Liepāju glābj atbraucēji. Gada sākumā samazinājies iedzīvotāju skaits
2021.gada sākumā Liepājā dzīvoja par 349 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš, un iedzīvotāju skaits noslīdējis līdz 67 964, rāda Statistikas pārvaldes jaunākie dati, kas publicēti 28.maijā. Samazinājies arī iedzīvotāju skaits apkārtējās pašvaldībās, izņemot Nīcas un Rucavas novadu.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Datus Statistikas pārvalde tagad aprēķinājusi pēc citas metodoloģijas – ņemot vērā pašvaldībās deklarēto cilvēku skaitu, nevis iespējamo faktisko iedzīvotāju skaitu. Taču tas nemaina faktu, ka Latvijā kopumā un vairumā pašvaldību iedzīvotāju skaits sarūk, pērn tas noticis īpaši strauji.
Liepājā pērn dzimuši ļoti maz bērnu – tikai 677, bet vēl gadu iepriekš bija 807 jaundzimušo. Dzimstības kritums gan bija paredzams, jo pašlaik Latvijā bērnus laiž pasaulē paaudze, kas dzimusi laikā, kad Latvijā bija tā sauktā demogrāfiskā bedre jeb piedzima krietni mazāk bērnu nekā agrāk. Līdz ar to tagad ir arī mazāk jauno māmiņu, skaidro Attīstības pārvaldes ekonomiste Inga Žuravska, pieļaujot, ka otrs zemās dzimstības iemesls ir ģimeņu ekonomiskie apstākļi.
Pērn Liepājā bija arī vairāk mirušo – 1037, bet 2019. gadā – 957. Līdz ar to dabīgā pieauguma rādītājs pērn Liepājā bijis vēl sliktāks nekā agrāk: mīnus 360, bet 2019. gadā bija mīnus 150.
Toties pērn Liepājā ievērojami, par 711, palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir darbspējas vecumā, un šādu cilvēku skaits šā gada sākumā bija 39 586. Iespējams, tas saistīts ar otru Liepājai iepriecinošu rādītāju – migrācijas saldo pilsētai atkal ir pozitīvs.
Pērn uz dzīvi Liepājā ieradušies par 11 cilvēkiem vairāk, nekā no tās aizbraukuši. Arī 2018. gadā migrācija bija Liepājai labvēlīga, toties 2019. – negatīva, migrācijas saldo tad bija mīnus 260.
Galvenie šī rādītāja glābēji Liepājā ir Kurzemes iedzīvotāji, visvairāk no apkārtējiem novadiem, kuri ierodas šeit dzīvot, saka I. Žuravska.
To apliecina arī Vaiņodes pašvaldības projektu vadītājs Oskars Zvejs. Vaiņodes un Priekules novados pērn iedzīvotāju skaits samazinājies visstraujāk no visām pašvaldībām, kuras drīzumā apvienosies vienā Dienvidkurzemes novadā.
“Apmēram četri procenti mūsu darbspējīgo iedzīvotāju strādā Liepājā. Kādu laiku braukā, bet pēc tam paliek Liepājā uz dzīvi – tas ir raksturīgi,” viņš saka.
Pēc O. Zveja domām, demogrāfisko situāciju novados varētu risināt ar labiem ceļiem un uzņēmējdarbības attīstību, tomēr
“grūti nomalītei piesaistīt cilvēkus, daudz iedzīvotāju mums ir pensija vecumā”.
Līdz ar Dienvidkurzemes novada izveidi, viņaprāt, Vaiņodes un Embūtes pagasts vēl vairāk būs malā un “labāk nekas nebūs”, viņš uzskata.
Izņēmumi ir Nīcas un Rucavas novadi: šā gada sākumā bija par vienu nīcenieku un par diviem rucavniekiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Lai gan arī šajās pašvaldībās dzimstības rādītāji ir negatīvi, tomēr iedzīvotāju skaitu stabilizējis pozitīvais migrācijas saldo.
“Manuprāt, Rucavas demogrāfisko stāvokli laukos ir ietekmējusi epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19. Ļoti daudzi atgriežas uz dzīvi laukos, izpērk īpašumus laukos. Lai kāda iemesla dēļ viņi atgriežas, mēs priecājamies par katru, kas vēlas būt daļa no Rucavas,” saka Rucavas novada Attīstības nodaļas vadītāja Santa Korna. Pērn Rucavai migrācijas saldo bija 23, bet Nīcai 30.
Uzziņai
Deklarēto iedzīvotāju skaits Latvijā, Liepājā un Dienvidkurzemē gada sākumā
Vieta | 2020.gads | 2021.gads |
Liepāja | 68313 | 67964 |
Aizputes novads | 8196 | 8083 |
tajā skaitā Aizputes pilsēta | 4079 | 4036 |
Durbes novads | 2667 | 2620 |
tajā skaitā Durbes pilsēta | 503 | 505 |
Grobiņas novads | 8398 | 8329 |
tajā skaitā Grobiņas pilsēta | 3508 | 3522 |
Nīcas novads | 3112 | 3113 |
Pāvilostas novads | 2597 | 2543 |
tajā skaitā Pāvilostas pilsēta | 907 | 860 |
Priekules novads | 5066 | 4955 |
tajā skaitā Priekules pilsēta | 1901 | 1851 |
Rucavas novads | 1503 | 1505 |
Vaiņodes novads | 2276 | 2216 |
Latvija | 1907675 | 1893223 |