Uzņēmējiem par labas kvalitātes importētu lietotu apģērbu kilogramu turpmāk būs jāmaksā 50 eiro centi. Vai tā dēļ Latvijā lietoto apģērbu veikaliem pienācis gals? Vai tie turpinās darboties un pircēji turpinās pirkt?

Satraukuma pamats

Kā liecina tīmekļa vietnē Facebook veiktais “Humana Vintage Latvia” ieraksts, “Humana” veikaliem būšot grūti laiki.

Stāstot par gaidāmo DRN, uzņēmums norāda:

“Lai gan no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka 50 eiro centi par kilogramu nav daudz, patiesībā mēs vienkārši nespēsim turpināt darboties.

Žēl, ka pēc tik daudzu gadu kopīgiem centieniem veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu un modi Latvijā, saudzējot dabas resursus un vidi, mēs visi esam nonākuši šādā situācijā.”

Tālāk Latvijas varas iestādes un politiskā vadība tiek aicināta pārskatīt savus plānus un lietoto apģērbu tirgotājiem ļaut nodrošināt aprites ekonomikas biznesa modeļa attīstību.

Vai šis aicinājums sasniegs dzirdīgas ausis – šaubas ir lielas, taču mazumtirgotāji atbildīgajām iestādēm jau nosūtījuši vēstuli ar lūgumu pārskatīt lēmumu. Tas esot pretrunā Eiropas Komisijas nostājai “neiekļaut lietoto apģērbu mazumtirgotājus ražotāju atbildības sistēmā”.

Ja lūgums netiks ņemts vērā, lietoto apģērbu mazumtirgotāji brīdina, ka viņu preču cenas būs dārgākas.

Sazvanoties ar uzņēmuma “R.D.A.” direktori Evu Vidovsku, viņa sacīja, ka joprojām notiek dažādas ieinteresēto pušu tikšanās un šobrīd pateikt konkrēti, kā būs ar DRN, esot pāragri.

Tikai aprīļa beigās gaidāmi Ministru kabineta pilnībā sagatavotie noteikumi.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā izstrādāti, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu.

To plānots piemērot tikai gadījumā, ja ražotājs un tirgotājs, kas ražo vai ieved noteiktas preces Latvijā, nepiedalās ražotāja paplašinātajā atbildības sistēmā.

Nodoklim būtu jāpalīdz mazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un jāveicina lietoto apģērbu preču nodošana pārstrādei.

Eiropas Savienība dalībvalstīm ir noteikusi, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam.

Mazs un sīksts

“Mēs strādāsim!” apņēmīgi pauda mazā uzņēmēja Inga Puķe, kura saimnieko veikaliņā, kas atrodas Rīgas ielā 12. Tur tiek piedāvāti kā lietoti, tā praktiski jauni apģērbi, apavi, veļa un citas interesantas lietas.

“Ja jautājat man, tad esmu pret šo DRN. 50 centi par kilogramu ir ļoti daudz.

Jau tā viss balstās tikai uz entuziasmu, izdzīvošanu un vēlmi dot lietām otru dzīvi, domāt zaļi, lai būtu mazāk atkritumu.

Man tas ir svarīgi un daudziem mūsu pircējiem arī.”

Veikalu vajadzēja slēgt pērn vasaras beigās, jo intensīvi tika remontēta Rīgas iela. Īres maksa bija uz uzņēmējas pašas rēķina, to neviens nekompensē.

Tikai tagad veikals atkal atvērts un mēģinās ieiet normālā darba ritmā. Kā rāda pieredze, šo vietu apmeklē ne tikai trūcīgāki ļaudis un vidusslānis, bet arī turīgi cilvēki.

“Centīšos savu veikalu nosargāt. Zinu, ka vairāki mazie jau aizvērušies, nevarēja izdzīvot,” vērojumos dalās I. Puķe.

“Manuprāt, ja vairs nebūs šādu lietoto apģērbu veikalu, daba tiks vēl vairāk piegružota, piesārņota.

