tad tas būtu jādara kārtīgi, nevis tikai vietām jānober pa saujai. Reizēm šķita, ka tur, kur trotuāri notīrīti pavisam tīri, apledojums vairāk manāms nekā vietās, kur palicis sniegs.”

Runājot par sētnieku darbu, ārste izteica pieņēmumu, ka, iespējams, daudzi sētnieki vēl nemaz nav apzinājušies, pieņēmuši, ka atnākusi ziema un darba stils būtu jāmaina. Sniegs un ledus uz trotuāriem prasa daudz vairāk rūpības, it sevišķi apledojuma laikā.

S. Griķe: ”Situācija, ka ziemā viss ideāli notīrīts un sakopts, nekad nebūs iespējama, bet tik daudz tomēr vajadzētu izdarīt, lai trotuāri nav apledojuši, lai gājēji nekrīt un netraumē sevi.”

Novērojot pilsētas centrālo daļu un tālākas ielas, pavērās diezgan raiba aina. Jā, ielas kaisa ar sāli. Pa Graudu ielu viena no tīrīšanas un kaisīšanas mašīnām brauca arī brīdi pēc pulksten desmitiem no rīta.

Sētnieki ar kaisāmo materiālu apietas daudz taupīgāk. Tas tiek bērts tikai pa saujai un daudz platāk nekā gājēja solis. Privātmāju rajonos bija redzams, ka katram saimniekam sava tīrīšanas tehnika un pieliktās piepūles apjoms. Tur, kur gājēju nav un trotuāra vietā aug zāle, notīrītas tikai taciņas no vārtiņiem līdz ielai.

Runājot par sētnieku darbu, šobrīd situāciju nevar saukt par ļoti dramatisku, jo sniega pagaidām vēl maz, taču apledojums no rīta atgādināja, ka ziemai savi niķi un vieglprātība nebūs vietā.

Kuršu ielā uzrunātā pensionāre Daina Lapiņa, daloties savos novērojumos, sacīja tā:

”Es apzinos, ka ziema ir ziema un tajā var būt gan sniegs, gan ledus.

Dēls man nopirka ļoti labus ziemas zābakus ar neslīdošu zoli un tāpēc jūtos diezgan stabili un droši.

Pirms eju laukā uz tirgu, vienmēr palūkoju, kādi apstākļi aiz loga, vai piesalis, un gatavojos, noskaņojos, ka var slīdēt. No mājām cenšos iziet pirms pusdienlaika, kad izkaisītā sāls uz ledus jau iedarbojusies.” Par sava rajona sētniekiem neko sliktu nevarot teikt.

Vladimirs uz darbu steidzās pa E. Veidenbauma ielu. Jā, varot redzēt, ka uz bruģa izkaisīts sāls, bet, kad gājis pāri ielai, vienā vietā līdzsvaru noturējis tikai ar lielām pūlēm. Apaļie akmeņi ļoti slideni. ”Laikam tāpēc, ka sāls uz tiem neturas un saripo spraugās,” vīrietis dalījās novērojumos.

”Šis apledojums vēl nav nekas nopietns. Atceros, ka pagājušā ziemā pa dienu uzlija lietus un vakarā kārtīgi piesala. Tad visa pilsēta reāli bija kā slidotava

un pie tirgus pats redzēju, kā divas automašīnas slīdēja, bremzēja un sadūrās.”

Sarunas beigās Vladimirs nopietnā balsī sacīja tā: ”Galvenais, lai ielu tīrītāji un sētnieki strādā godprātīgi. Mums, gājējiem un braucējiem, savukārt, jābūt maksimāli uzmanīgiem.”

Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) ar tā sauktajām ziemas traumām pēc mediķu palīdzības pirmdien un līdz otrdienas pulksten 14 kopā vērsušies seši iedzīvotāji – katru dienu pa trim cilvēkiem.

Pārsvarā pēc palīdzības prasījuši seniori, kuri, krītot uz ielas, guvuši sasitumus, norāda LRS pārstāve Indra Grase.

”Apgalvot, ka masveidā sākusies slideno ielu sezona, vēl nevar, taču šī palīdzības sniegšana traumpunktā ir pirmie brīdinājuma signāli. Tādēļ noteikti tagad ir īstais laiks brīdināt cilvēkus un būt uzmanīgiem, kā arī izvēlēties atbilstošu apģērbu un, jo īpaši, apavus!” uzsver I. Grase.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.