“Tā tas ir, tas ir normāli, jo mums jāstrādā,” – tā par pirmdienas rītā pieredzēto Raiņa ielas pārbrauktuves slēgšanu uz samērā ilgu laiku – pusotru stundu – izteicās Liepājas stacijas priekšnieks Juris Stukovs.

Pirmdien no rīta jau pēc pulksten deviņiem redakcijas tālrunī atskanēja zvans un kāds satraukts vīrietis stāstīja, ka jau pusotru stundu esot slēgta satiksme pār Raiņa ielas pārbrauktuvi. Automašīnu rindas stiepjoties uz centra pusi līdz ledushallei, otrpus pārbrauktuves – līdz Krūmu ielai. Vairāki šoferi esot izkāpuši no automašīnām, satraukti smēķējot un vērojot vilciena sastāvu manevrēšanu, kam galu nevarot paredzēt. “Es saprotu, ka dzelzceļam ir jāstrādā, ostai ir jāstrādā. Bet vai citiem liepājniekiem nav jāstrādā? Pusotru stundu cilvēki nīkst, daudzi kavē savus darbus. Vai tā nav ņirgāšanās?” bija noskaities vīrietis.

“Var jau darīt otrādi: atveram pārbrauktuvi, un nestrādā dzelzceļš. Tikai kas tad būs?” retoriski vaicā J. Stukovs. Viņš apgalvo, ka tā esot normāla prakse, ja pārbrauktuve ir slēgta pusstundu un arī pusotru stundu, ja ir daudz darba, kā tas noticis pirmdienas rītā. Jo nav nekādu noteikumu, kas terminētu pārbrauktuves slēgšanas ilgumu, kā tas ir, piemēram, ar Karostas tilta izgriešanu. Tas nozīmē, ka dzelzceļnieki drīkst pārbrauktuvi slēgt, kad un cik vien ilgi vēlas.

Bez tam J. Stukovs norādīja, ka nākotnē, kad kravu būs vēl vairāk, arī dzelzceļam būs jāstrādā vairāk. Jaunais dzelzceļa pievedceļš gar Karostas kanālu, kuram, pēc amatpersonu teiktā, vajadzēja būtiski atslogot Raiņa ielas pārbrauktuvi, pārāk jūtami šo funkciju gan nepildot. “Mazliet atslogo gan, taču ne tik daudz, kā gribētu,” atzīst J. Stukovs.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”