Kur paliks visas nopirktās jaunās, vairs nevajadzīgās lietas? Tagad lietotajām lietām pirms nonākšanas izgāztuvē tiek dota vēl viena iespēja. Lietoto apģērbu veikaliem jāturpina pastāvēt ekonomisku, ekoloģisku un arī ideoloģisku apsvērumu dēļ.”

Pārdevējas vērojumi

Aurēlija savu īsto vārdu atklāt negribēja. Lietoto apģērbu mazumtirdzniecības tīkla veikalā viņa strādā ne pirmo gadu.

Ja uzņēmums savai precei paaugstinās cenu DRN dēļ, cilvēki tāpat nākšot, meklēšot un pirkšot sev vajadzīgo.

Ja katra apģērba cenu paaugstinās par vienu vai diviem eiro, tad gan būs daudz preču, kas paliks nenopirktas.

Vērojumi liecina, ka pircēji veikalā ir visu laiku, bet nedēļas nogalēs pat jāstāv rindā pie uzlaikošanas kabīnēm.

Pēdējo gadu tendence – iepērkas aizvien vairāk jauniešu, skolēnu. Nāk pa vienam, bariņos un atrod, ko meklējuši.

“Var atrast arī ļoti labus, gandrīz jaunus apģērbus vai arī pazīstamu zīmolu drēbes,”

stāsta Santa.

“Pircēji ir no visiem sabiedrības slāņiem, arī turīgi ļaudis. Redzu, ar kādiem lepniem auto viņi piebrauc pie veikala.

Kad tuvojas izlaidumu laiks, mammas un jaunieši paši izmisīgi meklē baltos kreklus, uzvalka bikses, žaketes. Meitenes skatās svētku kleitas. Iecienīti dažādi sporta apģērbi, arī ziemas sporta veidiem. Krekliņi, bikses, virsjakas, kas no kvalitatīviem ražotājiem.”

Vīriešu apģērbu piedāvājumā krietni mazāk nekā sieviešu. Kāpēc? Aurēlija spriež, ka arī citviet vīrieši esot taupīgāki un bieži nepērk jaunas drēbes. Ja nopirkuši, tad novalkā.

Meklē apģērbu bērniem

Annija Lūsiņa, liepājniece: – Ja arī cenas lietotajiem apģērbiem paaugstinās – nekas. Tik un tā tie būs lētāki par jaunajiem.

Pati sev apģērbu regulāri sāku pirkt tikai pēc vidusskolas beigšanas, kad sāku studēt. Mamma bija ļoti stingra un kontrolējoša, tāpēc līdz pat pilngadībai apģērba un apavu pirkšanu vajadzēja saskaņot ar viņu un kopā iet iepirkties.

Kad no pusdienām dotās naudas pamanījos ietaupīt, tad retu reizi šo un to sev nopirku lietoto apģērbu veikalos.

Kad pa tiem izvēloties staigāju, jutos tik pieaugusi un patstāvīga!

Tagad iepērkos, jo salīdzinoši lēti. Vēl tas, ka esmu par otras dzīves došanu dažādām lietām. Kāpēc man jāpērk jauna vasaras kleita vai svārki par 50 eiro, ja tos varu atrast lietoto apģērbu veikalā par 6 vai 8 eiro?  Arī savus labākos ziemas zābakus, praktiski nelietotus atradu un nopirku šādā veikalā.

Puisis, ar kuru dzīvoju kopā, sākumā rauca degunu, kad viņam nopirku ziemas virsjaku par nepilniem 5 eiro. Tagad pats regulāri tur iepērkas. Piemēram, melnas uzvalka bikses iegādājās par 3 eiro un 64 centiem. 

Inguna Baranovska: – Lietoto apģērbu veikalos, šķiet, iepērkos biežāk nekā jaunu apģērbu veikalos. Man vienkārši patīk! Tā daru jau sen.

Sāku tur šeptēt cenu atšķirības dēļ. Nu sāku novērot, ka daži veikali ar savu piedāvājumu jau sāk izkonkurēt humpīšus.

Visbiežāk meklēju un pērku apģērbu bērniem. Ja man izdevīgāk pirkt jaunu, nevis lietotu, tad izvēlos jaunu. Ceļgali biksēm izdilst vēlāk nekā jau nēsātam apģērba gabalam. Turklāt zīmoli tie paši.

Šobrīd manu un pārējo ģimenes locekļu garderobi veido gan lietoti, gan arī jauni apģērbi. Miksējam. Daudz ko atdod radinieki, draugi, paziņas.

Humpīšos grūti nopirkt, piemēram, bērniem virsdrēbes, jo pieļauju, ka tās ātri izķer.

Bērni aug, sezonas mainās – pieprasījums attiecīgi ir liels. Apavus pērku ļoti reti, jo parasti tie pārāk novalkāti vai arī nav vajadzīgā izmēra.

Aizputniece Ilze novērojusi, ka īpaši pēdējos gados iepirkšanās lietoto apģērbu un preču veikalos nākusi modē.

Cilvēki nekautrējas ne tos apmeklēt, ne arī teikt, kur iegādājušies kleitu, cepuri, zābakus vai saulesbrilles: “Pēc manām domām, tas pat apsveicami, jo apliecina, ka cenšamies dot jau reiz lietotam apģērbam, apaviem vai jebkam citam otru dzīvi.

Neizmetam ārā kā nevajadzīgu lietu un nevairojam atkritumus.”

Ilze šādos veikalos pārsvarā meklē apģērbu bērniem, ar ko iet ikdienā pa lauku, pa sētu. Samaksā trīs četrus eiro, un nav žēl ne sasmērēt, ne saplēst. Citādi būtu, ja pirktu par lielu naudu. Pārsvarā iegādājas virsjakas, ziemas bikses.

“Lietotus apavus pirkt izvairos, bet esmu gan sev, gan bērniem meklējusi ko īpašu. Gadās, ka kaut kas specifisks nepieciešams tematiskam pasākumam. Vai vajadzīgas lietas konkrētās krāsās. Saprotams, ka vienai reizei, tāpēc pērku, kur lētāk,” aizputniece atklāj dažādas situācijas, kāpēc iegriežas lietoto apģērbu tirgotavās.

Vēl viņa stāsta, ka Aizputē īsti nav, kur nopirkt jaunus labus apģērbus.

Ilze: “Nāku no daudzbērnu ģimenes, esam trīs māsas. Mamma mūs audzināja viena, tāpēc mums diezgan bieži apģērbs bija no lietoto preču veikaliem, un es teiktu, ka šis fakts ir atstājis tādu kā traumu. Nemāku to izskaidrot, bet tāda izjūta man palikusi.”

Bērnībā bijis tā – jo firmīgāks apģērbs, jo bērns klasē juties vērtīgāks, augstāk kotējās un bija labāk ieredzēts. Tagad, viņa saka, iet uz otru pusi. Nomainās paaudzes, nāk jaunie ar citu domāšanu.

“Var just, ka cilvēki tiešām rūpējas, kā dabu padarīt zaļāku un jebkurai lietai dot otru iespēju.

Zinu, ka lietoto apģērbu veikalos var izcelt pat ļoti labas pērles, tikai vajadzīga pacietība un laiks meklēt. Daudzi man pazīstami cilvēki prot atrast, bet es neprotu. Man pietrūkst pacietības.”

Nozīmīgas preces kultūras nozarei

Daira Veilande, Durbes kultūras darba organizatore

Ja dabas resursu nodokļa dēļ būtiski pieaugs cenas lietotu apģērbu un apavu veikalos, lauku iedzīvotāji par to nebūs priecīgi.

Kultūras jomā jau gadiem pagastu amatierteātri, gatavojot un iestudējot izrādes, šajos veikalos atrod un pērk tērpus, apavus un dažādus rekvizītus. Tur preces ir lētas un arī kvalitatīvas.

Protams, gadu gaitā radušies uzkrājumi kultūras namā, bet reizēm nepieciešams īpašs tērps vai aksesuārs, kāda mums nav. Tad – jāmeklē.

Par naudu, atklāti sakot, aktieri nedomā; bieži pērk un maksā paši.

Tāpat lietoti priekšmeti noder noformēšanai, gatavojoties svētkiem un dažādiem pasākumiem. Piemēram, Durbes kultūras namā rokdarbu pulciņa nodarbībās izmanto lietotu apģērbu veikalā pirktos audumus.

Dalībnieces izgatavo interesantu noformējumu pilsētai: gan Ziemassvētkos rūķus, gan Lieldienās vistas un citus putnus, gan izkrāšņo Durbi pirms Jāņiem.

Arī pati meklēju nepieciešamo lietoto preču veikalos, jo iestādes budžetā nav paredzēti līdzekļi vides objektiem. Piemēram, pogām vai rūķu cepurēm, bārdām.

Ziemassvētkos Durbe kļūst par Rūķu pilsētu, kurā izliekam ap 50 rūķu skvēros un laukumos, un šie tēli jāveido.

Visus sīkumus izplānot nav iespējams, ne arī iekļaut budžeta pieprasījumā, turklāt ir noteikts, kur un ko drīkst iegādāties.

Noformēšanas tēma kultūras darbiniekiem ik gadu ir smaga, taču mums gribas, lai pilsētā būtu vizuāli svētku akcenti. To gaida kā vietējie iedzīvotāji, tā citi.

Šobrīd gatavojamies Lieldienām. Būs svētku noformējums, ko gatavo rokdarbu pulciņa dalībnieki. Atkal jāpameklē sīki, lēti materiāli, kas tiem vajadzīgi.

Durbes amatierteātris regulāri visu vajadzīgo pērk lietoto apģērbu veikalos. Kāda aktrise man teica:

“Visus apģērbus, ko man vajadzēja lomai, es atradu lietoto apģērbu veikalā.”

Tagad aktieri vajadzīgo meklē paši, cits citam palīdz atrast izrādei vajadzīgo. Arī citos amatiermākslas kolektīvos, ja nepieciešami kādi sīkumi, tos meklē lētos veikalos.

Ir cilvēki, kas lietoto preču veikalus ignorē principa pēc, un es viņus saprotu, bet tur tiešām var atrast labas lietas. Citi žēlojas, ka neko labu neierauga, bet ir tādi, kuri neparastu preci redz pa gabalu.

Zinu, ka lietoto apģērbu veikalos ir labas zīmolu preces, ko meklē jaunieši. Vecāki pērk apģērbu mazuļiem, bērniem, jo tas daudz izdevīgāk. 

Manuprāt, šie veikali ienākuši un palikuši uz ilgu laiku. Jo tie ir tiešām vajadzīgi. Ja tā nebūtu, tie taču nepastāvētu. 

Uzziņai

Lietoto apģērbu veikalu vēsture

– Tie pasaulē eksistēja, arī pirms “vintage” bija modē. Šāda tipa bizness savus pirmsākumus radis jau 14. gadsimtā, kad apģērbu šuva katram indivīdam savu un tas bija dārgs, laikietilpīgs un resursus patērējošs process. Tajos laikos drēbes tika nodotas no paaudzes paaudzē.

– Īpašs lietoto apģērbu veikalu uzplaukums jeb pirmā renesanse notika 18. gs. Eiropā. Lietotie apģērbi tika pārdoti dažādās vietās – antīku lietu veikalos, izsolēs, ielas stendos un pagrīdes nelegālajos tirgos.

– 19. gadsimtā lielajā industrializācijas laikmetā lietoto apģērbu veikali sāka kļūt par nabadzības pazīmi – tas bija kaut kas netīrs un nevērtīgs, pārpalikumi no vadošās sabiedrības daļas. Lietoto preču veikalu pievilcību nespodrināja arī masu produkcijas kvalitātes kritums un preču dzīves ilguma samazināšanās.

– 20. gadsimts pārsteidza ar kariem un nabadzību, resursu un finanšu trūkumu, un lietoto preču veikali atgriezās patēriņa tirgū. Resursu trūkums bija vērojams arī PSRS okupācijas un atmodas laikā. 

– Pašrealizācija, brīvā laika pavadīšana un zemās cenas ir trīs ļoti būtiski faktori 21. gadsimta lietoto preču veikalu uzvaras gājienam.

– Pašrealizācijas process, iepērkoties šāds veikalos, ir ļoti būtisks un asociējas ar vienu vārdu – pērles. Atrodot citādo, patērētājs vizuāli ir spējīgs atšķirties no citiem, tādā veidā norādot uz savu individuālo pieeju dzīvei. Cilvēki meklē autentiskumu.

Avots: otraelpa.lv

Cik maksā jauns apģērbs?*

• Sieviešu džinsa bikses 3,99–22,99 eiro.
• Blūze ar garām piedurknēm 2,99–12,99 eiro.
• Džemperis 5,99–14,99 eiro.
• Vīriešu sporta bikses 4,50–24,99 eiro.
• Vīriešu krekli ar garām piedurknēm 4,99–24,99 eiro.
• Dažādi T krekli 2,50–7 eiro.
• Sporta bikses 4,50–12 eiro.
• Džemperis bērnam 3,49–12 eiro.
• Bikses 4,99–10,99 eiro.

Avoti: pepco.lv, sinsay.com/lv, newyorker.de/lv

Es domāju tā: Kā mainītos dzīve, ja nebūtu lietoto apģērbu veikalu?

Irisa Roga – strādājoša pensionāre:

– Neesmu par to domājusi. Es uz tiem veikaliem neeju. Man pret tiem nav iebildumu, bet, ja kaut ko vajag, sev atrodu lietas citos veikalos. Daudz man nevajag. Pilnīgi saprotu, ka lietoto apģērbu veikalos iepērkas mammas, kurām mazie bērni aug ātri un jaunas drēbes un apavi salīdzinoši ļoti dārgi.

Simona – finanšu partnere:

– Daļai sabiedrības būtu grūtāk nekā tagad, jo daudzi tur regulāri iepērkas, it sevišķi, kam mazi ienākumi. Lietotos apģērbus meklē ne tikai zemāku cenu dēļ, bet tāpēc, ka tur var atrast vai nu modernus, vai interesantus modeļus. Pati šajos veikalos neiepērkos, lai gan kādu reizi ieeju. Nepatīk, ka nevaru tur neko atrast.

Ārija Kolosova – strādā universitātē:

– Vienai iedzīvotāju kategorijai pēkšņi pietrūktu tā, kas viņiem vajadzīgs, jo jauni apģērbi un apavi ļoti dārgi. It īpaši bērniem. Daļa jaunās paaudzes lietotos apģērbus pērk, jo ir pret pārprodukciju un tā izrāda rūpes pret dabu. Daļu neapmierina, ka jauniem apģērbiem mēdz būt zema kvalitāte. Ja meklē, tad arī starp lietotajiem apģērbiem var atrast ļoti labas kvalitātes drēbes un oriģinālus vintāžas stila apģērbus.

Zinta Lembere – pensionāre:

– Daudz vairāk naudas vajadzētu atdot par apģērbiem un apaviem, bet algas taču nav lielas. It sevišķi tagad būtu daudz grūtāka iztikšana, kad maksājumi augsti. Esmu par lietoto apģērbu veikaliem. Mēs savā ģimenē, radu lokā dalāmies ar drēbēm, it sevišķi bērnu. Manā bērnībā tādu veikalu nebija. Dzīvojām padomju sistēmā, un ar drēbēm bija ļoti slikti.

Sanda Ozola – strādā:

– To grūti pateikt. Droši vien būtu spiesti pirkt jaunas, dārgas drēbes. Iespējams, ka vairāk pirktu interneta veikalos. Es, tāpat kā mans paziņu loks, arī tur iepērkos, un cenas ir normālas. Dažreiz pat lētāk nekā lieto apģērbu veikalos. Bet patiesībā lietoto apģērbu cenas pie mums ir diezgan augstas.